Publicēts: 11.10.2021.

Raidījumā "Nauda runā" par valsts budžetu diskutēja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks, Ārvalstu investoru padomes Latvijā vicepriekšsēdētāja, PwC vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis.

 

Īsumā A. Vilka teiktais

  • Tas ir pandēmijas ēnā radies budžets vēl neapzinoties kādai situācijai Latvija ies cauri rudenī un ziemā, tāpēc tas ir sabalansēts interešu budžets, tomēr adekvāts un pietiekami labs
  • Jautājums varētu būt vienīgi par formu, jo daudz kas notika aiz slēgtām durvīm un sociālo partneru iesaiste bija mazāka kā parasti, tai skaitā no Latvijas Bankas puses, bet to var saprast, ka politiķi vairāk uzņēmušies atbildību uz sevi
  • Par energoresursu cenu pieaugumu: neskatoties uz priekšvēlēšanu gadu, būtu vēlams redzēt budžetā kompensācijas par to iedzīvotājiem un uzņēmumiem. 
  • Atbalstam jābūt mērķtiecīgam, vērstam uz noteiktām sociālajām grupām, te nelīdzēs ne helikoptera nauda, ne pārmaiņas nodokļos
  • Visticamāk Latvijas ekonomikas kopprodukta skaitļi būs lielāki, jo mums ekonomika ir salīdzinoši labā kondīcijā, tāpēc esam paaugstinājuši prognozi, tāpat bezdarbs un nodokļu ieņēmumi var noturēties esošajā līmenī
  • Iepriekšminētais ļauj cerēt, ka nākamgad varam cerēt uz budžeta palielinājumu, Finanšu ministrijas prognozes ir konservatīvākas
  • Attiecībā uz valsts parādu mūsu prognozes ir, ka tas nesasniegs 50% no IKP
  • Bet, ja Latvijai būs pandēmijas izraisītās problēmas, kur būs vjadzīgas lielākas investīcijas veselības nozarē vai attīstības projektos, tad tā dēļ ir iespējama lielāka parāda pieļaušana, bet arī diez vai tas būs lielāks par 50%
  • Ar aizņemšanos vajag uzmanīgi - mums jābūt pārliecinātiem kam tā nauda aiziet un kādos apjomos, nav signāla, ka tas būtu jādara nekavējoties, mums ir rezerve
  • Par iespējamiem riskiem budžetam: iespējams tas varētu būt ar ieguldījiemiem veselības aprūpei, jo situācija tur ir smagāka un pieteiktās reforms diez vai īstenojas kā iecerēts, īpaši atalgojuma ziņā, tur jāpārskata.
  • Otrs risks varētu būt saistīts ar zinātni un pētniecību, un izglītību. Ir pozitīvas iezīmes, bet jābūt skaidrākiem signāliem, ka izdevumi šajās jomās būs pieaugoši un valsts lielāku uzmanību novirzīs inovācijās, t.sk. privātā sektorā
  • Mēs gribētu tuvākā nākotnē redzēt darbaspēka nodokļu samazināšanu, kaut kad par to jārunā. Mēs gribētu redzēt samazinājumu kaut vai tajā, kas saistīts ar sociālās apdrošināšanas nodokli, kas savukārt pavērtu iespējas labākai nodokļu iekasēšanai un veicinātu ekonomisko aktivitāti
  • Īstenotie soļi darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai ir bijuši, bet pietiekoši mazi, jo gaidas ir bijušas lielākas, kaut vai salīdzinājumā ar Baltijas valstu kaimiņiem. Tā ir liela politiskā izšķiršanās, kas izdarīta gan Igaunijā, gan Lietuvā.
  • Latvijas Bankas ieskatā mēs varam iegūt vairāk veicot vienu lielu soli 4-6 gados, kaut vai samazinot nodokli par 4 procentu punktiem darba devēja un darba ņēmēja pusē, tas ieguvums būtu līdzīgs kā helikopteru nauda, kas šoziem tika piešķirta. Tā ir politiska izšķiršanās pie šādas lielas koalīcijas.