Pilnveidoti "Kredītu reģistra noteikumi"

Publicēts: 20.01.2020.

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma grozījumus "Kredītu reģistra noteikumos", tos pilnveidojot atbilstoši jaunajiem studiju un studējošo kreditēšanas noteikumiem, kā arī lai uzsāktu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) ieteikuma ieviešanu un lai, pamatojoties uz saskaņotām Eiropas Centrālās bankas statistikas datu sniegšanas prasībām, turpinātu ziņu sniegšanu Eirosistēmas kredītu mikrodatu analītiskajai datubāzei AnaCredit.

Grozījumi "Kredītu reģistra noteikumos" pieņemti, lai atbalstītu kredītiestāžu, VAS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbību, īstenojot jaunos studiju un studējošo kreditēšanas noteikumus. "Kredītu reģistra noteikumos" pilnveidots klienta saistību veidu kodu saraksts, ietverot saistību veidus "Studiju kredīts" un "Studējošā kredīts" (ar valsts galvojumu), un ieviests jauns klienta saistību mērķis "Izglītībai". Tāpat pilnveidota un uzlabota informācijas apmaiņa starp Kredītu reģistra dalībniekiem un VAS "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā studiju un studējošo valsts atbalsta programmas īstenotājiestādi.

Lai uzsāktu ESRK 2016. gada 31. oktobra ieteikuma ESRK/2016/14 par nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu prasību ieviešanu, "Kredītu reģistra noteikumu" klienta saistību mērķu kodu saraksts būtiski papildināts, ietverot jaunus detalizētus mērķus nekustamā īpašuma jomā.

"Kredītu reģistra noteikumos" saskaņots atsevišķu tādu ziņu saturs, kuras Latvijas Banka sniedz AnaCredit ietvaros.

Jaunajiem Kredītu reģistra dalībniekiem pagarināts sagatavošanās periods ziņu iekļaušanas uzsākšanai Kredītu reģistrā un atvieglota ziņu iekļaušana.

Grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 1. aprīlī.

Kredītu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Latvijas Banka. Kredītu reģistrā Latvijas Banka vāc, uzkrāj un glabā ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku un ierobežotu Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu. Plašāku informāciju par Kredītu reģistru sk. https://www.bank.lv/darbibas-jomas/kreditu-registrs/par-kreditu-registru.

Informācijai

Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:

– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.

Turpinot maksājumu infrastruktūras attīstību, EKS sistēmā 2017. gada augusta beigās tika ieviests ātro maksājumu jeb zibmaksājumu serviss, kas ir nozīmīgs stimuls inovatīvo maksājumu instrumentu attīstībai Latvijā un kļuvis jau par standarta starpbanku maksājumu veidu.

Latvijas Banka piedāvā arī papildu servisu inovatīvo maksājumu attīstībai – Zibsaišu reģistru. Kredītiestādes, kuras ir Zibsaišu reģistra lietotājas, var piedāvāt saviem klientiem veikt maksājumus, izmantojot vienīgi saņēmēja mobilā tālruņa numuru. 2019. gada augustā kā pirmā šo iespēju sāka piedāvāt AS "Citadele banka", bet 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā Zibsaišu reģistra dalībnieku lokam pievienojās arī Coop Pank un "Swedbank" AS. Paredzams, ka drīz Zibsaišu reģistra iespējas plaši sāks izmantot arī citas Latvijas un Igaunijas kredītiestādes un tādējādi vēl ērtāk sagatavojami zibenīgi starpbanku maksājumi starp dažādu kredītiestāžu kontiem, izmantojot mobilā tālruņa numuru, kļūs pieejami plašam klientu lokam Baltijas valstu līmenī.