Publicēts: 11.10.2021.

 

Īsumā

  • Šobrīd inflācija aug, septembrī ir 4,8% un vēl augs, augstāko līmeni prognozējam gada beigās/nākamā gada sākumā virs 5%, bet tālāk 2022. un 2023. gada inflācija pakāpeniski samazināsies
  • Iemesls - globāls elektroenerģijas un izejvielu cenu pieaugums, jo aug pieprasījums tā kā, neskatoties uz pandēmiju, ir augsta ekonomiskā aktivitāte, kuru veicināja valdību atbalsts šajā laikā
  • Bez valdību atbalsta krīze būtu lielāka, līdzīga 2009. gada krīzei. Prognozes 2020. gadā bija pesimistiskas, bet tās nepiepildījās, jo atbalsta programmas uzņēmumiem ļāva saglabāt darbiniekus situācijās, kad būtiski samazinājās apgrozījums
  • Situācija atšķiras no 2009. gada ar to, ka Latvija ir eiro zonā ar pieeju zemākām procentu likmēm un resursiem, kā ari to, ka nesarūk iedzīvotāju ieņēmumi, algas pat aug (par 10%)
  • Par pensionāriem: oktobrī īstenotā pensiju indeksācija neņēma vērā jaunāko inflācijas rādītāju (to ņems vērā pēc gada), tāpēc ļoti svarīga ir valdības atbalsta politika šajā situācijā
  • Kāpēc rodas iespaids, ka inflācija ir lielāka? Jo redzam tikai to, kas ir manā ikdienā, bet realitātē - cenas atsevišķiem produktiem aug, bet citiem samazinās - katram inflācija ir individuāla, lai arī pats cipars ir objektīvs
  • Elektroenerģijas un naftas cenu kāpums cenas ietekmēs pakāpeniskim kāpums paradīsies ne uzreiz. Ja izejvielu cenas pieaug, piemēram, 3 reizes, tas nenozīmē, ka arī citas cenas pieaugs 3 reizes
  • Inflācija aug ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs - gan Lietuvā un Igaunijā, gan citās eiro zonas un ārpus tās
  • Atbalsts nav nepieciešams vienmēr, tikai īstermiņa krīžu gadījumos
  • Šobrīd ir zemas procentu likmes, tāpēc varam pieļaut valdības aizņemšanos, bet ne vairāk kā 50% no IKP. Bet jāskatās līdz kuram brīdim tas atmaksājas, lai parāda apkalpošanas izmaksas nav pārāk augstas. 50% pašlaik ir robeža.
  • Vakcinācija ir viens no instrumentiem, lai apturētu pandēmiju. Vienlaikus jādomā arī par citām problēmām, piemēram, izglītības kvalitāti, ko var uzlabot neatkarīgi no tā, vai izglītība ir klātienē vai attālināti.
  • Kopš pandēmijas sākuma bezdarba līemnis ir audzis no 6 līdz 8%. Ja būs jauni ierobežojumi, tas turpinās augt, bet būs atkal jaunas atbalsta programmas. 
  • Vienlaikus ir jomas, kur bezdarbs varētu augt (izmitināšana, tūrisms), bet virkne jomu, kur darbinieku trūkst. Kā obligātā vakcinēšana ietekmēs bezdarbu redzēsim pēc 15. novembra.
  • Par pedagogu daudzumu: skolēnu skaits samazinās ātrāk kā skolotāju skaits. Veidojas situācijas, ka ir brīvas vietas, jo zemas algas, bet algas nevar celt, jo tās tiek maksātas skolotājiem ar samazināto skolēnu skaitu.
  • Ir jāizveido sistēma, ka skolotājiem nav jābūt pedagoģiskajai izglītībai, bet uz skolām varētu iet arī labi speciālisti.
  • Par darbaspēku tuvākajā desmitgadē - mums ir cilvēki, kas vēlas strādāt, un ir darbavietas, kas meklē cilvēkus ar īpašām prasmēm. Pastāv prasmju neatbilstība.
  • Pēc pandēmijas beigām bezdarbs samazināsies līdz 6%, kas bija pirms pandēmijas. Ir darbaspēka problēmas IT nozarē, bet to nevar atrisināt vienkārši pārmācot citu nozaru pārstāvjus, jo prasīti ir tieši augstas klases programmētāji, ko nevar sagatavot īsā laikā. Pandēmija beigsies un atkal būs vajadzīgi speciālisti nozarēs, kurās pašlaik pieklusums.
  • Viesstrādnieki pieļaujami, ja tie ir augsti izglītoti speciālisti, tad jāveido programmas šādu speciālistu piesaistīšanā

Intervijas

A. Brikše LTV Rīta Panorāmā
21.03.2022

Šonedēļ aicina piedalīties Finanšu pratības nedēļas pasākumos

Īsumā Naudas prasme ir tas, kā protam ar savu naudu rīkoties – pelnīt, tērēt, uzkrāt. Svarīgi to izkopt un pielietot. Šogad vēlreiz nomērīsim naudas pratību. Kopumā patlaban...

M. Kazāks Rīta Panorāmas studijā
14.03.2022

Kazāks: Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā būs pāri 10%

Īsumā Kara dēļ būs augstākas un svārstīgas energoresursu cenas. Tādēļ ļoti konkrētus inflācijas ciparus prognozēt grūti. Diemžēl tuvākajos mēnešos inflācija sasniegs...

Mārtiņš Kazāks Latvijas televīzijā
01.03.2022

Karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju - kāda būs to ietekme uz ekonomiku?

Par sankciju ietekmi uz Krieviju raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku un LU...

M. Kazāks LTV Rīta Panorāmas studijā
01.03.2022

Par sankcijām pret Krieviju

Īsumā ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību sankcijas ir efektīvas tikai tad, ja ir sāpīgas abām pusēm, un pret Krieviju vērstās sankcijas ir straujas un sāpīgas ar katru dienu...

Mārtiņš Kazāks TV3 studijā
U. Rutkaste raidījumā Krustpunktā
10.02.2022

Saruna par naudu, valsts atbalstu un valsts parādu

Krustpunktā saruna par naudu. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs un vadošais ekonomists Uldis Rutkaste atbild uz jautājumiem, kurus kopā ar raidījuma vadītāju...

Raidījums
08.02.2022

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība

Latvijas Bankas finanšu pratības vecākā eksperte Aija Brikše TV24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu"

M. Kazāks LTV Rīta Panorāmā 2022. gada janvārī
06.01.2022

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Inflācija Latvijā sasniegusi augstāko rādītāju pēdējo gadu laikā. Cenas ceļas energoresursiem, pārtikai, teju vai visam. Kādu iespaidu tas radīs uz ekonomisko attīstību šim gadam, uz...

    Tēmas