Edīte Gailiša, Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperte

Pavisam nesen apskatīju būtiskākās tendences moderno maksājumu jomā. Tomēr ir viens aspekts, kuram vērts veltīt atsevišķu rakstu, un tā ir krāpniecība finanšu un maksājumu jomā.

Diemžēl 2021. gads mums paliks atmiņā ne tikai ar pandēmiju, bet arī ar to, cik daudzus cilvēkus apmuļķoja noziedznieki no Austrumu kaimiņvalstīm, kuri uzdevās par "banku drošības speciālistiem" un izkrāpa informāciju, kas ļāva piekļūt svešam bankas kontam. Telefonkrāpnieki nebūt nav vienīgie noziedznieki, kuri apdraud cilvēku ietaupījumus.

Virkne jaunu tirgus spēlētāju un pāreja uz dažādiem inovatīviem pakalpojumiem un digitālajiem maciņiem paver jaunas iespējas dažādiem neģēļiem un finanšu noziegumiem. To veicinājusi arī situācija ar Covid-19.

Pieaugot interneta izmantošanai un interneta ātrumiem, tiešsaistes pircēju iztērētā nauda pandēmijas laikā gandrīz dubultojās. Iepirkšanās no mobilajām ierīcēm ASV 2020. gadā sasniedza 284 miljardus ASV dolāru, kas ir gandrīz 45% no visiem ASV e-komercijas pārdošanas apjomiem. Gandrīz 62% no maksājumu krāpšanas mēģinājumiem šajā laika periodā notika tieši no mobilajām ierīcēm.

Saskaņā ar digitālās krāpšanas novēršanas uzņēmuma "Sift" ziņojumu 2020. gadā ASV kibernoziegumu dēļ tika nozagts vairāk nekā 1 triljons ASV dolāru.

Krāpšanas identificēšana un novēršana kļūst arvien sarežģītāka, ņemot vērā jaunas maksājumu metodes, piemēram, digitālo maciņu un "pērc-tagad maksā-vēlāk" shēmu izplatību.

Situāciju vēl kompleksāku padara tas, ka parādās jaunas krāpšanas metodes, piemēram, sintētiskā ID un konta pārņemšana, jo patērētāji iepirkšanās vajadzībām izmanto savas mobilās ierīces un datorus, nevis iepērkas klātienē.

Telefonkrāpnieki

Latvijā jau labu laiku izskan informācija par telefonkrāpniekiem, kas uzdodas par bankas pārstāvjiem un ar dažādām metodēm mēģina izvilināt no klienta Smart-ID un līdzīgu bankas informāciju. Tādējādi, nozogot identitāti, tie mēģina piekļūt personas bankas kontam un iztukšot to. Par to tiek runāts daudz un skaļi, bet joprojām krāpnieki pamanās nozagt no kontiem lielas naudas summas cilvēku lētticības vai nezināšanas dēļ. Nesen mediji ziņoja par gadījumu, kad no cietušā nauda izkrāpta pat četras reizes pēc kārtas, kopumā piesavinoties vairāk nekā 64 tūkstošus eiro. Pagājušajā vasarā kādai ģimenei Rīgā izkrāpti gandrīz 100 000 eiro, piedāvājot iegādāties kriptovalūtu. Kopējās izkrāptās summas ir ļoti iespaidīgas.

Atgādinām, ka saziņai ar banku jāizmanto oficiālie avoti un publiski pieejami tālruņa numuri, vienmēr jāpārbauda, vai kontaktinformācija ir īsta.

Nekad nedz telefoniski, nedz internetā neatsaucieties aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, parolēm un kodiem, kā arī neievadiet šos datus atsūtītajās interneta saitēs.

Nesteidzieties un neatsaucieties uz steidzamas rīcības mudinājumu. Ja neesat pārliecināts, kā rīkoties, bez steigas un ar vēsu prātu veltiet laiku pārdomām un pārbaudiet visu informāciju.

Taču, ja tomēr radušās bažas, ka sarunā krāpniekam atklāta bankas piekļuve un personas dati, nekavējoties sazinieties ar savu banku un informējiet par situāciju, lai bloķētu piekļuvi kontam vai iespēju izmantot maksājuma kartes datus.

Taču telefonkrāpniecība nebūt nav vienīgais veids, kā krāpnieki mēģina izkrāpt naudu.

Viltus interneta vietnes

Samērā izplatīts krāpšanas veids ir, izmantojot viltus interneta vietni, kas šķietami atgādina uzņēmuma mājas lapu, izvilināt no iedzīvotājiem karšu datus, veicot viltus pirkumu. Visbiežāk šādā veidā tiek imitēti gan loģistikas uzņēmumu e-pasti, kas aicina uzklikšķināt uz dotās saites un apmaksāt it kā personai pienākušu sūtījumu, gan arī it kā jūsu banka, kas aicina atjaunot datus.

