- Jaunais posms nodrošinās tehnisko gatavību emisijai.
- Ja 2026. gadā tiks pieņemti tiesību akti, 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, un Eirosistēmai vajadzētu nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai 2029. gadā.
- Sagatavošanās posms, kas sākās 2023. gada novembrī, ir sekmīgi noslēdzies.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī uzsāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.
Padomes lēmums atbilst nesen 2025. gada oktobra Eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu. Digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka likumdošanas process vēl nav noslēdzies.
ECB Padomes galīgais lēmums par digitālā eiro emisiju un emisijas datumu tiks pieņemts tikai pēc likumdošanas izstrādes. Pieņemot, ka Eiropas likumdevēji 2026. gadā apstiprinās regulu par digitālā eiro izveidi, izmēģinājuma projekts un pirmie darījumi varētu notikt, sākot ar 2027. gada vidu. Visai Eirosistēmai tad būtu jābūt gatavai potenciālai digitālā eiro emisijai 2029. gadā.
"Eiro – mūsu kopējā nauda – ir uzticams Eiropas vienotības apliecinājums," norādīja ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde). "Mēs strādājam, lai tās taustāmākais veids – eiro skaidrā nauda – būtu piemērota nākotnei, izstrādājot mūsu banknošu jauno dizainu un modernizējot tās, kā arī gatavojoties digitālās naudas emisijai."
Mainoties maksāšanas paradumiem un sarūkot skaidrās naudas maksājumu apjomam salīdzinājumā ar digitālajiem maksājumiem, arvien neatliekamāka kļūst nepieciešamība pēc valsts izlaista digitāla maksāšanas līdzekļa, kas papildina skaidro naudu. Digitālais eiro papildinās skaidro naudu un nodrošinās digitālajiem maksājumiem tās priekšrocības – vienkāršību, privātumu, uzticamību un pieejamību visā eirozonā. Papildus regulai par digitālā eiro izveidi ECB atbalsta arī Eiropas Komisijas priekšlikumu nostiprināt tiesības veikt maksājumus skaidrajā naudā.
Eirosistēma pievērsīs uzmanību trim galvenajām jomām:
- tehniskā gatavība – digitālā eiro tehnisko pamatu izstrāde, t. sk. sākotnējās sistēmas izveide un izmēģināšana;
- tirgus iesaiste – sadarbība ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, tirgotājiem un patērētājiem, lai pabeigtu noteikumu kopuma izstrādi, veiktu lietotāju izpēti un testētu sistēmu, izmantojot izmēģinājuma pasākumus;
- likumdošanas procesa atbalsts – turpmāka tehniska ieguldījuma sniegšana ES likumdevējiem un nepieciešamais atbalsts likumdošanas procesā.
"Šis nav tikai tehnisks projekts, bet arī kopīgi centieni sagatavot Eiropas monetāro sistēmu nākotnes prasībām," teica ECB Valdes loceklis Pjēro Čipollone (Piero Cipollone), kurš vada augsta līmeņa darba grupu digitālā eiro jautājumos. "Ar digitālo eiro cilvēkiem tiks nodrošināta iespēja izmantot skaidrās naudas priekšrocības digitālajā laikmetā. Tādējādi tas uzlabos Eiropas maksājumu vides noturību, samazinās izmaksas tirgotājiem un izveidos platformu privātiem uzņēmumiem, lai ieviestu jauninājumus, paplašinātu darbību un uzlabotu konkurenci."
Pārredzamība un cieša sadarbība ar ieinteresētajām personām bijusi un arī turpmāk būs būtiska projekta īstenošanai. Eirosistēma guvusi lielu labumu no Eiropas lēmumu pieņēmēju, tirgus dalībnieku un potenciālo lietotāju atsauksmēm un turpinās aktīvi sadarboties ar plašu ieinteresēto personu loku.
Eirosistēmas turpmāka gatavošanās digitālā eiro ieviešanai tiks īstenota elastīgi, nodrošinot atbilstību likumdošanas procesam. Šajā nolūkā darbs tiks strukturēts moduļos, ļaujot pakāpeniski mainīt mērogu un ierobežot finansiālās saistības.
