Publicēts: 25.08.2021.

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2021. gada 1. pusgadā veica 275.6 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 99.4 mljrd. eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 1.5 milj. maksājumu 549.3 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2020. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 3.9%, savukārt maksājumu kopapjoms – par 14.3%.

"2021. gada 1. pusgadā turpinājām novērot, kā mainās cilvēku maksāšanas paradumi šajā neparastajā pandēmijas laikā. Lai gan šā gada 1. pusgadā veikts par 5.7% mazāk maksājumu nekā 2020. gada 2. pusgadā, kopumā redzam, ka klientu kopējais maksājumu skaits turpināja palielināties – sasniegts 3.9% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. pusgadu. Jāatzīmē, ka tā ir sezonāla tendence – gada otrajā pusē maksājumu skaits ierasti ir lielāks nekā pirmajos sešos mēnešos," tendences maksājumu jomā komentē Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Deniss Fiļipovs.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (62.8% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.0% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2021. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.1 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.1 karte uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 43.0 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 903 bankomāti. 2021. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.2 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.7 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).

2021. gada 1. pusgadā veikti 12.9 milj. zibmaksājumu 3.1 mljrd. eiro apjomā.

Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

Citi jaunumi

21.02.2024.

Dekarbonizācijas ietekme uz fiziskā kapitāla aktīvu izmantošanu Latvijā

Diskusijas materiāls 1/2024
13.02.2024.

Izstrādāts jauns Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma darbības redzējums

Pēc gadu ilgām konsultācijām un pārrunām ar iesaistītajām...
08.02.2024.

Latvijas Banka izsniedz SIA "LANDE Platform" kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 7. februārī nolēma izsniegt...
07.02.2024.

Par Latvijas Bankas darbu finanšu pakalpojumu pieejamības jomā

Santa Purgaile intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja par kapitāla...
06.02.2024.

Finanšu sektors kļūs godprātīgiem klientiem draudzīgāks

Otrdien, 6. februārī, Finanšu sektora attīstības padome...
02.02.2024.

Latvijā viesojas Vienotā noregulējuma valdes pārstāvji

1. un 2. februārī Latvijā viesojās Eiropas Vienotā noregulējuma...
01.02.2024.

Notiks "Finanšu pratības nedēļa 2024"; aicinām partnerus laikus pieteikt pasākumus

No 18. līdz 24. martam Latvijā notiks tradicionālā "Finanšu...
31.01.2024.

Cik maksā vāja digitālā finanšu pratība?

Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu...
30.01.2024.

10 gadi kopš Latvijas iestāšanās eirozonā

Par eiro desmitgadi – ko vienotā Eiropas valūta devusi Latvijas...
29.01.2024.

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka...
19.01.2024.

Kredītiestādēs pamatkonta pakalpojuma sniegšanā ir vieta būtiskiem uzlabojumiem

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un...
17.01.2024.

Apstiprinātas prioritātes un darbības plāns noregulējuma un kompensāciju sistēmas jomā

Latvijas Banka noteikusi noregulējuma un kompensāciju sistēmas...