Publicēts: 04.02.2021.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome apstiprinājusi Eirosistēmas regulējumu ilgtspējīgiem ar monetāro politiku nesaistītu aktīvu portfeļu ieguldījumiem.

  • Vienots regulējums ilgtspējīgiem un atbildīgiem ar monetāro politiku nesaistītu eiro denominētu aktīvu portfeļu ieguldījumiem veicina globālos centienus uzlabot ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas atklāšanu;
  • Eirosistēma apņemas līdz 2022. gada beigām sākt atklāt ar klimata pārmaiņām saistīto informāciju par aktīvu portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku;
  • Vienota regulējuma noteikšana atspoguļo arvien lielāku izpratni par riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un to potenciālajām finansiālajām sekām.

Eirosistēma noteikusi vienotu regulējumu ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu (IAI) principu mērīšanai un integrēšanai attiecībā uz tās eiro denominētajiem aktīvu portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku, lai veicinātu plašāku IAI principu integrāciju Eirosistēmas centrālo banku veikto ieguldījumu procesos. Vienotais regulējums ietver Eirosistēmā pašlaik veikto oglekļa dioksīda emisiju apjoma noteikšanas un citu ar ilgtspējīgiem un atbildīgiem ieguldījumiem saistītu vērtēšanas rādītāju izstrādi attiecībā uz šiem portfeļiem, apņemoties līdz 2022. gada beigām sākt katru gadu atklāt ar klimata pārmaiņām saistīto informāciju.

Jaunais vienotais regulējums palīdzēs visiem Eirosistēmas dalībniekiem veicināt pāreju uz mazoglekļa tautsaimniecību un sniegt ieguldījumu ar klimatu saistīto risku apzināšanās un izpratnes vairošanā, t.sk. centienos uzlabot ar klimata pārmaiņām saistītās informācijas atklāšanu.

Eirosistēmas dalībniekiem ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz saviem ieguldījumu portfeļiem, kuri nav saistīti ar monetāro politiku, un tie vienojušies darboties pie harmonizēta ietvara/regulējuma radīšanas.

Par Latvijas Bankas darbību ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumos

Latvijas Banka ir pievienojusies starptautiskam centrālo banku un finanšu nozares uzraudzības institūciju sadarbības tīklam klimatam un videi labvēlīgas prakses ieviešanai finanšu nozarē (Network for Greening the Financial System; NGFS).

NGFS mērķis ir analizēt, kā klimata pārmaiņas ietekmē finanšu nozari un kā finanšu nozares lēmumi var veicināt atbildīgu un klimatam un videi labvēlīgu politiku īstenošanu, t.sk. veidojot videi labvēlīgu tautsaimniecību ar zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni.

Šajā 2017. gada decembrī dibinātajā starptautiskajā organizācijā iesaistījušās 59 valstu centrālās bankas (t.sk. no 20 ES dalībvalstīm) un finanšu nozares uzraudzības institūcijas (arī ECB), kā arī 12 starptautiskās organizācijas (piemēram, novērotāja statusā Starptautisko norēķinu banka, Eiropas Investīciju banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Banka; pilns dalībnieku saraksts).

Apkopojot un analizējot dažādu institūciju pieredzi un labo praksi, NGFS izstrādā ieteikumus un vadlīnijas, kas palīdz apzināt un izprast iespējamos klimata pārmaiņu radītos riskus, pilnveidot šo risku pārvaldību finanšu sektorā, kā arī mobilizēt finansējuma piesaisti , lai veicinātu pāreju uz "zaļu" jeb zemu oglekļa izmešu ekonomiku. Piemēram, NGFS ir publiskojusi ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu rekomendācijas centrālo banku aktīvu pārvaldītājiem un visaptverošu ziņojumu par nepieciešamo rīcību finanšu sektorā, lai veiksmīgāk cīnītos ar nelabvēlīgām klimata pārmaiņām.

Saskaņā ar starptautiskās apdrošināšanas kompānijas "Munich Re" veiktās izpētes datiem 2019. gadā pasaulē notika 820 nozīmīgas dabas katastrofas, kurās dzīvību zaudēja aptuveni 9000 cilvēku, bet nodarīto ekonomisko zaudējumu apjoms sasniedza 150 mljrd. ASV dolāru. Savukārt World Economic Forum 2020. gada globālo risku ziņojumā, atspoguļojot vairāk nekā 750 pasaules ekspertu un lēmumu pieņēmēju atbildes aptaujā, kurā noskaidrots viņu viedoklis par nākamo 10 gadu laikā gaidāmajiem riskiem, pirmo reizi par pieciem visnozīmīgākajiem riskiem pasaulei atzīti dažādi ar vidi saistīti riski.

Latvijas Banka ir iesaistījusies NGFS darbā gan ar analīzi, gan daloties ar pieredzi pārdomātā un atbildīgā ieguldījumu pārvaldībā, kā arī turpinās videi draudzīgu praktisku pasākumu īstenošanu, piemēram, saules paneļu uzstādīšanu skaidrās naudas glabātavas un apstrādes centra darbības nodrošināšanai.

Citi jaunumi

28.03.2024.

Ilgtspējas brokastīs informē par klimata pārmaiņu ietekmi uz finanšu sektoru

Šodien, 28. martā, norisinājās pērn aizsāktā cikla...
28.03.2024.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību segmentā turpinās sašaurināšanās

2023. gada beigās Latvijā darbojās 29 kooperatīvās krājaizdevu...
27.03.2024.

Makroekonomiskās prognozes | 2024. gada marts

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada...
21.03.2024.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Saistībā ar svētkiem mainīts Latvijas Bankas darba laiks. Kā...
20.03.2024.

Banku sadarbība ar klientiem: kā panākt samērību?

Jau vairākus gadus finanšu sektorā saistībā ar finanšu noziegumu...
20.03.2024.

Ilgtspējīgas finanses – katram ir sava loma nākotnes veidošanā

2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un...
19.03.2024.

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar 840 tūkstošu eiro peļņu

Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrības 2023. gadā strādāja ar...
19.03.2024.

Kara ekonomika un kā tā darbojas

Kas ir kara ekonomika un kā tā darbojas? Krustpunktā Lielā...
19.03.2024.

Sākas balsojums par 2023. gada izcilāko kolekcijas monētu

Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no 2024. gada...
14.03.2024.

"Finanšu pratības nedēļas 2024" laikā visā Latvijā notiks daudzveidīgi pasākumi par naudu, kas noderēs ikvienam

No 18. līdz 24. martam Latvijā jau 11. reizi notiks...
13.03.2024.

Latvijas Banka anulē Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 2024. gada 13. martā anulēja...
12.03.2024.

Brīvi izvēlētai tēmai veltītas kolekcijas monētas dizaina atklātā konkursa rezultāti

Noslēdzies Latvijas Bankas izsludinātais brīvi izvēlētai tēmai...