Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina gan privātajam, gan publiskajam sektoram iespējas piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tam ir arī pozitīvs efekts uz pašiem uzņēmumiem, kuri iziet kapitāla tirgos, padarot tos caurskatāmākus, efektīvākus, mērķtiecīgākus. Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir mazattīstīts, un tas bremzē ekonomisko progresu. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta praktiska rīcība.
Regulētajā tirgū šobrīd ir 8 akciju emitenti un 13 obligāciju emitenti, savukārt alternatīvajā tirgū (First North) šobrīd ir 4 akciju emitenti un 19 obligāciju emitenti. Obligāciju tirgus 2024. un 2025. gadā ir piedzīvojis strauju izaugsmi, tomēr tirgus kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu (IKP) joprojām saglabājas zema – akciju tirgus ir 1 % (Lietuvā – 6.2 %, Igaunijā – 12.8 %), bet obligāciju tirgus 4.6 % no IKP.
Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un ir sperti vairāki būtiski soļi, vēl ir daudz darāmā, lai varētu teikt, ka Latvijas kapitāla tirgus sniedz būtisku pienesumu ekonomiskajai izaugsmei. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.
Mums ir visi priekšnosacījumi, lai Latvijas kapitāla tirgus kļūtu dinamisks un investoriem pievilcīgs: regulatīvā vide ir sakārtota, Latvijas Banka panākusi, ka prasības ir samērotas Baltijas valstu līmenī, tirgus infrastruktūra ir vajadzībām pilnībā atbilstoša. Šobrīd iztrūkstošais elements ir lielie kapitāla tirgus dalībnieki, kas spētu palielināt tirgus kapitalizācijas līmeni, tādā veidā padarot tirgu redzamu un interesantu arvien jauniem tirgus dalībniekiem.
Ir pēdējais laiks valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām iziet kapitāla tirgū. Šis jautājums ir apspriests gadiem, tomēr reālas virzības joprojām trūkst. Ja nenotiks valsts sektora iesaiste, Latvijas kapitāla tirgus paliks mazs un starptautiskā mērogā nenozīmīgs. Ir jābeidz meklēt attaisnojumus un iebildumus, kādēļ kaut ko nedarīt, un beidzot tiešām jāsāk darīt, jo pretējā gadījumā visas pūles, kas pieliktas kapitāla tirgus attīstīšanai, būs bijušas liekas, un diez vai mēs kā valsts varam to atļauties. Ekonomiskā stabilitāte un izaugsme šobrīd ir vēl svarīgāka nekā jebkad iepriekš, īpaši ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus.
Ir būtiski izprast, ka valsts kapitālsabiedrību iziešana kapitāla tirgū nav pielīdzināma privatizācijai tādā izpratnē, kā tas bija pēc neatkarības atgūšanas. Šāda argumenta lietošana debatēs par šā jautājuma attīstību ir drīzāk vēlme meklēt iemeslu, lai šo jautājumu izņemtu no politiskās dienaskārtības, nevis pamatotu bažu paušana.
Privatizācijas process un sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) izteikšana būtiski atšķiras. Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijas Republikas tautsaimniecības interesēs bija būtiski pāriet no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku. Valsts noteiktais privatizācijas procesa mērķis bija radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla attīstībai un sašaurināt darbības, ko valsts un pašvaldība veic kā uzņēmējs. Tas tika panākts, mainot valsts un pašvaldības īpašuma īpašniekus. Privatizācijas rezultātā daudzi valsts un pašvaldību īpašumi nonāca privātā īpašumā.
IPO gadījumā uzņēmums publiskā apgrozībā izlaiž tikai noteiktu daļu savu akciju ar mērķi iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma attīstībai, pētniecībai, inovācijām un citām vajadzībām, turklāt ir iespēja noteikt, cik liela daļa akciju un ar kādiem nosacījumiem tiek laista publiskā apgrozībā.
