Situācija pasaules tautsaimniecībā 2015. gadā lika vadošajām centrālajām bankām pārkārtot savu darbību, stratēģiju un izmantotos monetārās politikas instrumentus, pielāgojoties dzīvei zemo procentu likmju periodā. Eiro zonā īstenotie stimulējošās monetārās politikas pasākumi stiprināja tās tautsaimniecību, tomēr finanšu tirgus dalībnieku rīcībā joprojām ir lieli līdzekļi, kas netiek ieguldīti reālajā tautsaimniecībā, tādējādi apgrūtinot vidējā termiņa cenu stabilitātes mērķa sasniegšanu. Tas nosaka jaunu svarīgu uzdevumu ekonomiskās politikas veidotājiem – noskaidrot un ar strukturālo reformu palīdzību novērst iemeslus, kuri kavē naudas ieplūšanu tautsaimniecībā. Šī ir viena no nozīmīgākajām kopīgajām eiro zonas problēmām, bet katrai valstij ir savas īpatnības un veicamie mājas darbi.
2015. gads bija īpašs Latvijai, kas 1. pusgadā bija Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidējošā valsts. Šajā procesā sekmīgi iesaistījās arī Latvijas Bankas speciālisti. Centrālās bankas eksperti sniedza nozīmīgu ieguldījumu ES tiesību aktu iniciatīvu virzībā maksājumu pakalpojumu, finanšu pakalpojumu, finanšu tirgus regulēšanas, statistikas u.c. jomās, kā arī nodrošināja ES interešu pārstāvēšanu G20.
Finanšu sistēmas asinsrite ir starpbanku maksājumu sistēmas, par kuru uzturēšanu un attīstību rūpējas Latvijas Banka. Modernizējot elektronisko klīringa sistēmu (EKS sistēmu), Latvijas Banka ar 2015. gada maiju papildināja EKS sistēmas norēķinus ar t.s. nakts klīringa ciklu, kas sniedza iespēju Latvijas kredītiestādēm – EKS sistēmas dalībniecēm – būtiski paātrināt darbadienas beigās iesniegto klientu maksājumu nosūtīšanu. Turpinājās arī esošās maksājumu infrastruktūras attīstība ar mērķi EKS sistēmā 2017. gadā ieviest ātro maksājumu servisu, kas būs nozīmīgs stimuls inovatīvo maksājumu instrumentu attīstībai Latvijā.
Būtiski pilnveidojumi 2015. gadā tika īstenoti arī citās Latvijas Bankas darbības jomās, piemēram, uzlabota Kredītu reģistra funkcionalitāte un attīstīta dažādu statistikas veidu datu vākšana, apkopošana un publicēšana.
Kā jau ziņots, Latvijas Bankas 2015. gada peļņa bija 30.04 milj. eiro. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 65% jeb 19.52 milj. eiro no Latvijas Bankas 2015. gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā.
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veic Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2015. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA "KPMG Baltics" revidentu atzinumu.
Latvijas Bankas 2015. gada pārskats pieejams interneta vietnē www.bank.lv. Latvijas Bankas interneta vietnē pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2015. gada finanšu pārskati.
Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un tā sasniegšanai Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā.
Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka Eirosistēmas ietvaros papildus tam veic šādus pamatuzdevumus:
– pārvalda ārējās rezerves;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
– sagatavo finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru.
Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku.