Šā gada sarunu festivālā "LAMPA", kas 1. un 2. jūlijā notiks Cēsīs, Latvijas Banka piedalīsies ar telti "Tālskate", kur vairākās diskusijās rosinās domu apmaiņu par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.
Kopā ar partneriem septiņos pasākumos runāsim par tādām sabiedrībai aktuālām tēmām kā sabiedriskais labums, ilgtspējība, finanšu pratība, jaunās naudas formas, ieguldījumi, naudas drošība un dažādi ekonomikas jautājumi.
- Diskusija "Finanses un tehnoloģijas: laimīga laulība vai attiecību drāma?" (piektdien, 1. jūlijā, plkst. 14.00–15.30, ar tiešraidi).
Tehnoloģijas mainījušas mūsu sadzīvi visos tās aspektos, un finanšu sfēra noteikti nav izņēmums. Kriptoaktīvi, digitālie maciņi, zibmaksājumi, personalizēti piedāvājumi klientu miljoniem, mākslīgais intelekts un lielie dati, jauni, inovatīvi finanšu uzņēmumi, kas veiksmīgi konkurē ar tradicionālajām bankām – finanšu džungļi ir krāšņi, dinamiski, gaidu un cerību caurstrāvoti. Bet kurp ved šis straujais skrējiens? Kādas iespējas un draudi parādās esošajiem tirgus dalībniekiem? Valsts institūcijām, kam jānosaka spēles noteikumi šajos džungļos? Sabiedrībai kopumā?
Par to diskutēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Finanšu inovāciju departamenta direktore Marine Krasovska, Swedbank grupas digitālās stratēģijas vadītājs, "Swedbank" AS vadības pārstāvis Ģirts Bērziņš un starptautiskas kreditēšanas grupas un finanšu pakalpojumu uzņēmuma "TWINO Investments" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Armands Broks, moderators – nacionālās informācijas aģentūras LETA datu pakalpojumu attīstības vadītājs Ivars Svilāns.
- Diskusija "Vai globālā sasilšana uzkarsēs arī Latvijas būvniecību?" (piektdien, 1. jūlijā, plkst. 16.00–17.30, ar tiešraidi).
Diskusija par ilgtspējīgas transformācijas ietekmi uz būvniecības sektoru Latvijā. Aplūkosim gan ēku renovāciju, gan aizsargbūvju sistēmu izbūvi, kas nepieciešama, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.
Kādi ir paredzamie būvniecības apjomu pieaugumi? Kāda ir tiem atbilstoša būvniecības sektora kapacitāte (salīdzinājums ar esošo) – darbaspēks un iekārtas? Vai jāuzlabo finanšu plūsmu un sagatavošanās darbu plānošana? Kā un kur piesaistīt darbaspēku? Pieredzes, arī kļūdu, analīze, versijas racionāliem uzlabojumiem.
Diskusiju moderēs Latvijas Bankas ilgtspējības virziena vadītājs Edvards Kušners, piedalīsies Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Ivars Golsts, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes asociētā biedre Brigita Ķirule-Vīksne un Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.
- Saruna "Kam negadās? Iz dzīves par naudu" (piektdien, 1. jūlijā, plkst. 18.00–19.30, ar tiešraidi).
Trīs spilgtas personības uzdrīkstēties atklāt savus misēkļus naudas lietās, kādi var gadīties ikvienam no mums. Cilvēki cilvēkiem no sirds un ar humoru. Kāpēc mēs rīkojamies tā, kā mēs rīkojamies, un ko no tā varam mācīties? Kā mūsu šķietami muļķīgo rīcību skaidro uzvedības ekonomika? Kā kļūt par īstiem naudas pratējiem un ne tikai zināt, bet arī prast un darīt? Ko apgūt skolā, bet kuras mācības gūstamas dzīves laikā? To visu skaidros finanšu pratības un uzvedības ekonomikas zinātāji.
Pasākumā piedalīsies mūziķis, komiķis Edgars Bāliņš, Rīgas Stradiņa universitātes maģistrantūras programmas "Veselības komunikācija" vadītāja Vita Savicka, Cēsu Valsts ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Inga Ozola un mūzikas producents Kaspars Ansons, moderatore – Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše.
- Saruna un darbnīca "Skaidrā un bezskaidrā, visa nauda drošībā!" (sestdien, 2. jūlijā, plkst. 12.00–13.30).
Par papīrnaudu, kas rokā, ikvienam der turēt prātā trīs lietas: apskatīt, aptaustīt, pagrozīt. Tā ikviens var pārbaudīt eiro banknošu īstumu. Latvijas Bankas eksperts ne tikai parādīs, kā tas darāms, bet arī iedrošinās katru pašu to izmēģināt darbnīcā. Eksperta praktiskie uzdevumi būs īpaši interesanti jaunākajai paaudzei.
Savukārt par to, kā atpazīt krāpnieku, kas apdraud bezskaidro naudu, kura glabājas banku kontos, pastāstīs FKTK drošības eksperts.
Sarunu moderēs Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis, piedalīsies Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš un FKTK Licencēšanas daļas galvenais juriskonsults Ingus Valtiņš.
- Diskusija "Jaunās naudas formas – centrālo banku digitālās valūtas, kriptoaktīvi, kas vēl?" (sestdien, 2. jūlijā, plkst. 14.00–15.30, ar tiešraidi).
Diskutēsim par to, kā mūsdienīgā tokenizācija atšķiras no tik pierastajām naudas formām, un vai tas tiešām ir kas tik radikāli atšķirīgs no elektroniskās naudas. Kādas ir galvenās atšķirības, un kādu pievienoto vērtību sniedz šī tokenizācija?
