Publicēts: 10.11.2021.

Nauda, Latvijas ekonomiskā situācija un nākamā gada valsts budžets. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu uzdod portāla "TVNET" žurnālists Andris Šuvajevs un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Īsumā

  • Inflācija: Bja prognozēts, ka pēc krīzes smagākā punkta inflācija strauji uzies augšā, kas saistīts ar 2 lietām: krīzes laikā cenas strauji nokrita (naftas cenas) un tagad atgriežas normālā līmenī (inflācijas sitiens), kā arī straujā atkopšanās, kur pieaug pieprasījums, bet piedāvājums tam netiek līdzi. Taču netika prognozēts tik liels inflācijas līmenis (6%) un diemžēl kāpums vēl turpināsies (pie 7-8%), kas nozīmē. ka tas iekodīs robu iedzīvotāju maciņos.
  • Šobrīd galvenie faktori, kas cenas ir padzinuši uz augšu, ir ārēji, pasaules faktori. Prognozes rāda, ka šiem faktoriem nākamā gada laikā ir sevi jāizsmeļ, līdz ar to tas inflācijas temps samazināsies. Tas, kādā līmenī inflācijas līmenī atgriezīsimies, ir lielā mērā atkarīgs no tā, kas notiks ar Latvijas ekonomiku, kas notiks ar darba tirgu, algu kāpumu.
  • Katrai preču grupai ir atšķirīga inflācija, līdz ar to dažādas iedzīvotāju grupas to izjutīs atšķirīgi. Mērķtiecīgi ir dažādi atbalsta pasākumi šo seku mazināšanai.
  • Eiropas Centrālās Bankas plāni inflācijas seku mazināšanai. Eirozonas merkis ir inflācija ap 2% eirozonā un tā skatās uz inflāciju eirozonā kopumā. Eiropas politika netiek veidota katrai valstij atsevišķi, tāpēc tas, kā ietekmēt inflāciju, ir katras valsts atbildība - ne tikai monetārā politika, bet arī fiskālā (budžets), strukturālās pārmaiņas utt. 
  • Galvenais jautājums - cik ilgstoša būs šāda inflācija, ko ietekmē sastrēgumi dažādās piegāžu ķēdēs utt. Prognozes, ka jau nākamajā gadā inflācijas pieauguma temps samazināsies, iespejams pat kritīsies. Jautājums kā tajā iekļausies arī darba tirgus (inflācijas iecenošana algās). Šādā gadījumā centrālā banka rīkosies.
  • Par iespējamo procentu likmju celšanu. Ceru, ka procentu likmes tiks paceltas, jo šobrīd tās ir negatīvas, bet tas arī nav īsti labi - tās būtu jāpaceļ, lai nākamajā krīzē tās varētu mazināt. Bet nerunāsim par konkrētiem datumiem. Tomēr - to nedrīkst darīt ļoti strauji, jo tas var iedzīt jaunā krīzē. Šobrīd inflācijas cēloņi ir piedāvājuma pusē, ko centrālā banka ietekmēt nevar. Ja cēloņi parādisies pieprasījuma pusē. tad centrālā banka rīkosies un samazinās savu atbalstošo politiku. Tomēr jāatceras, ka monetārās politikas lēmumi līdz ekonomikai aiziet gada vai divu gadu laikā, tāpēc jārēķinās, ka uz sitiena efekta nebūs.
  • Jāatceras, ka ir arī aktīvu pirkšanas programmas, kad krīžu laikos iepērkam valdību vērtspapīrus, lai valdībām būtu iespējams atbalstīt iedzīvotājus un investīcijas.
  • Banku izsniegto kredītu un līzingu procentu likmes. Par to ar bankām tiek runāts un strādāts, mudinām tš drosmīgāk pieiet šai politikai, jo situācija ir mainījusies (riski mainījušies, esam eirozonā). Bet ne tikai bankas - aicinām būt drosmīgākus arī uzņēmumus investējot un prasot bankām naudu. 
