en
Publicēts: 18.08.2020

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts

Turpinot iesākto rakstu sēriju par naudas digitālo transformāciju, šoreiz detalizētāk skaidrosim digitālo aktīvu iezīmes, tai skaitā kriptoaktīvu attīstību. Īpašu uzmanību pievērsīšu digitālajiem aktīviem, kuru veidošanā iesaistījušās lielās starptautiskās tehnoloģiju kompānijas.

Papildus maksājumu sistēmu ikdienas darbības nodrošināšanai un maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzībai, ietverot arī risku vērtēšanu šādās sistēmas, Latvijas Banka aktīvi seko un izvērtē digitālo aktīvu potenciālo ietekmi gan uz maksājumu tirgu, gan Eirosistēmas spējām piemērot efektīvu monetāro politiku.

Digitālie aktīvi – termins, ar ko apzīmē elektroniski veidotus jeb programmējamus aktīvus, kurus izmanto dažādām finanšu pasaulē veicamām darbībām, kā, piemēram, savstarpējiem norēķiniem, uzkrājumu veidošanai, vērtības maiņai, citu aktīvu iegādei u.c. Digitālo aktīvu kopumā ietilpst gan kriptoaktīvi, tostarp stabilās kriptomonētas, gan tādi potenciālie nākotnes maksājumu risinājumi kā globālās stabilās kriptomonētas un centrālo banku digitālās valūtas.

Par digitālo aktīvu (t.sk. kriptoaktīvu un stabilo kriptomonētu) ietekmi uz finanšu sistēmu tiek spriests jau kopš 2008. gada, kad tikai parādījās pazīstamākā no kriptovalūtām – Bitcoin. Lai gan Bitcoin nav naudas vai valūtas īpašības, tā tika prezentēta kā pirmā digitālā jeb programmējamā nauda, saukta arī par virtuālo valūtu. Bitcoin tiek uzturēta decentralizēti un ar kriptogrāfijas palīdzību tiek nodrošināts veikto darījumu nemainīgums un kontrolēta jaunu vienību emisija. Sekojot Bitcoin, izveidoti un publiskoti daudzi citi blokķēdes tehnoloģijā veidoti kriptoaktīvi (crypto-assets), piemēram, Ethereum, Ripple u.c., veicinot īpašu kriptoaktīvu biržu veidošanos, kurās dalībnieki atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam veido šo kriptoaktīvu "tirgus cenu". Īpaši jāatzīmē, ka kriptoaktīvu maiņa, t.sk. šajās biržās veiktie maiņas darījumi, netiek regulēta, tāpat arī kriptoaktīviem nav nodrošinājuma, kas nozīmē, ka, krītoties tirgus cenai, ieguldītie līdzekļi var tikt daļēji vai pilnībā pazaudēti. Un otrādi – augot pieprasījumam, šo kriptovalūtu cena var kāpt. Tas liecina, ka kriptovalūtas pēc būtības vairāk ir riskants aktīvs, nevis nauda.

Kriptoaktīvi (crypto assets) – elektronisks, decentralizēti uzturēts maiņas līdzeklis. Lai nodrošinātu veikto darījumu nemainīgumu un kontrolētu jaunu vienību emisiju, tiek izmantota kriptogrāfija. Pirmais kriptoaktīvs tika prezentēts 2008. gadā. Tas bija Bitcoin, kam sekoja daudzi citi blokķēdes tehnoloģijā veidoti kriptoaktīvi. Kriptoaktīvu maiņa notiek neregulētās kriptoaktīvu biržās, kurās dalībnieki atbilstoši pieprasījumam un piedāvājumam veido "tirgus cenu". Lietotājam jāņem vērā, ka kriptoaktīvi tiek glabāti tikai elektroniskā vidē un tiem nav fiziska seguma, piemēram, zelta vai nekustamā īpašuma veidā.

Lai kaut daļēji mazinātu iespējamo kriptoaktīvu tirgus cenu svārstīgumu, pēdējo gadu laikā parādījies jauns kriptoaktīvu veids – stabilās kriptomonētas (stablecoins) .

