Publicēts: 05.07.2022.

Īsumā

  • Enerģija nebūs tik lēta, kāda tā bijusi iepriekš. Galvenie nezināmie saistīti ar karu Ukrainā. Nav iemesla raudzīties ar ilgu skatu uz pagātni, pagātne neatgriezīsies, pērnais sniegs sen jau nokusis. Skatāmies nākotnē – tur enerģija būs dārga.
  • Tāpēc nepieciešama ļoti konkrēta rīcība. Atsevišķām iedzīvotāju grupām būs nepieciešams atbalsts, un principi, pēc kuriem valdība to plāno, manuprāt, ir pareizi.
  • Taču tas neattiecas tikai uz gaidāmo ziemu. Atbalstam jābūt mērķētam, bet ar domu, ka tas nevarēs būt mūžīgs. Ekonomikā nepieciešamas strukturālas un paliekošas, tālredzīgas pārmaiņas – kā izmantojam enerģiju, kādi ir mūsu paradumi, kāda enerģija tiek izmantota.
  • Pilnībā kompensēt enerģijas cenu kāpumu nedrīkst – nevarēsim katru gadu kompensēt. Jābūt mudinājumam iedzīvotājiem mainīt veidu, kā viņi patērē enerģiju, kā arī jāmaina iegādes veids.
  • Aizņemtā nauda jau kļuvusi dārgāka un kļūs vēl dārgāka. Labā situācija ir tā, ka esam eirozonā un mums aizņemties ir vienkāršāk. Latvija joprojām var savu parādu mazliet palielināt, lai balstītu ekonomiku un veidotu strukturālās pārmaiņas. Taču mūžīgi finansēt no budžeta ne varam, ne drīkstam. Tātad atbalstam jābūt terminētam, konkrētām iedzīvotāju grupām, ar mudinājumu veikt pārmaiņas, lai nākotnē būtu mazāk pakļauti šādiem šokiem un riskiem.
  • Moderatore: kāpēc tomēr LV inflācija ir tik augsta un vai vienmēr tas ir pamatoti? MK: Tas, ka mums viss ir ļoti dārgi, salīdzinot ar citām valstīm, ne vienmēr tā ir. Aizbrauciet uz Šveici, Skandināviju. Nebūsim absolūti. Taču viennozīmīgi cenu kāpums un inflācijas skrējiens ir ļoti augsts, līdz ar to cenas ir kļuvušas krietni augstākas, nekā iepriekš esam pieraduši. Viens no iemesliem – esam tuvāk Krievijai, līdz ar to efekti skar tiešāk. Otrs – diemžēl joprojām esam diezgan nabadzīga valsts. Straujāko cenu kāpumu piedzīvojušie sektori (pārtika, energoresursi) veido lielāku daļu mūsu patēriņa grozā. 20% iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem Latvijā šīs pozīcijas patēriņa grozā aizņem 52-53%, tāpēc viņiem sitiens ir apjomīgs un sāpīgs.
  • Centrālās bankas ar monetārās politikas palīdzību, protams, inflāciju var ierobežot, un tas ir tas, ko mēs darām. Atbalsta programmu apjomi ir diezgan samazināti, vērtspapīru pirkšanas programmas beigušās un pēc 2 nedēļām [ECB Padomes sēdē] likmes tiks paceltas, tās tiks celtas arī septembrī. Tas nozīmē, ka nauda kļūs dārgāka ar mērķi ierobežot pieprasījumu un šādā veidā piebremzētu inflāciju. Tas gan vairāk trāpīs pa faktoriem, kas sāka strādāt pēc Krievijas izraisītā kara.
  • Moderators: vai likmju celšana nav papildu sitiens cilvēkam, kuram jau tā jādomā, kā apkurināt savu mājokli, un tagad vēl kredīts kļūs dārgāks. MK: % likmju kāpums nepieciešams, lai tad, kad ar karu saistītie efekti pamazām sāks izdzist, cenu kāpums nekļūst pašnoturošs, lai neizveidojas spirāle un augsto cenu periods ir pēc iespējas īsāks. Patlaban ceļot likmes, cenšamies piebremzēt inflāciju pēc gada.
  • Par PVN pazemināšanu – tas ir viens no instrumentiem, ko apspriest, bet tas nav labākais risinājums. Ir virkne labāku instrumentu. Taču, ja kaimiņi iet šo ceļu, varam būt spiesti šādu ceļu iet. Taču tas nav gudrākais un labākais veids, kā naudu izmantot. Tas lielā mērā nozīmē dot visiem, un tiem, kam tiešām vajag, dot mazāk. Akcīzes nodokļa samazināšana degvielai – līdzīgs kā PVN, jautājums, vai aiziet līdz patērētājam.
  • Vaicājums, ko katram kā iedzīvotājam darīt, gatavojoties rudenim? Domāt, cik patērējam energoresursus, iespējams, neesam nosiltinājuši mājokli u.tml., otra lieta – ļoti svarīgas ir prasmes. Jo labākas tās būs, jo labāk varēs nopelnīt. Veselība, prasmes, zināšanas.

Intervijas

Mārtiņš Kazāks TV3 studijā
18.08.2022

Energokrīzes pārvarēšanai valdībai jādomā arī par ilgtermiņa risinājumiem

Īsumā Valdība ir pieņēmusi lēmumus, virzās pareizi, cenu kāpums plašs, atbalsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem pārdzīvot šoku vajadzīgs; Virkne pārmaiņu paliekošas – vajadzīga...

05.08.2022

Pa vecam nebūs!

Teksts: Ilze Anna Vītola Latvijas Banka jūnijā publicētajā makroekonomiskajā prognozē paaugstināja inflācijas prognozi šim gadam līdz 14,8 %, norādot, ka eirozonas inflācijas (cenu...

Mārtiņš Kazāks
26.07.2022

Lai inflācijas sāpes būtu pēc iespējas īsākas

Īsumā Inflācija ir problēma, jau no pagājušā gada decembra sākām mazināt atbalsta programmas. Tagad cēlām procentu likmes, kas nebūs pēdējais palielinājums, lai inflācijas...

Mārtiņš Kazāks Latvijas televīzijā
05.07.2022

Enerģija būs dārga arī nākotnē

Īsumā Enerģija nebūs tik lēta, kāda tā bijusi iepriekš. Galvenie nezināmie saistīti ar karu Ukrainā. Nav iemesla raudzīties ar ilgu skatu uz pagātni, pagātne neatgriezīsies,...

A. Brikše LTV Rīta Panorāmā
21.03.2022

Šonedēļ aicina piedalīties Finanšu pratības nedēļas pasākumos

Īsumā Naudas prasme ir tas, kā protam ar savu naudu rīkoties – pelnīt, tērēt, uzkrāt. Svarīgi to izkopt un pielietot. Šogad vēlreiz nomērīsim naudas pratību. Kopumā patlaban...

M. Kazāks Rīta Panorāmas studijā
14.03.2022

Kazāks: Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā būs pāri 10%

Īsumā Kara dēļ būs augstākas un svārstīgas energoresursu cenas. Tādēļ ļoti konkrētus inflācijas ciparus prognozēt grūti. Diemžēl tuvākajos mēnešos inflācija sasniegs...

Mārtiņš Kazāks Latvijas televīzijā
01.03.2022

Karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju - kāda būs to ietekme uz ekonomiku?

Par sankciju ietekmi uz Krieviju raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku un LU...

M. Kazāks LTV Rīta Panorāmas studijā
01.03.2022

Par sankcijām pret Krieviju

Īsumā ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību sankcijas ir efektīvas tikai tad, ja ir sāpīgas abām pusēm, un pret Krieviju vērstās sankcijas ir straujas un sāpīgas ar katru dienu...

    Tēmas