Atšķirībā no privatizācijas procesa, kādu Latvija piedzīvoja pēc neatkarības atgūšanas, IPO mērķis ir pavisam cits. Tāpat jāņem vērā, ka privatizācijas procesā valsts un pašvaldību īpašumi lielākoties nonāca 100 % privātā īpašumā un procesa īstenošanu noteica valsts, savukārt IPO gadījumā nosacījumus diktē uzņēmuma vajadzības. Turklāt tiek saglabāta valsts vai pašvaldības kontrole pār uzņēmumu, kuram ir vairāki jauni mazākuma akcionāri.
Valsts vai pašvaldība var apsvērt atbilstošāko veidu, kā kotēt valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību akcijas tirgū, taču nav attaisnojuma no šīs idejas atteikties bez racionāla pamatojuma, aizbildinoties ar iepriekš piedzīvoto privatizācijas pieredzi.
Lietuva un Igaunija šajā jomā ir apsteigušas Latviju, proti, Lietuvā biržā tiek kotēti uzņēmumi "Ignitis Group" un "Litgrid AB", kas ir stratēģiskas nozīmes valsts kapitālsabiedrības, savukārt Igaunijā biržā tiek kotēta Tallinas osta un uzņēmums "Tallinas ūdens", iepriekš tika kotēts arī uzņēmums "Enefit Green". Latvijā nav neviena valstij vai pašvaldībai piederoša uzņēmuma, kas būtu laidis publiskā apgrozībā savas akcijas. Protams, pozitīvi ir tas, ka AS "Latvenergo", AS "Augstsprieguma tīkls" un SIA "Rīgas ūdens" ir emitējušas obligācijas, tomēr, lai būtiski uzlabotu kapitāla tirgus rādītājus, ir nepieciešamas lielo uzņēmumu akciju emisijas.
Turklāt ieguvumi no valsts kapitālsabiedrību iziešanas kapitāla tirgū nav tikai pašam kapitāla tirgum un tas nav vienkārši projekts, kas jāīsteno tādēļ, ka tā vajag, vai tikai tādēļ, ka tas ir noteikts politikas plānošanas dokumentos. Ieguvumi ir reāli, piemēram, Latvijas iedzīvotājiem (t. sk. ar pensiju fondu starpniecību) ir brīvi līdzekļi ieguldījumu veikšanai, bet pašlaik tie galvenokārt tiek virzīti uz ārvalstu tirgiem. Valsts uzņēmumu kotācija varētu piesaistīt šo kapitālu vietējā tirgū. Iedzīvotājiem paplašinātos iespējas kļūt par uzņēmumu līdzīpašniekiem, saņemt atdevi no ieguldījumiem un pasargāt uzkrājumus no inflācijas.
Biržā kotēti valsts uzņēmumi kļūst efektīvāki un inovatīvāki un spēj attīstīt infrastruktūru ar kapitāla tirgus palīdzību. Jauktu (valsts un privāto) īpašnieku modeļi sasniedz lielāku peļņu, kā arī produktivitāti un efektivitāti. Publiski uzņēmumi ir pakļauti biržas prasībām, un tas veicina atbildīgāku pārvaldību un mazina politisko ietekmi. Uzlabojas pārvaldības standarti, uzņēmumi kļūst patstāvīgāki un vairāk ņem vērā visu akcionāru intereses. Uzņēmumiem ir iespēja ieviest akciju opciju programmas, kas motivē darbiniekus un palīdz piesaistīt talantus. Turklāt, ja valsts kapitālsabiedrība piesaista finansējumu kapitāla tirgū, tiek atslogota valsts finansējuma daļa un valsts šos budžeta līdzekļus var novirzīt citām prioritātēm.
Šie ir tikai daži no ieguvumiem. Latvijas Banka šo jautājumu uzskata par prioritāti un trupinās uzturēt to dienaskārtībā, īstenojot jauno 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kā arī veicot citus pasākumus kapitāla tirgus attīstīšanai. Vienlaikus Latvijas Banka aicina atbildīgās institūcijas rīkoties un nodrošināt, ka pirmo valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības IPO Latvijā piedzīvojam jau tuvākajā laikā, nevis tālā nākotnē.
