en
Publicēts: 08.04.2020

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību ir aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda  ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka?

Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentāni.

Tā tas notiek “miera laikos”. Kad sākas krīze, tad centrālo banku loma ir papildus standarta darbībām precīzi un efektīvi palīdzēt ekonomikai ar monetārās politikas instrumentiem. Mūsdienās instrumentu loks ir krietni plašāks par tradicionālo procenta likmju korekciju; arvien plašāk tiek izmantoti netradicionāli instrumenti, piemēram, dažādu finanšu aktīvu iegādes programmas, arī nākotnes perspektīvas norādes (forward guidance). Ja agrāk centrālās bankas centās runāt pēc iespējas mazāk un neskaidrāk, tad šodien skaidra komunikācija ar tirgus dalībniekiem ir pamats veiksmīgai monetārai politikai.

Atšķirībā no ierastajām ekonomikas un finanšu krīzēm, Covid-19 krīze izpaužas gan kā piedāvājuma, gan pieprasījuma puses šoks. Proti, pandēmijas apstākļos būtiski kāpj mājsaimniecību piesardzība un vēlme taupīt, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem; no otras puses, rodas problēmas ar piedāvājumu, ja darbinieku saslimšanas vai karantīnas dēļ tiek apturēta ražošana un pakalpojumu sniegšana, epidēmijas ierobežošanai tiek slēgtas robežas un rodas piegāžu ķēžu pārrāvumi. Tāpēc šādos apstākļos būtiska ir savlaicīga un apņēmīga rīcība, koordinēta fiskālās politikas, monetārās politikas un finanšu sektora uzraudzības mijiedarbība. Atslēgas vārds – koordinēta. Pašreizējā situācijā galvenā loma jāuzņemas valdībām, jo tikai to rokās ir ierobežot vīrusa izplatību un sniegt tiešu atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Centrālās bankas un finanšu sektora uzraugi iesaistās un palīdz, bet šajā gadījumā ir atbalstošās pozīcijās.

Latvija ir daļa no eiro zonas un Latvijas Bankas prezidents kopā ar citu eiro zonas valstu prezidentiem piedalās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sanāksmēs, kurās pieņem lēmumus par visai eiro zonai kopīgu monetāro politiku. Kādi ir būtiskākie lēmumi, kas pieņemti pēdējo pāris nedēļu laikā?

Reaģējot uz plašo Covid-19 izplatību, ECB Padome divās sēdēs martā paziņoja par plašu monetārās politikas un uzraudzības pasākumu kopumu, nodrošinot finanšu sistēmā augstu likviditātes (lasi – naudas pieejamības) līmeni. Vienlaikus tika lemts par komercbanku darbības uzraudzības normu vienkāršošanu, ļaujot tām elastīgāk darboties krīzes apstākļos (lasi – atvieglojot kapitāla prasības un riska vērtējumus) un turpināt kreditēt uzņēmumus un iedzīvotājus.

Izveidota īpaša Pandēmijas ārkārtējās situācijas iegādes programma, kuras īstenošanas rezultātā eiro zonas ekonomikā tiks iepludināti papildu 750 miljardi eiro, vēl aktīvāk iepērkot valsts un privātā sektora vērtspapīrus un tādējādi atbrīvojot līdzekļus, ko finanšu tirgus dalībniekiem ieguldīt reālajā ekonomikā. Kopā ar iepriekš lemto atbalstu (120 miljardiem eiro) tas veido vairāk nekā 7% no eiro zonas IKP, kas ir milzīgs atbalsta apjoms, turklāt izteikta stingra apņemšanās izmantot visus iespējamos centrālo banku instrumentus, lai palīdzētu pārvarēt šo bezprecedenta krīzi.

Protams, šie atbalsta instrumenti būs pieejami arī Latvijas valstij, komercbankām un uzņēmumiem. Iepriekšējos gados Paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietvaros jau tika iegādāti Latvijas vērstpapīri vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā.