Ar kādiem instrumentiem šos naudas veidus mēs spēsim izmantot, un kā tie savstarpēji atšķiras? Ar ko viens ir labāks pār otru? Kā visos šajos instrumentos neapmaldīties un, galvenais, neapgrūtināt galalietotāju jeb maksātāju?
Diskusijā, kuru moderēs Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Emīls Dārziņš, piedalīsies SIA "Mobilly" valdes priekšsēdētājs, Eiropas Centrālās bankas izveidotās Digitālā eiro tirgus konsultatīvās grupas (Digital Euro Market Advisory Group) dalībnieks Valdis Bergs, "Accenture Baltics" pārdošanas vadītājs Jānis Bērziņš un tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.
- Diskusija "Atnācu, uzzināju, ieguldīju! Kas jāzina, lai sāktu ieguldīt?" (FKTK rīkota diskusija sestdien, 2. jūlijā, plkst. 16.00–17.30, ar tiešraidi).
Tiem, kuriem raisījusies interese par ieguldīšanu finanšu instrumentos vai pat kriptoaktīvos, bieži vien nav skaidrības, kur un kā to darīt. Daudzi nevēlas iepriekš apspriest savus plānus ar draugiem un tuviniekiem – baidās tikt pieķerti nezināšanā, neuzticas arī finanšu iestāžu konsultantiem. Kad jautājumu ir vesela gūzma, bet tie paliek bez lietišķas un izsmeļošas atbildes, plāni ieguldīt tālāk par ieceri netiek.
Šajā diskusijā – par investora starta komplektu, lai varētu sākt ieguldīt savus brīvos līdzekļus.
Diskusiju moderēs FKTK padomes loceklis Ģirts Rūda, un tajā piedalīsies Finanšu izglītības biedrības pārstāve Anete Marhele, finanšu jomas eksperts un treneris Toms Kreicbergs, FKTK Finanšu instrumentu tirgus uzraudzības departamenta direktors Kristaps Soms un Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietniece, Klimatneitralitātes darba grupas vadītāja Selīna Vancāne.
- Programmas "nagla" – interaktīva diskusija "Ko ekonomisti jums (ne)stāsta?" (sestdien, 2. jūlijā, plkst. 18.00–19.30, ar tiešraidi).
Kā ekonomisti "redz" cilvēkus un analizē lēmumu pieņemšanu savos modeļos, un ar ko viņu izdomātais homo economicus atšķiras no homo sapiens? Kas notiek, ja šīs atšķirības netiek ņemtas vērā? Vai vispār ekonomistu izmantotajiem modeļiem un prognozēm var un vajag ticēt? Latvijas Bankas ekonomisti atbildēs uz šiem un citiem festivāla apmeklētāju jautājumiem. Notiks arī eksperimenti, iesaistot publiku un demonstrējot atsevišķas ekonomikas pamatproblēmas.
Diskusijā, kuru moderēs komiķis, aktieris Jānis Skutelis, piedalīsies Latvijas Bankas ekonomisti Elīna Raģe, Lija Strašuna, Uldis Rutkaste, Mārtiņš Bitāns un Dans Štaermans.
Šā gada sarunu festivālā "LAMPA" Latvijas Banka un tās partneri piedalās ar plašāku programmu nekā iepriekš. Tas saistīts ar to, ka Latvijas Banka šogad svin savu simtgadi, gan atskatoties pagātnes veikumā, gan iezīmējot nākotnes izaicinājumus. 2022. gada 1. novembrī apritēs 100 gadu kopš Latvijas Bankas dibināšanas. Šajā laikā izveidota institūcija, kas ir neatkarīga, kompetenta, ar ilgtermiņa skatījumu naudas politikas jautājumos, tādējādi nodrošinot pamatu ilgtspējīgai valsts attīstībai.
Centrālās bankas simtgadi iecerēts atzīmēt visa 2022. gada garumā. Daži no vēl iecerētajiem pasākumiem:
- oktobrī tiks atklāta un gandrīz četrus mēnešus Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs apskatāma izstāde "Vērtību zīmes", kuras vadmotīvs ir nauda kā nozīmīgs Latvijas tēla un valstisko vērtību simbols;
- novembrī plānots prezentēt Latvijas Bankas 100 gadu jubilejai veltītu zinātnisku izdevumu, kura autore ir vēsturniece Ineta Lipša, bet zinātniskais redaktors – vēsturnieks Aivars Stranga. Paplašinot līdz šim nepētīto nepublicēto avotu klāstu, grāmata parādīs Latvijas Bankas vadītājus lemšanas procesos un mijiedarbībā ar citām institūcijām un to līderiem no tās dibināšanas 1922. gadā līdz likvidēšanai 1940. gadā padomju okupācijas rezultātā;
- savā jubilejas gadā Latvijas Banka turpinās tradīciju un 3. novembrī rīkos augsta līmeņa starptautisku tautsaimniecības konferenci simtgades zīmē. Konferencē ar vadošo eiro zonas monetārās politikas lēmēju līdzdalību tiks diskutēts par šādām tēmām: centrālo banku nākotnes mandāts un tā ietekme uz centrālo banku stratēģiju; eiro mainīgā loma, nākotne un digitālā nauda; finanšu sektora loma un transformācija.
Detalizēta informācija gan par Latvijas Bankas simtgadi, gan plānotajiem pasākumiem – tīmekļvietnē https://www.bank.lv/par-mums/lb100. Informācija par sarunu festivālu "LAMPA" – https://festivalslampa.lv/lv/.