Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents
Marta beigās Latvijas Banka nāca klajā ar pārskatītajām Latvijas ekonomikas – izaugsmes un inflācijas – prognozēm, un koronavīrusa Covid-19 ietekmē tās nebūt nav iepriecinošas.
Proti, pat ja ātri un efektīvi pāris mēnešu laikā izdosies ierobežot Covid-19 izplatību, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gadā samazināsies par 6.5% salīdzinājumā ar vēl 2019. gada decembrī prognozēto 2.6% kāpumu. Turklāt, vīrusa izplatībai pasaulē plešoties plašumā, arvien vairāk šķiet, ka šis ir optimistisks scenārijs un mīnusi var būt krietni dziļāki. Ir skaidrs, ka esam iekļuvuši krīzē, turklāt tādā, par kuras beigu laiku un potenciālajām sekām īstas skaidrības nav.
Daži teiktu – nevar vadīt to, ko nevar izmērīt. Tomēr es vēlos aicināt, lai arī cik smags būtu trieciens, nenolaist rokas un saskatīt dažādas iespējas – gan pašreizējā situācijā, gan jau gaidot brīdi, kad situācija normalizēsies.
Izšķiroša – laicīga un apņēmīga rīcība
Redzam, ka negatīvas sekas izjūt faktiski visa pasaule, ikviena no attīstītajām un attīstības valstīm. Daudzās jomās ekonomiskā darbība ir gandrīz paralizēta, daļa uzņēmumu veras ciet uz laiku vai pilnībā, daļa "iesaldē" darbību, cilvēki zaudē darbu vai dodas dīkstāvē.
Šādos apstākļos izšķiroša ir laicīga, apņēmīga un precīzi mērķēta ekonomikas politikas īstenotāju reakcija – gan mazinot negatīvās sociālās un cita veida sekas īstermiņā, gan jau tālredzīgi domājot par ekonomikas atveseļošanās posmu pēc Covid-19 uzveikšanas. Proti, būtiski ir atbalstīt uzņēmumus, saglabāt to dzīvotspēju, lai ekonomiskais potenciāls ļautu panākt strauju atkopšanos pēc situācijas normalizēšanās. Tēlaini runājot – nesagriezt metāllūžņos rūpnīcu, jo tā vēl noderēs!
Tāpēc apsveicami ir Latvijas valdības lēmumi, iedarbinot vairāku atbalsta pasākumu paketi, kas mērķēta krīzes skartajiem cilvēkiem un uzņēmumiem un ietver gan dīkstāves pabalstus, gan likviditātes atbalstu uzņēmējiem, gan papildu finansējumu veselības nozarei, kas atrodas pirmajos ierakumos cīņā ar šo draņķi.
Šādu visaptverošu, miljardus eiro vērtu fiskālo stimulu paketi atbalsta arī Eiropas institūcijas. Eiropas Komisija ir mīkstinājusi fiskālos noteikumus, lai dotu iespēju Eiropas Savienības valstīm tērēt, mazinot krīzes negatīvās sekas. Latvijas gadījumā varam būt gandarīti, ka iepriekšējo gadu fiskālā politika ir nodrošinājusi zemu valsts parāda līmeni, kas krīzes apstākļos ļauj būt elastīgiem.
Redzam valdības iespēju šajā krīzes laikā "nolikt uz sliedēm" lielus investīciju projektus, tādus kā "Rail Baltica", mājokļu renovācijas programmas u.tml., lai brīdī, kad krīze beidzas, tos varētu pēc iespējas ātrāk sākt, tā veicinot ekonomikas atkopšanos.
Centrālās bankas nestāv malā
Šīs krīzes risināšanā iesaistītas arī centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB) un Latvijas Banka. Pašreizējā situācijā galvenā loma jāuzņemas valdībām, kuru rokās ir ierobežot vīrusa izplatību un sniegt tiešu atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, savukārt centrālās bankas un finanšu sektora uzraugi ir atbalstošās pozīcijās, nodrošinot piekļuvi lētam finansējumam.
Reaģējot uz plašo Covid-19 izplatību, ECB Padome ir paziņojusi par plašu monetārās politikas un uzraudzības pasākumu kopumu, nodrošinot finanšu sistēmā augstu likviditātes (lasi – naudas pieejamības) līmeni. Vienlaikus pieņemti lēmumi par komercbanku darbības uzraudzības normu vienkāršošanu, kas ļauj krīzes apstākļos tām darboties elastīgāk un turpināt kreditēt uzņēmumus un iedzīvotājus.
