2008. gada 17. jūlijs
Latvijas Bankas padome šodien kārtējā sēdē apsprieda jaunākās norises Latvijas ekonomikā un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie secinājumi ir šādi.Gada vidus iezīmējies ar prognozēto pavērsienu
inflācijas jomā - pirmo nelielo kritumu kopš ilgāka laika.
Pirms vairāk nekā gada aizsāktie valdības pretinflācijas pasākumi ir
nesuši augļus: jūnijā gada inflācija samazinājās par 0.2 procentu
punktiem līdz 17.7%. Arī cenu kāpums mēnesī jūnijā noslīdējis līdz 0.7%
(no 0.9% maijā un 1.5% aprīlī). Gada inflācija Latvijā samazinājās, lai
gan pasaules energoresursu cenu pieaugums saglabājās augsts: nafta gada
laikā kļuva dārgāka vidēji par 83.5%, strauji pieaugot arī benzīna un
dīzeļdegvielas cenām.
Esam gandarīti, ka sācies jauns posms tautsaimniecības attīstībā. Tas
ir pagaidām trausls un sargājams sākums inflācijas samazinājuma
tendencei [Attēls].
Šis samazinājums būs pakāpenisks: joprojām ir jūtama iepriekš pārāk
strauji ieplūdušā dažādu veidu finansējuma ietekme, kā arī pastiprinās
energoresursu un saglabājas nozīmīgs pasaules pārtikas cenu
augšupvērsts spiediens uz inflāciju. Turklāt inflācija sākusi spēcīgi
augt arī Rietumeiropas valstīs: straujais energoresursu sadārdzinājums
pāriet gala produktu cenās, kas sadārdzinās Latvijas importu. Šie
faktori neļaus inflācijai gada otrajā pusē strauji kristies.
Tomēr reizē ar lēnāku ekonomikas izaugsmi inflācija samazināsies.
Saskaņā ar Latvijas Bankas ekspertu prognozi gada inflācija decembrī
varētu būt aptuveni 13-14%. Savukārt gada vidējā inflācija pie šāda
scenārija un ņemot vērā cenu kāpumu pirmajā pusgadā 2008. gadā būs
apmēram 16%. Latvija nav izņēmums ekonomikas likumiem - pēc pieredzētās
pārāk straujās izaugsmes tautsaimniecība atdziest, bet augstās
inflācija samazināšanas gaita nav un nevar būt viegla.
Tas nozīmē, ka pie viencipara inflācijas varēsim atgriezties tikai
nākamgad
[Attēls]
- pēc pašreizējās prognozes, gada inflācija ar vienu ciparu varētu būt
mērāma nākamā gada vasarā, savukārt gada vidējā inflācija, kas sāks
samazināties tikai 2009. gada janvārī, zem 10% robežas varētu būt pašās
gada beigās.
Toties bažas rada apstrādes rūpniecības lejupslīde, kas
turpinās jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas. Apstākļi eksporta
attīstībai joprojām ir nelabvēlīgi, proti, lēnāku kāpumu maijā (6.2%)
un, iespējams, arī turpmāk, noteiks ārējā pieprasījuma kritums un
lielais izmaksu pieaugums, kas vājina eksportētāju konkurētspēju.
Par atbalstu eksportam esam runājuši jau iepriekš, un šis jautājums ar
katru mēnesi kļūst aizvien aktuālāks, spiežot eksporta
atbalsta politikas risinājumus veikt nekavējoties, neatlikt tos uz
vēlāku laiku. Lai gan preču imports arī būtiski krities -
maijā par 11.5%, sekmējot tekošā konta deficīta uzlabošanos, lēnāka
eksporta izaugsme šobrīd nozīmē arī lēnāku iekšzemes kopprodukta
izaugsmi un gausāku tautsaimniecības atgriešanos pie ilgā laikā
uzturama izaugsmes līmeņa.
