Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka sacītais īsumā:
- Ekonomikā rāpjamies ārā no bedres. Situācija ļoti nevienmērīga, raugoties kā kurā sektorā. Kopumā gan ekonomika atgūstas no krīzes, darba tirgus pamazām sāk kļūt siltāks, darbinieku trūkums atkal sāk kļūt par problēmu.
- Ja nenotiks kas ļoti slikts attiecībā uz Covid-19 izplatību, gada otrajā pusē ekonomiskā aktivitāte jūtami pieaugs – gadā kopumā >+3%, nākamgad vēl straujāk, visticamāk virs 6%.
- Jo ātrāk atgriezīsimies normālākā ritmā, jo ātrāk ekonomika atgūsies, un te ļoti svarīga ir vakcinācija, kas dod iespēju ātrāk atgriezties ierastākā ritmā.
- Krīzes laikā ekonomika bija jāatbalsta, valsts to darīja un tas bija labi. Bet pašreizējā brīdī, skatoties uz naudas plūsmu, kas nāk iekšā ekonomikā, uz pieaugošo optimismu, ļoti uzmanīgi jāskatās, vai netiek radīti pārspīlēti ekonomikas atbalsti un pārkaršanas riski. Respektīvi, darba tirgus uzkarst pārāk strauji, algu kāpums ir krietni straujāks nekā ražīguma kāpums, tas parādās inflācijā, un no reālā pirktspējas kāpuma, iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanas kāpuma paliek pāri vien čiks, jo inflācija to visu noēd.
- Kļūst arvien aktuālāki strukturālo lietu jautājumi – ražīgums, darba tirgus atbilstība, izglītība, reģionu reforma.
- Darbaspēka nodokļi LV joprojām ir relatīvi augsti. Šo izmaksu mazināšana palīdz arī ekonomikai.
- Jādomā par nākotni, lai augtu ražīgums un izaugsmes temps būtu ilgstošs, straujš un noturīgs, nevis īstermiņa salūts.
- Latvija ir ekonomiski relatīvi labā situācijā, tā ka viennozīmīgi pārcietīsim arī nākamo krīzi, tikai jautājums, cik sāpīgi tas būs. Tas būs atkarīgs no tā, kas notiks pasaulē (jo esam maza un eksportējoša ekonomika), bet arī pašiem jābūt spēcīgākiem un jaudīgākiem. Jauna divriteņa nav, jāturpina darīt to, kas iesākts.
- Vaicājums: vai pievienotos vērtējumam, ka gaidāms šokējošs cenu kāpums?
- Atbilde: Redzam, ka inflācija ir atgriezusies. Prognozes rāda, ka inflācijas kāpums tuvākajos mēnešos turpināsies, gadu mijā varētu sasniegt augstāko punktu tuvāk 4%. Šeit gan jāuzsver 2 lietas: atcerēsimies, ka pirms gada runājām par deflāciju, cenas kritās, tāpēc vidēji cenu kāpums nav tik būtisks; inflācija joprojām ir būtiski zemāka nekā vidējais algu kāpums, tātad iedzīvotājiem maciņos naudas paliek vairāk. Nudien nevajag bažīties, ka inflācijas tempi būtu pārspīlēti strauji.
- Inflāciju virza pamatā ārējie faktori, un pašreizējās prognozes liecina, ka gada beigās nākamā gada laikā tie kļūs vājāki, un inflācija būs tuvāk 1.5-2%. Tāpēc nav bažu, ka varētu būt ilgstošs ļoti straujas inflācijas kāpums. Vismaz ārēju apstākļu dēļ. Bet jāskatās, lai paši neradītu iekšējus dzinuļus.