Galīgās digitālā eiro izstrādes un darbības izmaksas būs atkarīgas no tā galīgā dizaina, t. sk. komponentiem un saistītajiem pakalpojumiem, kas jāizstrādā. Tiek lēsts, ka sagatavošanas posmā veiktā darba rezultātā kopējās attīstības izmaksas, ko veido gan ārēji[1], gan iekšēji izstrādāti komponenti, būs aptuveni 1.3 mljrd. eiro līdz emisijai, kas šobrīd gaidāma 2029. gadā. Tiek prognozēts, ka, sākot ar 2029. gadu, turpmākās gada darbības izmaksas būs aptuveni 320 milj. eiro. Eirosistēma segtu šīs izmaksas, tāpat kā eiro banknošu, kas, līdzīgi kā digitālais eiro, ir sabiedriskais labums, izgatavošanas un emisijas izmaksas. Tāpat kā banknošu gadījumā gaidāms, ka šīs izmaksas kompensēs naudas emisijas ieņēmumi, pat ja digitālā eiro turējumi būtu nelieli salīdzinājumā ar apgrozībā esošajām banknotēm.
Sagatavošanās posma noslēgums iezīmē svarīgu pāreju digitālā eiro projektā. Pamatojoties uz atziņām, kas gūtas 2020.–2023. gadā īstenotajā izpētes posmā, mēs pārejam pie tā praktiskās izstrādes pilnveidošanas. Galvenie sasniegumi ir 1) digitālā eiro shēmas noteikumu kopuma projekta izstrāde; 2) digitālā eiro komponentu un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju atlase; 3) inovācijas platformas veiksmīga darbība eksperimentiem ar tirgus dalībniekiem un 4) tehniskās darba plūsmas veikta izpēte par digitālā eiro iederību maksājumu ekosistēmā. Sakarā ar pēdējo pasākumu, ko ECB un tirgus dalībnieki īstenoja ar Eiropas Neliela apjoma maksājumu padomes starpniecību, tika konstatēts, ka digitālais eiro varētu veicināt turpmāku konkurenci Eiropas maksājumu tirgū. Papildus tiešām priekšrocībām, ko sniedz digitālā eiro izplatīšana, bankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu izmantot tā atvērtos standartus, lai paplašinātu savu tvērumu visā eirozonā bez savu pieņemšanas tīklu izveides. Tie arī varētu izmantot digitālo eiro kopā ar esošajiem maksājumu risinājumiem.
ECB pēc pieprasījuma sniedza tehnisku ieguldījumu likumdevējiem, tādējādi atbalstot likumdošanas procesu. Šis ieguldījums parādīja, ka digitālā eiro izmaksas bankām būs ierobežotas – šīs izmaksas līdzināsies Eiropas Komisijas sākotnējām aplēsēm un būs līdzīgas Maksājumu pakalpojumu direktīvas īstenošanas izmaksām. Tas arī nodemonstrēja, ka digitālā eiro izstrādē ietvertie aizsardzības pasākumi (piemēram, turēšanas limiti) nodrošinātu, ka tas nerada finanšu stabilitātes riskus.
Lai panāktu, ka digitālā eiro izstrāde apmierina Eiropas iedzīvotāju un tirgotāju vajadzības, Eirosistēma veica plašus lietotāju pētījumus, apsekojot neaizsargātos patērētājus un mazos tirgotājus. Konstatējumi, kas pieejami šodien publicētā atsevišķā ziņojumā, liecina par nepieciešamību pēc vienkāršas, uzticamas un drošas maksājumu pieredzes.
Šie rezultāti vēlreiz apstiprina ECB apņemšanos radīt digitālo eiro, kuru var izmantot ikviens un kas veicina Eiropas finanšu attīstību – tas izstrādāts, lai nodrošinātu iespējas iedzīvotājiem, atbalstītu inovācijas un stiprinātu mūsu monetārās sistēmas noturību.
[1] Tiek lēsts, ka ārējās attīstības izmaksas līdz emisijai būs aptuveni 265 milj. eiro.