Šajā kontekstā jo svarīga ir apstrādes rūpniecības attīstība, kas
pēdējos ceturkšņus diemžēl uzrāda izlaides apjomu kritumu. Investīcijas
apstrādes rūpniecībā gada sākumā bija atzīstamas - 1. ceturksnī to gada
pieauguma temps reālajā izteiksmē sasniedza 14%, arī nodarbināto skaits
nozarē jūtami pieaug. Taču problemātiska ir produktivitātes attīstība,
kas, saglabājoties ļoti straujam algu kāpumam, ir kļuvusi negatīva, ar
mīnus zīmi. Tas nozīmē, ka darba tirgus joprojām ir saspringts, nozarē
aizvien pastiprinās izmaksu spiediens un krītas konkurētspēja. Tādēļ
imigrācijas sekmēšanas politika joprojām nav zaudējusi savu
aktualitāti, un kontrolētai kvalificēta darbaspēka ievešanai - uzsveru:
kvalificēta darbaspēka ievešanai - būtu jāieņem
nozīmīga loma darba tirgus saspīlējumu mazināšanā un darba algu
līdzsvarošanā ar produktivitāti.
Tālāk par valsts budžetu, kura labojumus, saglabājot nelielu budžeta
pārpalikumu, šodien akceptē Saeima. Pārpalikuma nosargāšana šobrīd
bija nepieciešama ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu ārvalstu investoru
uzticību un ārējā finansējuma stabilitāti - augsta tekošā konta
deficīta apstākļos tas ir ļoti svarīgi. Tikpat būtiski ir samazināt
tautsaimniecības pārkaršanas rezultātā izveidojušos nelīdzsvarotību:
inflāciju un tekošā konta deficītu. Tā tiktu radīti labvēlīgi
nosacījumi turpmākai ekonomikas attīstībai. Pretējā gadījumā, šobrīd
stimulējot ekonomiku ar valsts budžeta sviru palīdzību un pārdalot
izdevumus patēriņam, mēs
neatrisināsim tautsaimniecības problēmas. Tā mēs tikai atliktu
risinājumu uz vēlāku laiku, vienlaikus radot
priekšnoteikumus ilgstoši gausai vai, iespējams, negatīvai
tautsaimniecības izaugsmei. Tas noteikti nav vēlamais
Latvijas attīstības ceļš turpmākajos gados, un tādēļ atbildība, kas
gulstas uz ekonomiskās politikas veidotāju pleciem, nav maza.
Latvijas Banka atzinīgi vērtē valdības centienus un apņēmību beigt
2008. gadu ar pārpalikumu valsts konsolidētajā kopbudžetā - veiktais
darbs budžeta izdevumu samazināšanā ir iezīmējis pozitīvu tendenci.
Tomēr atkāpjoties no sākotnējā mērķa - pārpalikuma 1% apmērā no IKP -
labi iesākto padarām apšaubāmu, neļaujot izskanēt skaidram signālam par
Latvijas ekonomiskās politikas veidotāju spēju izšķirīgi rīkoties un
izpildīt pašu lemto. Tādēļ jo vairāk ceram, ka 2009. gada budžets tiks
pieņemts un izpildīts ar pretinflācijas plāna ietvaros nosprausto
pārpalikumu - 1% no iekšzemes kopprodukta.
Latvijas Bankas pavasarī veiktajam rezervju norma samazinājumam banku saistībām virs 2 gadiem ir bijusi zināma loma kreditēšanas apjomu stabilizēšanā, darot kredītresursus banku sistēmai pieejamākus un lētākus. Tādējādi samazinājušās arī latu procentu likmes starpbanku tirgū [Attēls], kas būtiski atvieglo daudzu kredītņēmēju maksājumu nastu. Ņemot vērā to, ka šo monetāro impulsu ietekme tautsaimniecībā nav izpaudusies pilnībā un finanšu sistēmā vēl joprojām vērojams brīvo līdzekļu pārpalikums, pašlaik nav nepieciešams turpināt mīkstināt monetārās politikas noteiktos ietvarus. Tādēļ Latvijas Bankas padome šodien nolēma tās noteiktās procentu likmes, kā arī komercbankām piemērojamo obligāto rezervju normu nemainīt.
* * *