en
Publicēts: 05.06.2020

Intervija LV portālam: Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents

Ja izdosies izvairīties no pandēmijas otrā viļņa, ekonomika atveseļosies samērā ātri un par krīzes zemāko punktu varēs uzskatīt šī gada otro ceturksni, intervijā uzsver Latvijas Bankas prezidents MĀRTIŅŠ KAZĀKS. Viņš iesaka visus lēmumus vērtēt no ilgtermiņa skatpunkta – vai tie būs derīgi ilgākā laika posmā un spēcinās tautsaimniecību –, kā arī veikt strukturālas reformas un saliedēt sabiedrību.

ĪSUMĀ

  • Šajā krīzē epidemiologiem un medicīnas darbiniekiem varam likt augstāko vērtējumu. Viņi ir nosargājuši sabiedrību no plašas vīrusa izplatības. Tas palīdzēs arī ekonomikai.
  • Beidzoties epidemioloģiskajai krīzei, nebeigsies ekonomiskā krīze. Atbalsta mehānismiem ir jābūt pieskaņotiem situācijai tautsaimniecībā.
  • Esam eirozonas valsts, un ekonomiskā politika iepriekšējos gados nav radījusi milzīgas problēmas. Kad krīze sākās, bijām diezgan veselīgi un mums bija pašiem sava nauda.
  • 2. ceturksnis, visticamāk, būs dziļākais punkts ekonomikai kopumā – attiecībā pret 1. ceturksni IKP saruks par vairāk nekā 10%.
  • Krīze dod iespēju ne tikai atjaunot pēckrīzes ekonomiku, bet arī ārstēt hroniskās kaites. Jādomā par strukturālām reformām.
  • Nedrīkst pieļaut situāciju, kad tiek nacionalizēti zaudējumi un privatizēta peļņa. Risku sadalījumam jābūt sabalansētam.
  • Līdzko ekonomika jutīsies pietiekami komfortabli, īpašie nodokļu režīmi būtu jālikvidē.

Raksti

27.11.2020

Ceļā uz Eiropas vienotu maksājumu risinājumu

Edīte Gailiša, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperte Pēdējos gados būtiski pieaugusi bezskaidrās naudas maksājumu nozīme iedzīvotāju ikdienas norēķinos. Šī tendence kļuvusi vēl...

27.10.2020

Ja saslimstība ar Covid-19 būs augsta ilgu laiku, tas negatīvi ietekmēs ekonomiku

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka intervija ziņu aģentūrai LETA (20.10.2020.) Ja saslimšanas skaitļi ar Covid-19 būs augsti ilgu laiku, tas negatīvi ietekmēs ekonomiku, intervijā...

21.10.2020

Bezskaidrās naudas norēķini 2019. gadā: tendences Latvijā un eirozonā

Latvijā un visā eiro zonā kopumā turpina pieaugt bezskaidrās naudas maksājumu izmantošana. Viens Latvijas iedzīvotājs pērn veicis vidēji 281 bezskaidrās naudas maksājumu, kas ir par 10%...

16.09.2020

Skaidrā nauda – bija, ir un būs, turklāt jaunā un labākā formā

Ģirts Jansons, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Daudzi būs dzirdējuši "The Buggles" 1979. gada hītu "Video killed the radio star", kurā mūziķi...

18.08.2020

Naudas digitālā transformācija II: digitālie aktīvi jeb programmējama nauda

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts Turpinot iesākto rakstu sēriju par naudas digitālo transformāciju, šoreiz detalizētāk skaidrosim digitālo aktīvu iezīmes, tai skaitā...

16.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - III

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Raksta 1. daļa: Monetārās politikas pilnveidošana 2000.–2004. gadā – stabilitātes un attīstības posmā Raksta 2. daļa: Monetārā...

09.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - II

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Raksta 1. daļa:  Monetārās politikas pilnveidošana 2000.–2004. gadā – stabilitātes un attīstības posmā Monetārā politika pēc...

02.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - I

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Latvijas Bankas monetārā politika 20. gs. 90. gadu beigās bija pierādījusi savu dzīvotspēju ne tikai labvēlīgos, bet arī kritiskos apstākļos,...

    Tēmas