Publicēts: 31.03.2020. Aktualizēts: 01.04.2020.

Latvijas Banka un Finanšu nozares asociācija (Asociācija) ir vienojušās par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas priekšlikuma īstenošanas pamatprincipiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nāca klajā ar ideju par ekonomikas pārkaršanas laikā ņemto un šobrīd bezcerīgi neatgūstamo parādu dzēšanu, proti, tādu mehānismu, kā kredītiestādes varētu dzēst līdz 2008. gada nogalei izsniegtos hipotekāros kredītus, kuru atgūšana ir bezcerīga un kuri ir jau norakstīti, bet nevar tikt vienpusēji dzēsti.

Latvijas Banka un Asociācija aicinās ar risinājuma pamatprincipiem iepazīties atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Risinājuma pamatprincipi ir šādi:

  • Kreditori (kredītiestādes) labprātīgi dzēš parādus pilnībā vai daļēji, balstoties uz kredītiestādes apstiprinātu caurredzamu un publicētu politiku, izvērtējot arī parādnieka līdzšinējās rīcības labticību.
  • Saistības tiek dzēstas vienpusēji. Priekšlikums attiecas uz saistībām, kuras nodibinātas līdz 2008. gada beigām.
  • Dzēšamo saistību atmaksa saistību rašanās brīdī bija nodrošināta ar hipotēku, un parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis īpašumtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu Civilprocesa likumā noteiktā procesā.
  • Kredīta saistības to dzēšanas brīdī ir atspoguļotas kreditora (kredītiestādes) ārpusbilances uzskaitē.
  • Fiziskajai personai nav uzsākts maksātnespējas process.
  • Saistību dzēšana attiecas gan uz parādnieku, gan tā galvinieku.
  • Saistības dzēšot, netiek piemērots kapitāla pieauguma nodoklis; vienpusēji dzēstās saistības netiek atzītas par ienākumu un nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
  • Pasākums ir fiskāli neitrāls – nerada valsts budžetam un kredītiestādēm ne ienākumus, ne izdevumus.
  • Kredītu izkrāpēji un ļaunprātīgie nemaksātāji no šī procesa neiegūtu neko.

Lai piedāvājumu īstenotu, nepieciešams Saeimas atbalsts šādiem likumu grozījumiem:

  • piešķirt kredītiestādēm tiesības vienpusēji (pilnā apmēra vai daļēji) dzēst saistības;
  • noteikt, ka dzēstās saistības parādniekam nerada nodokļu samaksas pienākumu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas un Asociācijas aplēsēm kopējais skarto parādnieku skaits ir aptuveni 13 000, un priekšlikums attiecas uz saistībām, kuru kopējais apjoms ir līdz 600 milj. eiro. Tas kopumā ievērojami pārsniedz līdz šim gandrīz 10 gadu laikā gan maksātnespējas, gan vienošanos ceļā dzēsto saistību apjomu.

Paredzētais risinājums turpina izlīguma programmas, ko atsevišķas kredītiestādes jau īsteno, slēdzot ar klientiem vienošanās un dzēšot līdz pat 90% no parāda atlikuma. Šobrīd divpusēja rakstiska vienošanās ir obligāta, lai parādniekam nerastos nodokļu saistības. Latvijas Bankas un Asociācijas piedāvātais risinājums vairs neparedz obligātu vienošanos starp kreditoru un parādnieku, kas uzskatāma par būtisku kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai.

Citi jaunumi

28.04.2025.

Latvijas Banka aicina uzņēmumus piedalīties aptaujā par kredītu pieejamību

Sākot ar 2025. gada 28. aprīli, Latvijas Banka ar tirgus...
25.04.2025.

Latvijas Banka brīdina par xuexa.com piedāvātajiem aizdomīgiem finanšu pakalpojumiem

Latvijas Banka brīdina par tīmekļvietnē: xuexa.com...
22.04.2025.

Grozījumi monētu programmā

Latvijas Bankas padome grozījusi 2025. gada monētu izlaides...
17.04.2025.

Latvijas Banka Saeimā iesniegusi priekšlikumus elastības nodrošināšanai uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu...
17.04.2025.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "LAKRS KS" licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 16. aprīlī pieņēma lēmumu...
15.04.2025.

Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024"...
14.04.2025.

2024. gadā dubultojies Latvijas kapitāla tirgū esošo vērtspapīru apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti...
14.04.2025.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Lieldienu un maija svētku laikā mainīts Latvijas Bankas darba...
11.04.2025.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmai EKS pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai...
11.04.2025.

Ilgtspējas regulējuma prasības finanšu tirgus dalībniekiem

No 2021. gada 10. marta uzsākot piemērot regulējumu par...
09.04.2025.

Ilgtspējas brokastīs diskutē par ESG datiem

8. aprīlī norisinājās Latvijas Bankas organizētā ilgtspējas...
08.04.2025.

Plašākas iespējas Eiropai – lielāka stratēģiskā autonomija ar digitālo eiro

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna...