Rīgā 2010. gada 20. oktobrī
Latvijas Banka 2010. gada 20. oktobrī organizēja gadskārtējo tautsaimniecības konferenci "Latvijas tautsaimniecība: No krīzes uz ilgtspējīgu izaugsmi".
(Konferences materiāli - runas, prezentācijas un video ieraksts - tiek pakāpeniski ievietoti Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv.)
Konferences vadītājs Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Kārlis Bauze kopsavilkumā uzsvēra šādas izskanējušās atziņas: krīze Latvijā ir aiz muguras, bet svarīgas reformas vēl ir veicamas, no tām tuvākā - 2011. gada valsts budžeta pieņemšana, mazinot deficītu par 400 miljoniem latu ar ilgtermiņa risinājumiem. Tādējādi Latvija nostiprinās starptautisku uzticamību, nonākot pie augstākiem kredītreitingiem, kas veicinās ārvalstu un vietējās investīcijas un izkustinās kreditēšanas tirgu. Svarīga bija konferences viesrunātāja Londonas Ekonomikas skolas profesora Čārlza Gudharta atziņa, ka Latvija vairs nav globālās "vētras" centrā, bet jāatceras, ka vētra vēl nav galā.
Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs ievadreferātā uzsvēra, ka Latvijas atkopšanās no krīzes veiksmes stāsts, vēl nav līdz galam uzrakstīts un konkurētspējas atjaunošanās likteni izšķirs 2011.gada budžeta pieņemšana. Divas trešdaļas ceļa jau veiktas, bet priekšā vēl vismaz viens budžeta izdevumu samazināšanas raunds. Ja 400 miljonu latu apjomā budžeta konsolidāciju veiksim, ceļot nodokļus, nevis samazinot izdevumus strukturālu reformu ceļā, riskējam, ka Latvijas tautsaimniecība nonāks ilgākā stagnācijā (līdzīgi kā savulaik Portugāle).
Svaiga pieredze apstiprina, ka "aizdevalvēties" līdz labklājībai nav iespējams: krīzes laikā valstīm ar fiksētu valūtas kursu nav klājies nedz labāk, nedz sliktāk, liecina SVF šopavasar publiskots pētījums, bet nākotnes perspektīvas skaidri norāda, ka valstīs ar fiksētu valūtas kursu izaugsme būs lielāka.
"Jācer, ka konferences atziņas Latvijā mazinās arī liekas ilūzijas, es pat teiktu, bīstamas ilūzijas, ka ar lielāku budžetu deficītu Latvija šobrīd varētu straujāk tikt pie lielākas izaugsmes un labklājības."
Prof. Gudharts vērtēja pasaules lielvalstu rīcību globālās ekonomikas krīzē, kā arī iezīmēja nākotnes perspektīvas un riskus. Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem prof. Gudharts minēja līdzsvara trūkumu starp valstīm, kas samazina budžeta deficītu un parādu, un tām, kas tērē pāri saviem līdzekļiem kā privātajā, tā valsts sektorā. No šī aspekta problemātiskākā pārējo reģionu attīstībai ir ASV spēja ieziet no augošā izdevumu un parāda ceļa, kas kopumā ar monetāro ekspansiju rada inflācijas spiedienu Āzijas valstīs un mazina Eiropas konkurētspēju.
Prof. Gudharts arī augstu novērtēja Latvijas sasniegto iekšējā korekcijā un budžeta deficīta mazināšanā, saglabājot finansiālo un politisko stabilitāti.
Tieši Latvijas spēja politiski vienoties - ko citas valstis Eiropā apskauž vai kaut daļēji mēģina atdarināt - to šobrīd nostāda labākā pozīcijā, nekā citas krīzes skartās zemes (Grieķiju, Spāniju, Portugāli). Tieši tās zemes, kuras spēs nodrošināt politisku stabilitāti un uzturēt labu izglītības sistēmu, labi spēs izķepurosies no krīzes.
Latvijai ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā ir veicies labāk nekā citām ES valstīm, kas vairāk cietušas krīzē: salīdzinot ar Īriju, kur ir lielas vietējā banku sektora problēmas, Latvijai palīdz mātes banku iesaistīšanās kapitāla atjaunošanā, savukārt salīdzinājumā ar valstīm, kurās ir pārlieku valsts izdevumu problēma, valsts budžeta reformas Latvijā ir veiktas sekmīgāk.
Starp lielākajiem nākotnes riskiem prof. Gudharts minēja gaidāmo demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, kas attiecas arī uz tādu globālo ekonomiku ietekmējošu spēku kā Ķīna, kā arī dramatiskas pārmaiņas pārtikas ražošanā un pasaules cenās, ko noteiks globālā sasilšana, tādējādi aicinot stiprināt lauksaimniecības nozari.