Stabilās kriptomonētas (stablecoins) – kriptoaktīvu veids, kura veidošanā tiek izstrādāts algoritms, kas cenšas noturēt attiecīgās stabilās kriptomonētas vērtību 1:1 pret "piesaistītā" aktīva vērtību. Visbiežāk (99.8% no darījumu kriptobiržās, kur iesaistītas stabilās kriptomonētas) tiek lietotas tādas stabilās kriptomonētas, kuru vērtība piesaistīta kādai valūtai, piemēram, EUR vai USD.

To cenas stabilitāti nodrošina tās piesaiste kādai konkrētai vērtībai, visbiežāk kādai valūtai (piemēram, TrueUSD, Tether vai USD Coin) vai preču tirgus cenai, piemēram, zelta vai naftas. Tāpat vairumam stabilo kriptomonētu ir izveidots savs garantiju fonds ar pilnvērtīgu segumu izsniegto monētu vērtības segšanai. Piemēram, ja izsniegtas 2000 Tether monētas, tad sagaidāms, ka fondā tiek ieskaitīti 2000 ASV dolāri. Tomēr vērtības piesaistīšana, piemēram, ASV dolāram vai eiro, nenozīmē, ka stabilās kriptomonētas turētājam pieder šī valūtas vienība, taču iespēja, ka apmaiņa tiks veikta attiecībā 1:1 vai ļoti tuvu tai, ir ļoti augsta. Stabilo kriptomonētu vērtību nosaka algoritms, kas šo kriptoaktīvu cenu cenšas turēt tuvu tai, kam tā piesaistīta. Kriptoaktīvu biržu dalībnieki stabilās kriptomonētas izmanto savu ieguvumu pasargāšanai no tirgus cenas svārstībām, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka arī šo aktīvu turēšana un maiņa nav regulēta, līdz ar to solītā vērtības stabilitāte ir lielā mērā atkarīga no izveidotā noguldījumu garantiju fonda drošības, t.sk., izvēlētā finanšu partnera, uzkrājumu apmēra atbilstības solījumiem un kopējās iesaistīto pušu labticības.

Diskursā par digitālajiem aktīviem, kā arī to regulēšanu un iekļaušanu ikdienas finanšu pasaulē par būtisku pagrieziena punktu vērtējami notikumi 2019. gada vasarā.– 18. jūnijā vairāku starptautiski atpazīstamu uzņēmumu Facebook grupā ietilstošā Calibra (tagad – Novi Financial) vadībā kopīgi izveidotā The Libra Association nāca klajā ar ideju, izveidot jaunu digitālo aktīvu ar stabilo kriptomonētu īpašībām – Libra.

The Libra association ietvaros darbojas 22 uzņēmumi – Calibra (Facebook), Farfetch, Lyft, Spotify, Uber, Shopify, PayU, Illiad SA, Anchorage, Bison Trails, Coinbase, Xapo, Tagomi, Andreessen Horowitz, Breakthrough Initiatives, Ribbit Capital, Thrive Capital, Union Square Ventures, Creative Destruction Lab, Kiva, Mercy Corps un  Women's World Banking.
Sākotnēji projektā bija iesaistījušies 28 uzņēmumi, taču PayPal, MasterCard, Visa, eBay, Mercado Pago, Stripe, Booking Holdings un Vodafone no tā izstājās, bet Shopify un Tagomi tam pievienojušies.

Kaut arī tehnoloģiski jaunā digitālā aktīva – Libra – iezīmes būtiski neatšķiras no citām stabilajām kriptomonētām, kuru vērtība ir algoritmiski piesaistīta kādai valūtai vai valūtu grozam, tomēr šis projekts izceļas ar vairākām ļoti būtiskām niansēm. Potenciālais The Libra Association dalībnieku starptautiskais lietotāju tvērums ir daudz plašāks kā jebkurai centrālajai bankai vai kredītiestādei, proti, šiem uzņēmumiem ir vairāk nekā 3 miljardi unikālu lietotāju (Facebook lietotāju skaits vien tiek lēsts 2,4 miljardu līmenī). Par galvenajiem ar Libra ieviešanu saistītajiem izaicinājumiem, veicu analīzi jau neilgi pēc pirmās Libra dokumentācijas publiskošanas. Identificētie izaicinājumi lielākoties ir piepildījušies, jo gan valdības, gan starptautiskas finanšu organizācijas ir izrādījušas asu un strauju pretestību, bremzējot Libra attīstību.