Latvijai šī ir pirmā globālā krīze, kad esam eiro zonas dalībvalsts un varam pilnībā novērtēt eiro zonas sniegtos ieguvumus. Eiro aizvējā krīzi pārdzīvot ir vieglāk. Spekulatīvu un sāpīgu devalvācijas uzbrukumu nav, valstij ir nepārtraukta pieeja finanšu tirgiem un lētas aizņemšanās izmaksas, spēja balstīt ekonomiku finansiāli. ECB ir spērusi apņēmīgus soļus, tostarp izveidojot īpašu Pandēmijas ārkārtējās situācijas iegādes programmu, kuras īstenošanas rezultātā eiro zonas ekonomikā tiks iepludināti papildu 750 miljardi eiro, vēl aktīvāk nekā līdz šim iepērkot valsts un privātā sektora vērtspapīrus un tādējādi atbrīvojot līdzekļus, ko finanšu tirgus dalībniekiem ieguldīt ekonomikā. Kopumā eiro zonā iecerēti atbalsta pasākumi vairāk nekā 7% no eiro zonas IKP apjomā, turklāt izteikta stingra apņemšanās arī turpmāk izmantot visus iespējamos centrālo banku instrumentus, lai palīdzētu pārvarēt šo bezprecedenta krīzi.
Šie atbalsta instrumenti ir pieejami arī Latvijas valstij, komercbankām un uzņēmumiem. Iepriekšējos gados Paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietvaros jau tika iegādātas Latvijas valsts obligācijas turpat 2.4 miljardu eiro vērtībā. Šis ir īstais brīdis, lai izvērtētu, kā dažādot Latvijā pieejamos finanšu instrumentus un atbalsts būtu ar plašāku tvērienu nekā tikai valdības obligācijas. Tāpēc esam sākuši sarunas ar partneriem valdībā un finanšu nozarē, lai dažādotu šo instrumentu klāstu un veicinātu lielo uzņēmumu iespējas un vēlmi emitēt obligācijas un šādā veidā piesaistīt līdzekļus arī eiro zonas atbalsta programmu ietvaros.
Tiktāl par valdību un centrālo banku rīcību. Covid-19 krīzes pārvarēšanas atbalsts ir bezprecedenta, un problēmu pārvarēšanā cieši sadarbojas valdība, centrālā banka, finanšu nozare un regulators, uzņēmēji. Piemēram, komercbankas ievieš kredītu brīvdienu mehānismus, atliekot pamatsummas maksājumus. Tas ir apsveicami. Bet nav pieļaujams, ka šajā brīdī, līdz ar kredītu brīvdienu piešķiršanu un valsts un regulatora atbalsta saņemšanu, tiek pārcenoti kredīti. Tajā pat laikā arī kredītu ņēmējiem, saņemot šādu atbalstu, ir jārīkojas atbildīgi un aktīvu nobēdzināšana un citas krāpnieciskas darbības ir absolūti nepieņemamas un sodāmas.
Izmantot šo laiku tālredzīgi
Bet ko tad darīt uzņēmējiem un darba ņēmējiem, nonākot krīzes radīto problēmu virpulī?
Pirmkārt, izmantot šo laiku lietderīgi, tālredzīgi. Šī ir iespēja uzņēmumiem pievērsties lietām, ko ikdienas steigā vai aizņemtībā neizdodas paveikt. Tā ir iespēja ieviest uzņēmumā tehnoloģijas, lai nodrošinātu darbu attālināti – pašlaik apstākļu spiesti, bet nākotnē tas var palīdzēt kāpināt produktivitāti. Darba ņēmējiem, it īpaši ja tie nonākuši dīkstāvē vai darba apjoms samazinājies, šī ir iespēja apgūt jaunas prasmes un mācīties. Protams, šajā periodā lielai daļai būtiski augs IT lietošanas prasmes – gan mainoties darba apstākļiem, gan sūtot attālinātajā skolā savus bērnus un palīdzot tiem.
Otrkārt, ir pēdējais brīdis domāt un gatavoties laikam, kad situācija normalizēsies. Lai cik neskaidra šķiet nākotne pašlaik, šis laiks pienāks ātrāk, nekā jūs varētu iedomāties. Un lielākie ieguvēji būs tie, kas tam gatavojas jau šobrīd.
Stipriniet savu komandu – darba tirgū piedāvājums būtiski aug un pieejami var kļūt konkurentu labākie speciālisti. Domājiet par sava uzņēmuma produktivitāti – gan tehnoloģiju ieviešanu, gan procesiem, gan piegādes un izplatīšanas ķēdēm. Apskatiet jaunas tirgus nišas. Vai kāds konkurents "neklepo un nešķauda", turklāt ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstu tirgos? Šis noteikti ir labs laiks stiprināt savas pozīcijas ar apvienošanās un pārņemšanas darījumiem.
Un galvenais – nenolaist rokas! Šķiet, katra uzņēmēju paaudze piedzīvo kādu ļoti nopietnu krīzi, daži pat vairākas – sākot ar trauksmainajiem notikumiem 90. gadu sākumā, ekonomikai pārejot no plānveida uz brīva tirgus apstākļiem, turpinot ar banku krīzi 1995. gadā, Krievijas krīzi 1998. gadā, ekonomikas smago piezemēšanos pēc pārkaršanas 2008.-2009. gadā, Ukrainas notikumiem, un tagad – Covid-19 krīzi. Krīzes ir dažādas, bet tām visām ir viena iezīme – apdomīgākie un uzņēmīgākie no krīzes iziet stiprāki!
* Komentārs publicēts 08.05.2020. žurnālā "Forbes".