Īsumā

• Inflācija ir problēma, jau no pagājušā gada decembra sākām mazināt atbalsta programmas. Tagad cēlām procentu likmes, kas nebūs pēdējais palielinājums, lai inflācijas sāpes būtu iespējami īsākas, neveidotos inflācijas spirāle. Ja inflācija strauji mazināsies, procentu likmju kāpumam nebūs iemesla, bet šobrīd inflācijas riski ir lieli un procentu likmes turpinās augt. Finanšu tirgi reaģē uz gaidām, apsteidzoši. Tirgū likmes jau krietni kāpušas un tuvākajā laikā kāpums turpināsies.
• Eiro ir mazliet virs paritātes ar USD. Vājš eiro inflāciju padarītu sliktāku, arī uz to skatās centrālā banka. Galvenais eiro vājuma iemesls ir karš Ukrainā. Ja tas beigtos, eiro stiprinātos.
• Latvijā ir daži sektori, kas aug ļoti labi, taču ar tik augstu inflāciju izaugsmes tempi nespēs saglabāties, arī pasaulē. Rudens būs grūts. Līdz ar to valdības mērķēts atbalsts būs nepieciešams. Uz gada miju Latvijas ekonomikā būs sabremzēšanās, varbūt pat tehniski recesija, bet par krīzi šobrīd nav iemesla runāt.
• Šajā brīdī inflācijas mazināšanai nav nepieciešams straujš valsts izdevumu samazinājums.
• Augstākas cenas spiedīs mājsaimniecībām tērēt mazāk, jādomā par atbalstu mazāk nodrošinātajām iedzīvotāju grupām.
• Jāattīsta alternatīvās enerģijas izmantošana.
• Latvijas Bankas un FKTK apvienošanai no 2023. gada galvenais ir izdarītas, sākām laicīgi, palikušas tehniskas lietas. Process apjomīgs un sarežģīts. Paldies Latvijas Bankas un FKTK kolēģiem par ieguldīto darbu institūciju apvienošanā!