ECB nebūt nav vienīgā pasaules vadošā centrālā banka, kas krīzes apstākļos rīkojas apņēmīgi. Līdzīgi rīkojas arī ASV Federālo rezervju sistēma, Ķīnas, Japānas un citu Covid-19 notikumu skarto valstu centrālās bankas.

Vienu no visu laiku pazīstamākajām kino frāzēm “Hjūstona, mums ir problēma!” var attiecināt ne tikai uz kosmosa iekarošanu, bet arī centrālo banku darbību krīžu laikā. Tad, kad ekonomika klepo un šķauda, kad finanšu tirgi, ekonomikas indikatori, valdības, uzņēmēji un iedzīvotāji signalizē par problēmām, tieši centrālās bankas ir tās, kuras pirmās nāk palīgā.

Vienlaikus notikumi ap Covid-19 parāda, ka centrālās bankas vienas pašas nevar atrisināt visas problēmas. Svarīga ir ne tikai lētas naudas pieejamība, bet arī lai tā nonāktu pie uzņēmējiem, lai transmisijas kanāli darbotos bez šķēršļiem. Līdz ar to nepieciešama koordinēta un apņēmīga sadarbība starp visiem iesaistītajiem – valdībām, centrālajām bankām, finanšu tirgus uzraugiem, turklāt būtiski, lai tā būtu starptautiski koordinēta. Tad no krīzes iziesim ne tikai ar mazākiem zaudējumiem, bet arī labās starta pozīcijās pirms ekonomikas atkopšanās posma.


 Saīsināta raksta versija publicēta žurnālā “Ir Nauda”


Raksti

21.10.2020

Bezskaidrās naudas norēķini 2019. gadā: tendences Latvijā un eirozonā

Latvijā un visā eiro zonā kopumā turpina pieaugt bezskaidrās naudas maksājumu izmantošana. Viens Latvijas iedzīvotājs pērn veicis vidēji 281 bezskaidrās naudas maksājumu, kas ir par 10%...

16.09.2020

Skaidrā nauda – bija, ir un būs, turklāt jaunā un labākā formā

Ģirts Jansons, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietnieks Daudzi būs dzirdējuši "The Buggles" 1979. gada hītu "Video killed the radio star", kurā mūziķi...

18.08.2020

Naudas digitālā transformācija II: digitālie aktīvi jeb programmējama nauda

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts Turpinot iesākto rakstu sēriju par naudas digitālo transformāciju, šoreiz detalizētāk skaidrosim digitālo aktīvu iezīmes, tai skaitā...

16.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - III

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Raksta 1. daļa: Monetārās politikas pilnveidošana 2000.–2004. gadā – stabilitātes un attīstības posmā Raksta 2. daļa: Monetārā...

09.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - II

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Raksta 1. daļa:  Monetārās politikas pilnveidošana 2000.–2004. gadā – stabilitātes un attīstības posmā Monetārā politika pēc...

02.07.2020

Izaugsme un "zemestrīce" – Latvijas Bankas monetārā politika 21. gs. sākumā - I

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists Latvijas Bankas monetārā politika 20. gs. 90. gadu beigās bija pierādījusi savu dzīvotspēju ne tikai labvēlīgos, bet arī kritiskos apstākļos,...

10.06.2020

Naudas digitālā transformācija I: ievads vēsturē

Klāvs Ozoliņš, Latvijas Bankas maksājumu eksperts Globālā pandēmija veicinājusi ļoti strauju digitālo transformāciju daudzās jomās, taču naudas digitālā transformācija noris pat...

05.06.2020

Kazāks: īpašie nodokļu režīmi būtu jālikvidē

Intervija LV portālam: Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents Ja izdosies izvairīties no pandēmijas otrā viļņa, ekonomika atveseļosies samērā ātri un par krīzes zemāko punktu...

    Tēmas