  • Ēnu ekonomikas ietekme - jo ilgāk uzņēmumi un iedzīvotāji dzīvosies pa ēnu ekonomiku, jo mazāk iespēju būs aizņemties no bankām.
  • Monetārā politika nevar atrisināt visas problēmas, kas ir pamatā inflācijai. Tas ir arī fiskālās politikas, strukturālo reformu, kā arī nevienlīdzības jautājums - iespēju un ieņēmumu nevienlīdzības. Mēs esam par maz investējuši izglītībā, zinātnē, veselībā utt.
  • Jauna lieta, kas parādījusies monetārās politikas stratēģijā - proporcionalitāte: vai palīdzot krīzes laikā vienā vietā, mēs neradām zaudējumus citur - zaudejumi nedrīkst būt lielāki par ieguvumiem. Līdz šim tas ir izdevies. Ir dažādi kontroles instrumenti šīs problēmas novēršanai. Ja netiktu veikta "naudas drukāšana"(quantitative easing), Covid krīzes zaudējumi būtu lielāki, īpaši mazturīgo iedzīvotāju puse, bezdarbs butu augstāks. Šāda politika nav ilgstoša, šobrīd tā jau tiek mazināta ekonomikai atlabstot.
  • Par valsts budžetu. Aizņemta nauda ir valsts parāda jautājums, tāpēc aizņemtā nauda ir jāinvestē prātīgi lietās, kas vērstas uz nākotnes izaugsmi (zinātne, izglītība). Budžeta sadale ir politisks jautājums.
  • Integrācija ar FKTK: tas ir politisks lēmums. Kopā ar FKTK, Finanšu ministriju veicām  izvērtējumu un secinājām, ka integrācija ir ieguvums - pirmkārt, ātrāka lēmumu pieņemšana, t.sk. krīzes brīžos, kā arī resursu jautājums, kas nozīmē samazinātas izmaksas. Šobrīd ar FKTK ļoti koleģiāli ejam pēc plāna, jo apjoms ir milzīgs, lai 2023. gada 1. janvārī neviens nejustu, ka kaut kas būtu sliktāks. Šī integrācija Latvijas ekonomikai tas nāks par labu.
  • Par naudas atmazgāšanu. Situācija uzlabojas un šobrīd mēs ejam no noteikumos balstītas uz riskos balstītas pieejas. Svarīgi, lai visā Eiropā būtu vienota nostāja un izpratne par šīm lietām, jo šobrīd mēs esam tikuši tālāk par daudzām citām valstīm. Apsveicama EK iniciatīva nodibināt institūciju AMLA, kas nodarbosies ar šo jautājumu un veidos šo vienoto izpratni. Latvijai laba iespēja pieteikties šajā konkursā un izveidot šo institūciju arī Latvijā. Izpratne par šo mainās un šī problēma ir "kustīgs mērķis". Piemēram, Igaunijas agresīvākā rīcība pret kriptovalūtām pēdējā mēnesa laikā atsaucot daudz licenču, jo tas neiet kopā ar AML lietām.
  • Par hipotekāro parādu norakstīšanu. Šī iniciatīva bija balstīta uz iepriekšējās krīzes parādiem, kurus bankas jau atzinušas par neatgūstamiem un norakstītiem, tas ir vienreizējs pasākums. Tas notiek, bet gribētu redzēt vairāk. VIena banka to ir izdarījusi, savukart pārējās ir bijušas piesardzīgākas. Gribētu redzēt šo procesu akt'vāku un caurspīdīgu. Sociālā atbildība būtu šo procesu pabeigt.
  • Klimata politika. Ir skaidrs, ka bez valsts sektora nekas nenotiks, bet milzīga loma ir privātajam sektoram. Tāpēc valsts sektoram jānosprauž skaidri mērķi, kas jasasniedz, un spēles noteikumi, lai privātie varētu investēt.