Šobrīd inflācija aug, septembrī ir 4,8% un vēl augs, augstāko līmeni prognozējam gada beigās/nākamā gada sākumā virs 5%, bet tālāk 2022. un 2023. gada inflācija pakāpeniski samazināsies
Iemesls - globāls elektroenerģijas un izejvielu cenu pieaugums, jo aug pieprasījums tā kā, neskatoties uz pandēmiju, ir augsta ekonomiskā aktivitāte, kuru veicināja valdību atbalsts šajā laikā
Bez valdību atbalsta krīze būtu lielāka, līdzīga 2009. gada krīzei. Prognozes 2020. gadā bija pesimistiskas, bet tās nepiepildījās, jo atbalsta programmas uzņēmumiem ļāva saglabāt darbiniekus situācijās, kad būtiski samazinājās apgrozījums
Situācija atšķiras no 2009. gada ar to, ka Latvija ir eiro zonā ar pieeju zemākām procentu likmēm un resursiem, kā ari to, ka nesarūk iedzīvotāju ieņēmumi, algas pat aug (par 10%)
Par pensionāriem: oktobrī īstenotā pensiju indeksācija neņēma vērā jaunāko inflācijas rādītāju (to ņems vērā pēc gada), tāpēc ļoti svarīga ir valdības atbalsta politika šajā situācijā
Kāpēc rodas iespaids, ka inflācija ir lielāka? Jo redzam tikai to, kas ir manā ikdienā, bet realitātē - cenas atsevišķiem produktiem aug, bet citiem samazinās - katram inflācija ir individuāla, lai arī pats cipars ir objektīvs
Elektroenerģijas un naftas cenu kāpums cenas ietekmēs pakāpeniskim kāpums paradīsies ne uzreiz. Ja izejvielu cenas pieaug, piemēram, 3 reizes, tas nenozīmē, ka arī citas cenas pieaugs 3 reizes
Inflācija aug ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs - gan Lietuvā un Igaunijā, gan citās eiro zonas un ārpus tās
Atbalsts nav nepieciešams vienmēr, tikai īstermiņa krīžu gadījumos
Šobrīd ir zemas procentu likmes, tāpēc varam pieļaut valdības aizņemšanos, bet ne vairāk kā 50% no IKP. Bet jāskatās līdz kuram brīdim tas atmaksājas, lai parāda apkalpošanas izmaksas nav pārāk augstas. 50% pašlaik ir robeža.
Vakcinācija ir viens no instrumentiem, lai apturētu pandēmiju. Vienlaikus jādomā arī par citām problēmām, piemēram, izglītības kvalitāti, ko var uzlabot neatkarīgi no tā, vai izglītība ir klātienē vai attālināti.
Kopš pandēmijas sākuma bezdarba līemnis ir audzis no 6 līdz 8%. Ja būs jauni ierobežojumi, tas turpinās augt, bet būs atkal jaunas atbalsta programmas.
Vienlaikus ir jomas, kur bezdarbs varētu augt (izmitināšana, tūrisms), bet virkne jomu, kur darbinieku trūkst. Kā obligātā vakcinēšana ietekmēs bezdarbu redzēsim pēc 15. novembra.
Par pedagogu daudzumu: skolēnu skaits samazinās ātrāk kā skolotāju skaits. Veidojas situācijas, ka ir brīvas vietas, jo zemas algas, bet algas nevar celt, jo tās tiek maksātas skolotājiem ar samazināto skolēnu skaitu.
Ir jāizveido sistēma, ka skolotājiem nav jābūt pedagoģiskajai izglītībai, bet uz skolām varētu iet arī labi speciālisti.
Par darbaspēku tuvākajā desmitgadē - mums ir cilvēki, kas vēlas strādāt, un ir darbavietas, kas meklē cilvēkus ar īpašām prasmēm. Pastāv prasmju neatbilstība.
Pēc pandēmijas beigām bezdarbs samazināsies līdz 6%, kas bija pirms pandēmijas. Ir darbaspēka problēmas IT nozarē, bet to nevar atrisināt vienkārši pārmācot citu nozaru pārstāvjus, jo prasīti ir tieši augstas klases programmētāji, ko nevar sagatavot īsā laikā. Pandēmija beigsies un atkal būs vajadzīgi speciālisti nozarēs, kurās pašlaik pieklusums.
Viesstrādnieki pieļaujami, ja tie ir augsti izglītoti speciālisti, tad jāveido programmas šādu speciālistu piesaistīšanā