Publicēts: 11.10.2021

 

Īsumā

  • Šobrīd inflācija aug, septembrī ir 4,8% un vēl augs, augstāko līmeni prognozējam gada beigās/nākamā gada sākumā virs 5%, bet tālāk 2022. un 2023. gada inflācija pakāpeniski samazināsies
  • Iemesls - globāls elektroenerģijas un izejvielu cenu pieaugums, jo aug pieprasījums tā kā, neskatoties uz pandēmiju, ir augsta ekonomiskā aktivitāte, kuru veicināja valdību atbalsts šajā laikā
  • Bez valdību atbalsta krīze būtu lielāka, līdzīga 2009. gada krīzei. Prognozes 2020. gadā bija pesimistiskas, bet tās nepiepildījās, jo atbalsta programmas uzņēmumiem ļāva saglabāt darbiniekus situācijās, kad būtiski samazinājās apgrozījums
  • Situācija atšķiras no 2009. gada ar to, ka Latvija ir eiro zonā ar pieeju zemākām procentu likmēm un resursiem, kā ari to, ka nesarūk iedzīvotāju ieņēmumi, algas pat aug (par 10%)
  • Par pensionāriem: oktobrī īstenotā pensiju indeksācija neņēma vērā jaunāko inflācijas rādītāju (to ņems vērā pēc gada), tāpēc ļoti svarīga ir valdības atbalsta politika šajā situācijā
  • Kāpēc rodas iespaids, ka inflācija ir lielāka? Jo redzam tikai to, kas ir manā ikdienā, bet realitātē - cenas atsevišķiem produktiem aug, bet citiem samazinās - katram inflācija ir individuāla, lai arī pats cipars ir objektīvs
  • Elektroenerģijas un naftas cenu kāpums cenas ietekmēs pakāpeniskim kāpums paradīsies ne uzreiz. Ja izejvielu cenas pieaug, piemēram, 3 reizes, tas nenozīmē, ka arī citas cenas pieaugs 3 reizes
  • Inflācija aug ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs - gan Lietuvā un Igaunijā, gan citās eiro zonas un ārpus tās
  • Atbalsts nav nepieciešams vienmēr, tikai īstermiņa krīžu gadījumos
  • Šobrīd ir zemas procentu likmes, tāpēc varam pieļaut valdības aizņemšanos, bet ne vairāk kā 50% no IKP. Bet jāskatās līdz kuram brīdim tas atmaksājas, lai parāda apkalpošanas izmaksas nav pārāk augstas. 50% pašlaik ir robeža.
  • Vakcinācija ir viens no instrumentiem, lai apturētu pandēmiju. Vienlaikus jādomā arī par citām problēmām, piemēram, izglītības kvalitāti, ko var uzlabot neatkarīgi no tā, vai izglītība ir klātienē vai attālināti.
  • Kopš pandēmijas sākuma bezdarba līemnis ir audzis no 6 līdz 8%. Ja būs jauni ierobežojumi, tas turpinās augt, bet būs atkal jaunas atbalsta programmas. 
  • Vienlaikus ir jomas, kur bezdarbs varētu augt (izmitināšana, tūrisms), bet virkne jomu, kur darbinieku trūkst. Kā obligātā vakcinēšana ietekmēs bezdarbu redzēsim pēc 15. novembra.
  • Par pedagogu daudzumu: skolēnu skaits samazinās ātrāk kā skolotāju skaits. Veidojas situācijas, ka ir brīvas vietas, jo zemas algas, bet algas nevar celt, jo tās tiek maksātas skolotājiem ar samazināto skolēnu skaitu.
  • Ir jāizveido sistēma, ka skolotājiem nav jābūt pedagoģiskajai izglītībai, bet uz skolām varētu iet arī labi speciālisti.
  • Par darbaspēku tuvākajā desmitgadē - mums ir cilvēki, kas vēlas strādāt, un ir darbavietas, kas meklē cilvēkus ar īpašām prasmēm. Pastāv prasmju neatbilstība.
  • Pēc pandēmijas beigām bezdarbs samazināsies līdz 6%, kas bija pirms pandēmijas. Ir darbaspēka problēmas IT nozarē, bet to nevar atrisināt vienkārši pārmācot citu nozaru pārstāvjus, jo prasīti ir tieši augstas klases programmētāji, ko nevar sagatavot īsā laikā. Pandēmija beigsies un atkal būs vajadzīgi speciālisti nozarēs, kurās pašlaik pieklusums.
  • Viesstrādnieki pieļaujami, ja tie ir augsti izglītoti speciālisti, tad jāveido programmas šādu speciālistu piesaistīšanā

Intervijas

Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio
10.11.2021

Mārtiņš Kazāks: Inflācijas kāpums turpināsies, iedzīvotāju maciņos tas kādu robu iekodīs

Nauda, Latvijas ekonomiskā situācija un nākamā gada valsts budžets. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu uzdod portāla "TVNET" žurnālists Andris Šuvajevs un...

A. Vilks raidījumā Nauda runā
11.10.2021

Diskusija par valsts budžetu

Raidījumā "Nauda runā" par valsts budžetu diskutēja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks, Ārvalstu investoru padomes Latvijā vicepriekšsēdētāja, PwC vadošā partnere Latvijā...

Oļegs Krasnopjorovs
11.10.2021

Krustpunktā Lielā intervija

  Īsumā Šobrīd inflācija aug, septembrī ir 4,8% un vēl augs, augstāko līmeni prognozējam gada beigās/nākamā gada sākumā virs 5%, bet tālāk 2022. un 2023. gada inflācija...

M. Kazāks Rīta Panorāmā
20.09.2021

Latvijas ekonomika pandēmijas laikā

M. Kazāka intervija LTV "Rīta Panorāmai" Īsumā Kopumā ekonomika jūtas labi, bet saglabājas liela nenoteiktība un situācija dažādās nozarēs ir krasi...

Mārtiņš Kazāks
23.08.2021

Mārtiņš Kazāks: Ekonomika rāpjas no bedres ārā, bet Covid-19 riski saglabājas

Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā un situācija uzlabojas, bet Covid-19 pandēmija nav beigusies un riski saglabājas gan Latvijā, gan globāli, intervijā aģentūrai LETA (16.08.2021.)...

M. Kazāks raidījumā 900 sekundes
13.07.2021

TV3 900 sekundes: saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka sacītais īsumā: Ekonomikā rāpjamies ārā no bedres. Situācija ļoti nevienmērīga, raugoties kā kurā sektorā. Kopumā gan ekonomika atgūstas...

Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio
14.06.2021

M. Kazāks: ekonomika sāk atkopties

Intervija Latvijas Radio 14.06.2021.   Ekonomika jau sākt atkopties un labākās zāles tai ir vakcīna, kas šobrīd ir pieejama; Noskaņojums iedzīvotājiem un uzņēmējiem kopš...

02.06.2021

Dienas personība ar Veltu Puriņu: Andris Vilks

01.06.2021 viesos: Andris Vilks, Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Intervija īsumā: Vēl nav datu par ēnu ekonomikas attīstību Covid-19 pandēmijas laikā,...

    Tēmas