Nekad neatveriet saites un pielikumus no nepazīstamiem e-pastiem!

Neatsaucieties aicinājumiem instalēt dažādas programmas.

Noteikti neievadiet bankas vai maksājumu karšu informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmas.

Taču, ja tomēr ievadījāt datus krāpnieciskā vietnē, tad obligāti nomainiet paroli īstajā vietnē, kuru krāpnieki atdarināja. Ja izmantojat to pašu paroli vairākiem kontiem, nomainiet arī tās. Ja ievadījāt norēķinu kartes informāciju, nekavējoties sazinieties ar banku, lai karti bloķētu. Pārliecinieties, vai neesat kļuvis par identitātes zādzības upuri. Pārbaudiet konta pārskatu pēc iespējas biežāk, lai ātrāk pamanītu aizdomīgus darījumus.

Līdzīgā veidā tiek sūtīti viltus e-pasti no bankām, it kā aicinot atjaunot savus datus.

Viltus interneta veikali

Vēl viens klientu apkrāpšanas veids ir viltus interneta veikali, kuros krāpnieki piesaista pircējus, piemēram, ar milzīgām atlaidēm vai vienkārši vilinošām cenām. Iepērkoties internetā pie nepazīstamiem pakalpojumu sniedzējiem, izvēlieties maksāt ar integrētiem un drošiem maksājumu veidiem – piemēram, ar internetbanku, savu bankas karti vai PayPal.

Krāpniecības apmēri un izkrāptās naudas apjomi ir iespaidīgi. Tai pat laikā "Luminor" bankas iedzīvotāju aptauja liecina, ka 97% iedzīvotāju zina, ka bankas pārstāvji nevar lūgt klientam atklāt savu konta numuru un maksājuma kartes datus – kartes numuru un CVC kodu. Tāpat teju visi aptaujātie, saņemot telefona zvanu no viltus bankas pārstāvja, neatklātu savu interneta bankas pieejas paroli. Tomēr tie nav 100%, kas nozīmē, ka ievērojams skaits cilvēku ir pakļauti apkrāpšanas riskam.

"Luminor" aptaujā secināts, ka 2021. gadā līdz oktobra beigām četru Latvijas lielāko komercbanku klientiem izkrāpto līdzekļu apmērs sasniedza 9.4 miljonus eiro, kas ir ievērojami vairāk, salīdzinot ar šo pašu laika periodu 2020. gadā. Katrs desmitais iedzīvotājs joprojām nezina, ka Latvijā reģistrētas bankas pārstāvji var zvanīt tikai no mūsu valstī reģistrēta numura (tā gan nav drošības garantija, jo krāpnieki iemācījušies viltot arī telefona numurus, no kuriem zvana) un sākt sarunu tikai valsts valodā. Gandrīz pusei jeb 43% iedzīvotāju pastāv risks iekrist krāpnieku tīklos, nespējot atpazīt viltus interneta veikalus no drošām iepirkšanās vietām interneta tīmeklī.

Ar maldināšanu saskaras ne tikai patērētāji, bet arī uzņēmumi. Tā kā digitālā komercija kļūst par ikdienas dzīves pamatu, ir nepieciešama labāka krāpšanas darījumu uzraudzības automatizācija. Neskatoties uz maksājumu nozares centieniem, krāpšanās ar maksājumiem turpina pieaugt, jo īpaši tiešsaistes vidē. Šī problēma kļūst arvien izplatītāka, arī krāpnieki arvien uzlabo savas metodes un nopietni jādomā, kā to apkarot. Noziedznieku paņēmieni naudas izkrāpšanai kļūst rafinētāki, viņu izdoma un tehnoloģiskās iespējas uzlabojas katru dienu.

Maksājumu krāpniecības apkarošanā būtiska loma ir uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu ieviešanai krāpniecības gadījumu nepieļaušanai.

Piemēram, Eiropā kā obligāta ieviesta stingrā klientu autentifikācija un "3D Secure 2.0" protokols maksājumu autorizēšanā, kas nodrošina papildu drošību pret krāpnieciskiem darījumiem. Tāpat vēlams izmantot divu faktoru autentifikāciju, kad tiek izmantota gan parole, gan vēl viens faktors jeb papildu solis, atsūtot, piemēram, kodu uz lietotāja viedtālruni. Divu faktoru autentifikācija šobrīd tiek uzskatīta par vienu no drošākajām pieejām savas informācijas aizsargāšanai tiešsaistē.

Taču viena lieta ir tehnoloģijas, bet otra – cilvēciskais faktors. Tāpēc pats efektīvākais instruments krāpnieku apkarošanā ir patērētāju izglītošana un finanšu pratība, jo tikai mēs paši un mūsu zināšanas palīdz sevi pasargāt no šāda veida noziegumiem.