Publicēts: 22.06.2021

Šodien tika apbalvoti Latvijas Bankas 19. gadskārtējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji.

Konkursā 1. vieta tika piešķirta Rīgas Ekonomikas augstskolas studenta Vadima Iļčuka (Vadym Ilchuk) darbam "Financing Constraints and Productivity Growth in Central and Eastern Europe: Firm-level Evidence".

Darbā aplūkota finanšu frikciju ietekme uz produktivitātes izaugsmi Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā. Izmantoti kopējās faktoru produktivitātes un darba ražīguma modeļi un datubāzes Orbis dati par uzņēmumu gada pārskatiem. Īpaši analizēta globālās finanšu krīzes ietekme. Darba rezultāti liecina, ka finanšu ierobežojumi negatīvi ietekmē nākotnes produktivitātes izaugsmi. Ja palielinās uzņēmuma parāds, produktivitātes pieaugums samazinās, bet veiksmīgajiem uzņēmumiem lielie ieņēmumi ļauj pārorientēties uz iekšējo finansējumu. Autors novērtē, ka Latvija ir starp tām valstīm, kurām ir augstāka produktivitāte minētajā reģionā.

Diviem darbiem piešķirta 2. vieta.

Lundas Universitātes Ekonomikas un menedžmenta skolas studenta Reiņa Bunera darbs "Financial Determinants of Carbon dioxide emissions" veltīts tēmai, kas kļūst arvien nozīmīgāka, proti, mūsu planētas piesārņojumam un neatgriezenisku klimata pārmaiņu riskiem un sekām.

Pētījumā izmantotas vairākas ekonometriskās metodes, piemēram, paneļa datu regresijas metode, lai noteiktu emisijas intensitāti noteicošos faktorus, kā arī difference-in-difference novērtēšanas metode, lai pārbaudītu, vai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir efektīva piesārņojuma intensitātes ierobežošanā. Darbā atrasts empīrisks atbalsts vides Kuzņeca līknes hipotēzei, kas saista CO2 emisijas intensitātes līmeni ar valsts ekonomiskās attīstības līmeni apgrieztas U formas līknes veidā. Tas nozīmē, ka attīstības valstīs gaidāma sākotnēji samērā augsta piesārņojuma līmeņa izlīdzināšanās, valstij tālāk attīstoties.

Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu Ērika Kasparenoka un Danas Supes darbā "A Subtle Invitation to Bargain: Online Vacancy Data-based Inquiry into the Wage Setting Policies of Latvian Employers" apkopoti dati no dažādiem sludinājumu portāliem, papildus pievienojot informāciju par uzņēmumiem un pētot "kaulēšanos par algām" (wage negotiations) Latvijas darba tirgū.

Autori secina, ka sarunas par algas apjomu ir plašāk izplatītas nozarēs, kurās dažādu darbinieku produktivitāte var atšķirties un kurās vērojams darbinieku trūkums. Sarunas par algām ir mazāk raksturīgas lielajos uzņēmumos, kā arī Latgalē, kur ir augstāks bezdarba līmenis.

Trim darbiem piešķirta 3. vieta.

Rīgas Ekonomikas augstskolas studentu Diānas Heisleres un Laura Zalvas darbā "Mayor's Gender and Resource Allocation: Evidence from Latvia" analizēta pašvaldības vadītāja dzimuma ietekme uz pašvaldības budžeta izdevumu sadalījumu.

Pētījums balstās uz Latvijas pašvaldību vēlēšanu rezultātu un datu analīzi 2009.–2019. gadam. Secināts, ka sievietes – pašvaldību vadītājas – proporcionāli vairāk līdzekļu novirza izdevumiem tādās kategorijās kā veselība, vides aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, kā arī sociālā aizsardzība un mazāk – vispārējie izdevumi un ekonomiskā aktivitāte. Vienlaikus autori nav atraduši atšķirību tādās izdevumu kategorijās kā mājokļu apsaimniekošana, izglītība, kultūra un izklaide.

Rīgas Tehniskās universitātes students Aleksejs Mališevs darbā "Ko mums pasaka procentu likmes termiņstruktūras modeļi par nākotnes perspektīvām: dažādu Eiropas Savienības valstu kontekstā" dod vērtējumu par mūsdienās piemērotākajiem modeļiem valdības obligāciju termiņstruktūras analīzei, kā arī secina, ka procentu likme ir atkarīga no makroekonomiskajiem faktoriem un otrādi. Darba empīriskajā daļā tiek aprēķināta arī ēnas likme un izteiktas prognozes par procentu likmju nākotnes tendencēm.

Autors aprēķina monetārās politikas efektivitāti un paredz nākotnes ekonomisko izaugsmi eiro zonā, kas nozīmē inflācijas palielināšanos un bezdarba samazināšanos. Analīzi gan ietekmē Covid‑19 pandēmijas norise, kas pēdējos mēnešos radījusi pozitīvas gaidas un dod blakusefektu uz monetārās stimulēšanas pasākumu efektivitāti.

Viļņas Universitātes students Kristijons Kirlis (Kristijonas Kirlys) darbā "Uncertainty in the Euro Area and its Macroeconomic Effects" pēta nenoteiktības ietekmi uz vairākiem svarīgiem eiro zonas makroekonomiskajiem mainīgajiem lielumiem, piemēram, iekšzemes kopproduktu, ieguldījumiem, patēriņu, produktivitāti un nostrādātajām stundām.

Autors izveido vairākus dažādus ekonomiskās nenoteiktības rādītājus un sistemātiski izvērtē to ietekmi. Veiktā analīze parāda, ka, neraugoties uz visām makroekonomisko mainīgo rakstura un reakcijas atšķirībām, kopējā nenoteiktības šoku ietekme ir stipri nelabvēlīga.

Studentu konkursa dalībniekus attālinātā pasākumā sveica Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks. Godalgoto darbu autori saņēma naudas prēmijas.

Latvijas Banka 2020./2021. studiju gadā rīkoja gadskārtējo, 19. Latvijas augstskolu studentu zinātnisko darbu konkursu, kurā aicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas studenti, kas konkursa norises laikā reģistrēti kā Baltijas valstīs akreditēto augstākās izglītības iestāžu bakalaura vai maģistra programmu studenti(-es), kā arī Baltijas valstu iedzīvotāji, kas studē ārvalstīs.

Šogad konkursā iesniegti 30 darbi. Tas ir par 7 darbiem vairāk nekā iepriekš, turklāt iesniegto un jo īpaši godalgoto darbu kvalitāte ir augsta, kā pēdējos gados ierasts. Autori ir 42 studenti (dažiem darbiem ir 2 autori) no 11 Latvijas un ārvalstu augstskolām (Rīgas Ekonomikas augstskolas, Rīgas Juridiskās augstskolas, Banku augstskolas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA", Ventspils augstskolas, Tallinas Tehnoloģiju universitātes, Tartu universitātes, Viļņas universitātes un Lundas universitātes).

Sīkāka informācija par konkursu .

Konkursa materiāli šodien tiks ievietoti Latvijas Bankas tīmekļvietnē makroekonomika.lv.