Kamēr publiskās pārvaldes iestādes izstrādā oficiālu pozīciju, kā reaģēt uz privāti pārvaldīto uzņēmumu digitālās naudas iniciatīvam, Libra veidotāji 2020. gada aprīlī atjaunojuši savu piedāvājumu, plānojot veidot atsevišķus digitālos aktīvus katrai piesaistītajai valūtai – ASV dolāriem, eiro, Lielbritānijas mārciņām un Singapūras dolāriem –  un paredzot iespējamu integrāciju ar potenciālo centrālo banku digitālo valūtu infrastruktūru, kā arī iesnieguši oficiālu pieteikumu finanšu iestādes licences izsniegšanai Šveices jurisdikcijā. Laikā kopš 2019. jūnija vairāki būtiski The Libra association biedri (PayPal, MasterCard, Visa, eBay, Mercado Pago, Stripe, Booking Holdings un Vodafone), kas saistīti ar maksājumu jomu, to pametuši un tas publiskajā telpā tika uztverts kā spēcīgs negatīvs signāls visa projekta attīstībai. Tomēr piedāvājuma atjaunošana un pārstrukturēšana, pieteikums licencei, kā arī Shopify un Tagomi pievienošanās projektam liecina, ka tā virzība nav apstājusies.

Analizējot gadījumu, kad liels starptautiski atpazīstams tehnoloģiju uzņēmums virza savas digitālās naudas piedāvājumu, jāņem vērā īpaši plašais lietotāju loks, kuri potenciāli varētu lietot Libru savu ikdienas norēķinu veikšanai, un lielās valūtas rezerves, kas varētu nonākt The Libra Association rīcībā. Pie šādiem nosacījumiem Libras ieviešana  iespējams, jau pavisam neilgā laikā varētu ierobežot centrālo banku monetārās politikas transmisiju, kā arī ietekmēt monetāro instrumentu efektivitāti, kas potenciāli samazinātu gan iedzīvotāju, gan valsts kopumā aizsardzību pret finanšu satricinājumiem. Tāpēc, līdzīgi kā daudzām Eirosistēmas un citām pasaules centrālajām bankām, Latvijas Bankas nostāja - lai arī nepieciešams atbalstīt privāto iniciatīvu vēlmi radīt inovatīvus maksājumu līdzekļus, kuru iekļaušana ikdienas digitālajā vidē būtu vēl nemanāmāka un ērtāka - ir jālīdzsvaro potenciālie riski un ieguvumi, ko šādas iniciatīvas sevī ietver.

Globālās stabilās kriptomonētas (global stablecoins) – tādi digitālie aktīvi ar stabilo kriptomonētu iezīmēm, kurus veido lieli tehnoloģiju uzņēmumi ar ļoti plašu lietotāju bāzi, un, iespējams, kuru ieviešana atstātu būtisku ietekmi uz pastāvošo finanšu sistēmu.

Libra un citas pielīdzināmās globālo stabilo kriptomonētu iniciatīvas nav jānoraida, jo tās, iespējams, ir sabiedrībai lietderīgas, tomēr to ieviešanai ir priekšnoteikumi:

