Publicēts: 02.03.2020.

Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2019. gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka Latvijas Bankas 2019. gada peļņa ir 27.2 milj. eiro (par 86% lielāka nekā 2018. gadā).

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2019. gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības "KPMG Baltics AS" (iepriekšējais nosaukums – "KPMG Baltics SIA").

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 19 milj. eiro no Latvijas Bankas 2019. gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas kopējā peļņa kopš eiro ieviešanas 2014. gadā ir sasniegusi 144 milj. eiro, no kuriem 96 milj. eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos.

Latvijas Banka 2019. gadā turpināja īstenot vairākus sabiedrībai nozīmīgus projektus. Maksājumu jomā Latvijas Banka pērn no visām Baltijas valstīm piesaistīja jaunas kredītiestāžu struktūrvienības dalībai Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS sistēmā). Kopējais EKS sistēmā veikto maksājumu skaits 2019. gadā palielinājās par 70%. No tiem 6.4 milj. bija zibmaksājumu 1.2 mljrd. eiro vērtībā (2018. gadā – 2.4 milj. zibmaksājumu 494 milj. eiro vērtībā). Turpinot attīstīt zibmaksājumu infrastruktūru, 2019. gadā darbu uzsāka Latvijas Bankas izveidotais starptautiska mēroga Zibsaišu reģistrs, kas ļauj veikt maksājumus, zinot vien saņēmēja tālruņa numuru.

2019. gadā publiskoti vairāki Latvijas Bankas pētījumi par aktuāliem tautsaimniecības jautājumiem, t.sk. darbaspēka rezervēm un pašvaldību budžeta izdevumiem.

2019. gadā Latvijas Banka turpināja attīstīt un modernizēt Kredītu reģistru, t.sk. radot iespēju tajā iekļautās ziņas saņemt arī viedierīcēs. Latvijas Banka rosināja profesionālo skaidrās naudas lietotāju diskusiju par rēķina summu noapaļošanu, ierobežojot ar 1 centa un 2 centu monētu izmantošanu saistītās izmaksas un ietekmi uz vidi, un īstenoja citus nozīmīgus pasākumus (sk. pievienoto infografiku).

Latvijas Banka 2019 gada

Citi jaunumi

27.02.2024.

Noliktavas telpu nomas piedāvājumu atlases procedūras sludinājums

Latvijas Banka no 2024. gada 1. aprīļa uz 36 mēnešiem vēlas...
26.02.2024.

Latvijā 2023. gadā veikts 786.1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes,...
21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...