Publicēts: 16.03.2010. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2010. gada 16. martā

Latvijas Banka rīko tradicionālo sabiedrības aptauju par gada monētu un aicina ikvienu izteikt savu viedokli par to, kura no 2009. gadā tapušajām jubilejas un piemiņas monētām ir "Latvijas gada monēta 2009". Aptauja ļauj centrālajai bankai noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto jubilejas un piemiņas monētu jomā un kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi šķiet pievilcīgākie. 

Aicinām cilvēkus izvēlēties vienu monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša. Visvairāk balsu ieguvušās monētas autori - mākslinieki, kas veidojuši tās grafisko dizainu un plastisko veidojumu (ģipša modeli) - saņems balvu kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē. Par tradicionālu balvu māksliniekiem ir izvēlēta tēlnieka Teodora Zaļkalna 1922. gadā iecerētā un 2008. gadā nokaltā "Latvijas monēta", kas šogad tika atzīta par pasaules gada monētu (sk. attēlu pielikumā).

Balsošana būs iespējama no 17. marta līdz 31. martam. Elektroniskā aptaujas anketa no 17. marta plkst. 08:00 būs pieejama Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv. Nobalsot iespējams arī pie Latvijas Bankas klientu kasēm centrālajā ēkā Rīgā un filiālēs Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.

Aptaujas rezultāti tiks paziņoti 19. aprīlī, kad svinīgā apbalvošanas pasākumā Latvijas gada monētas 2009 autori saņems atzinības balvu un tiks piešķirtas arī vairākas speciālbalvas. Pasākumā tiks izlozētas balvas aptaujas dalībniekiem, jo iesūtītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā ir pa pieciem eksemplāriem no katras aptaujai nominētās monētas. Aptaujas un loterijas rezultāti 19. aprīlī tiks publicēti www.bank.lv.

Aptauju "Latvijas gada monēta" tradicionāli atbalsta vairāki partneri.
Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras" novērtēs monētās ietvertās kultūras vērtības un māksliniecisko sniegumu, sniedzot arī savu īpašo balvu.
Latvijas Televīzijas raidījums "Naudas zīmes" 16. martā iepazīstinās ar stāstu par katru no 2009. gadā tapušajām monētām.
Latvijas Nacionālā bibliotēka un pilsētu un pagastu bibliotēkas, kurās valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" projekts "Trešais tēva dēls" nodrošina bezmaksas internetu visā Latvijā, dos iespēju aptaujā piedalīties plašam interesentu lokam.
Sociālais portāls "Draugiem.lv" piedāvās zināšanu spēles par Latvijas monētām un tajās atspoguļotajām Latvijas vērtībām, un labākie risinātāji tiks uzaicināti piedalīties apbalvošanas pasākumā.

2009. gads monētu mākslā satura ziņā ir akcentējis Latvijas kultūras, garīgās vērtības, arī plašākas filozofiskas kategorijas. Monētas radījuši mākslinieki Laimonis Šēnbergs, Guntars Sietiņš, Ilmārs Blumbergs, Edgars Folks, Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis, kā arī Emīlija Adumāne, kas sešu gadu vecumā uzvarēja zīmējumu konkursā "Mana sapņu monēta".

Kā pirmā 2009. gadā tika nokalta sudraba monēta ar Latvijas Bankas organizētā bērnu zīmējumu konkursa "Mana sapņu monēta" uzvarētājas rīdzinieces Emīlijas Adumānes zīmējuma "Cūciņa" atveidojumu reversā.
Sudraba monēta "Mērnieku laiki" veltīta brāļu Kaudzīšu radītā pirmā latviešu reālistiskā romāna 130. gadadienai.
Ar sudraba monētu "Latvijas Universitāte" tika atzīmēta Latvijas ievērojamākās augstskolas dibināšanas 90 gadu jubileja.
Sudraba "Ūdens monēta" liek padomāt par cilvēka un dabas attiecībām un to, ko nozīmē cilvēka iejaukšanās dabas harmonijā.
Sudraba monēta "Ziemassvētku eglīte" radīta, atzīmējot 500 gadus, kopš rakstos minēta izgreznota Ziemassvētku eglīte, ko rotāja Rīgas Melngalvju brālība. 

Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Tagad šādu monētu jau ir 71, katra no tām ir gan mākslas, gan arī savas zemes izziņas avots, un kopā tās veido Latvijas vērtību enciklopēdiju. Monētās daudzi Latvijas mākslinieki smalkos, dziļos, asprātīgos darbos dažos kavadrātcentimetros attēlojuši vērtības ziņā neizmērāmas lietas. Jau desmit no šīm monētām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos, kas apliecina Monētu dizaina komisijas un Latvijas mākslinieku augstvērtīgo darbu un ir ieguldījums Latvijas vērtību atpazīstamībā pasaulē.


Papildinformācija redaktoriem

Latvijas pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Kopš tā laika Latvijas Banka gan nacionālu, gan starptautisku monētu programmu ietvaros laidusi klajā jau tuvu sešdesmit jubilejas un piemiņas monētu, kuras kā dāvanu iecienījuši mūsu iedzīvotāji, valsts iestādes un ārvalstu viesi un augstās kvalitātes dēļ savām kolekcijām pievieno arī numismāti visā pasaulē.
2008. gada februārī, sērijas "Valsts" monēta "Brīvības cīņas" Pasaules naudas izstādē Berlīnē saņēma izdevuma
World Coins balvu kā gada labākā mūsdienu notikumam veltītā monēta. 2001. gadā tūkstošgades mijai veltītā monēta poga šī izdevuma konkursā tika atzīta par pasaules gada novatoriskāko monētu, bet 2003. gadā sērijas "Pamati" lats "Liktenis" - par gada mākslinieciskāko monētu.
2002. gadā Latvijas Banka Bāzelē saņēma
Vreneli balvu kā radošākā valsts banka.
Bimetāla monēta ar zilo niobiju - Laika monēta saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004. gadā.
"Barons Minhauzens" izstādē
Vicenza Numismatica Itālijā ieguva galveno balvu kā 2005. gada izcilākā monēta, savukārt 2008. gadā par labāko veltījumu arhitektūrai atzina monētu "Sigulda".
Krievijā rīkotajā starptautiskajā konkursā "Monētu zvaigznājs" par nominācijas "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums" 2007. gadā par uzvarētāju tika atzīta "Ciparu monēta", bet 2008. gadā - "Dzīvības monēta". 2009. gadā "Laimes monēta" tika atzīta par Gada sudraba monētu.
Izcilākais Latvijas monētu starptautiskais sasniegums nāca šogad - pēc T. Zaļkalna 1922. gada ieceres un veidojuma kaltā "Latvijas monēta" izdevuma
World Coins konkursā atzīta par Pasaules gada monētu 2010.

Par Latvijas gada monētām atzītas: 2004. gadā "Laika monēta" (L. Šēnbergs, J. Strupulis), 2005. gadā "Barons Minhauzens" (A. Priedīte, J. Strupulis), 2006. gadā "Ciparu monēta" (I. Blumbergs, J. Strupulis), 2007. gadā "Laika monēta II" (L. Šēnbergs, J. Strupulis), 2008. gadā "Laimes monēta" (A. Priedīte, J. Strupulis). Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras" aptaujā "Latvijas gada monēta 2007" speciālbalvu piešķīra māksliniekam Ivo Grundulim par monētu "Svešas varas" un aptaujā "Latvijas gada monēta 2008" - Arvīdam Priedītem par monētu "Dziesmu svētki".