  1. Jāizveido starptautisks, visu pasauli aptverošs, politikas tvērums, kurā tiktu noteikts, kā īstenojama globālo stabilo kriptomonētu un tām pielīdzināmu iniciatīvu pārnacionāla pārraudzība un kontrole kā noris sadarbība ar esošajā finanšu sistēmā aktīvajiem spēlētājiem un regulējuma vienlīdzība attiecībā pret tiem, neradot jaunus sistēmiskus, kredīta, likviditātes vai darbības riskus finanšu sistēmā;
  2. Starptautiskā mērogā jāvienojas par centrālās institūcijas nominēšanu vai izveidošanu ar uzdevumu - īstenot veiksmīgu pārnacionālu kriptoaktīvu vai globālo stabilo kriptomonētu integrāciju esošajā finanšu sistēmā. Tāpat tās uzdevums būtu veikt šādu kriptoaktīvu emitentu uzraudzību un kontroli;
  3. Centrālajām bankām jāturpina darbs pie centrālo banku digitālo valūtu veidošanas, lai mūsdienu digitālajā pasaulē būtu šim laikmetam atbilstošas iespējas un iedzīvotājiem tiktu saglabāta tieša un ērta piekļuve centrālās bankas naudai.

Laikā, kad novērojama vispārējā ikdienas digitalizācija, aug arī pieprasījums pēc programmējamas naudas, kas spēj veikt ne tikai vērtības maiņas funkciju, bet arī glabāt papildus informāciju, īstenot dažādus maksājumu veikšanas ierobežojumus (piemēram, neļaut veikt maksājumus konkrētā laikā, neļaut veikt apmaksu par precēm, kuru iegādei nepieciešams sasniegt konkrētu vecumu, u.c.), vai kalpot, izpildot viedo līgumu nosacījumus, veicot tūlītēju pārvedumu, un spējot izsekot piegādi saņēmējam. Esošie mēģinājumi kriptoaktīvu veidolā nav guvuši visaptverošu sabiedrības uzmanību, taču globālo tehnoloģiju uzņēmumu iesaistīšanās šādu digitālu aktīvu veidošanā veicina gan kopējo sabiedrības izpratni, gan izgaismo nepieciešamību pēc starptautiska regulējuma, lai šādus digitālos aktīvus spētu droši un samērīgi iekļaut kopējā finanšu pasaulē. Tāpat šīs aktivitātes veicinājušas centrālo banku vēlmi un pat vajadzību straujāk pētīt veidus, kā digitalizēt centrālās bankas izdoto naudu. Centrālās bankas digitālās valūtas aplūkošu nākamajā šīs sērijas rakstā.

digitala transformacija klavs ozolins raksts 2 1000x300

Raksti

16.09.2020

Skaidrā nauda – bija, ir un būs, turklāt jaunā un labākā formā

Ģirts Jansons, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Daudzi būs dzirdējuši "The Buggles" 1979. gada hītu "Video killed the radio star", kurā mūziķi...

18.08.2020

Naudas digitālā transformācija II: digitālie aktīvi jeb programmējama nauda

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts Turpinot iesākto rakstu sēriju par naudas digitālo transformāciju, šoreiz detalizētāk skaidrosim digitālo aktīvu iezīmes, tai skaitā...

16.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - III

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Raksta 1. daļa: Monetārās politikas pilnveidošana 2000.–2004. gadā – stabilitātes un attīstības posmā Raksta 2. daļa: Monetārā...

09.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - II

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Raksta 1. daļa:  Monetārās politikas pilnveidošana 2000.–2004. gadā – stabilitātes un attīstības posmā Monetārā politika pēc...

02.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - I

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Latvijas Bankas monetārā politika 20. gs. 90. gadu beigās bija pierādījusi savu dzīvotspēju ne tikai labvēlīgos, bet arī kritiskos apstākļos,...

10.06.2020

Naudas digitālā transformācija I: ievads vēsturē

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts Globālā pandēmija veicinājusi ļoti strauju digitālo transformāciju daudzās jomās, taču naudas digitālā transformācija noris pat...

05.06.2020

Kazāks: īpašie nodokļu režīmi būtu jālikvidē

Intervija LV portālam: Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Ja izdosies izvairīties no pandēmijas otrā viļņa, ekonomika atveseļosies samērā ātri un par krīzes zemāko punktu...

08.05.2020

Nenolaist rokas un saskatīt iespējas

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Marta beigās Latvijas Banka nāca klajā ar pārskatītajām Latvijas ekonomikas – izaugsmes un inflācijas – prognozēm, un...

    Tēmas