Publicēts: 26.09.2019.

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma grozījumus "Latvijas Bankas Zibsaišu reģistra lietošanas kārtībā", veicinot Zibsaišu reģistra plašāku izmantošanu inovatīvos maksājumu pakalpojumos.

Latvijas Banka izstrādāja un uztur Zibsaišu reģistru, kas nodrošina kredītiestāžu klientu kontu numuru un mobilā tālruņa numuru saišu glabāšanu. Zibsaišu reģistrs nodrošina arī citu klienta kontam piesaistītu identifikatoru (piemēram, e-pasta adrese, identifikācijas kartes numurs) glabāšanu un izmantošanu ērtai zibenīgu maksājumu veikšanai. Zibsaišu reģistrs var tikt izmantots gan zibmaksājumu, gan arī citu maksājumu, t.sk. kredītiestāžu iekšējo maksājumu, ērtākai veikšanai.

Lai veicinātu Zibsaišu reģistra un ar to saistīto maksājumu pakalpojumu plašāku pieejamību, tiek paplašinātas Zibsaišu reģistrā iekļautās informācijas lietošanas iespējas, nosakot, ka tā izmantojama dažādu veidu maksājumu, t.sk. maksājumu pieprasījumu, sagatavošanai. Tas paplašinās Latvijas un citu valstu komersantu iespējas izmantot Latvijas Bankas uzturēto moderno maksājumu infrastruktūru jaunu maksājumu pakalpojumu sniegšanai un esošo modernizēšanai, t.sk. jau tuvākajā laikā Zibsaišu reģistram pievienosies un tā sniegtās iespējas savos maksājumu pakalpojumos sāks izmantot Igaunijas kredītiestādes, tādējādi veicinot Baltijas līmeņa sadarbību inovatīvu maksājumu radīšanā.

"Latvijas Bankas Zibsaišu reģistra lietošanas kārtībā" veikti arī ar personas datu aizsardzības regulējumu saistīti papildinājumi.

Grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 10. oktobrī.

2019. gada 28. augustā apritēja divi gadi, kopš Latvija kā pirmā eiro zonā iedarbināja zibmaksājumus – inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu – kopumā veikti aptuveni 6.5 miljoni zibmaksājumu aptuveni 1.3 mljrd. eiro apjomā.

Prognozējams, ka turpinās augt to komercbanku skaits, kuras lieto zibmaksājumu infrastruktūru, un arī esošie lietotāji paplašinās to izmantošanu savos produktos, tādējādi zibmaksājumi būs pieejami vairāk nekā 99% Latvijas banku klientu.

Augusta sākumā plašāka sabiedrība uzzināja par vēl vienu inovatīvu risinājumu – iespēju veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Kā pirmā Latvijas Bankas izveidoto un uzturēto Zibsaišu reģistru saviem klientiem sāka piedāvāt AS "Citadele banka", un prognozējams, ka drīz tai sekos arī citas vadošās Latvijas komercbankas. Tas nozīmēs vēl vairāk ērtību un iespēju galalietotājiem – iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Latvijas Bankas veidotajā "Maksājumu radarā" (https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/maksajumu-radars) Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols norāda: "Nedomājam apstāties pie mobilā tālruņa numura kā vienīgā inovatīvā identifikatora. Jau krietnu laiku dzīvojam 21. gadsimtā, un gandrīz ikvienam ir sava e-pasta adrese, konti sociālajos tīklos, identifikācijas karte. Kāpēc gan šie instrumenti nevarētu kalpot kā identifikators ērtai maksāšanai, saglabājot pienācīgu drošību? Vēl viens būtisks aspekts – Zibmaksājumi un Zibsaišu reģistrs ne tikai nodrošina labākus, ērtākus, ātrākus un drošākus pakalpojumus, bet lieliski kalpo arī inovatīvu maksājumu pakalpojumu tālākai attīstībai. Izmantojot Latvijas Bankas nodrošināto infrastruktūru, fintech, e-komercijas, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un citu nozaru uzņēmēji gūst iespēju attīstīt jaunus, klientiem ērti izmantojamus pakalpojumus. Ieguvējas ir arī bankas, kas tādējādi var uzlabot un papildināt pakalpojumu klāstu klientiem."

Zibmaksājumi un Zibsaišu reģistrs ne tikai nodrošina labākus, ērtākus, ātrākus un drošākus pakalpojumus, bet lieliski kalpo arī inovatīvu maksājumu pakalpojumu tālākai attīstībai. Izmantojot Latvijas Bankas nodrošināto infrastruktūru, fintech, e-komercijas, tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un citu nozaru uzņēmēji gūst iespēju attīstīt jaunus, klientiem ērti izmantojamus pakalpojumus. Ieguvējas ir arī komercbankas, kas tādējādi var uzlabot savus pakalpojumus klientiem, uzsver H. Ozols.