Intervija Latvijas Radio 14.06.2021.
- Ekonomika jau sākt atkopties un labākās zāles tai ir vakcīna, kas šobrīd ir pieejama;
- Noskaņojums iedzīvotājiem un uzņēmējiem kopš aprīļa strauji aug;
- Eksporta nozares jūtas samērā labi un iekšzemes patēriņš pamazām sāk atgūties;
- Ja vakcinēšanās turpināsies un būs veiksmīga, izaugsmi gada otrajā pusē redzēsim krietni plašāku un jaudīgāku;
- Atbalsts – gan valsts, gan Eiropas – ir bijis un ir svarīgs;
- Skats uz ekonomiku ir diezgan optimistisks un jūnija laikā masveida atbalstu varēs beigt, bet dažām nozarēm tas būtu jāturpina;
- Atslābt gan nav pamata, kovids vēl nav beidzies un ir daudz mājasdarbu, kas jāizdara, piemēram, lai bērni atgrieztos skolā; galvenās zāles tam ir vakcinēšana;
- Galvenā prognožu maiņa ir saistīta ar inflāciju – tā būs mazliet augstāka nekā līdz šim prognozēts, un tam ir 3 galvenie galvenie iemesli: pārtikas cenu kāpums pasaulē; naftas cenu kāpums un kovida apgrūtinājumi piegāžu ķēdēm; visi šie faktori ir īslaicīgi;
- Jāatceras, ka pagājušajā gadā cenas krita;
- Tuvāk gada beigām cenu kāpums būs diezgan straujš – visticamāk virs 3%, bet nebūs tik straujš ilgstoši;
- Iedzīvotājiem tas, protams, trāpīs pa maciņiem, bet ar algu un pensiju pieaugumu nemaz tik traki nebūs;
- Šajā krīzē esam cietuši mazliet vairāk nekā Igaunija un Lietuva, un tam iemesls ir ekonomikas struktūra, bet būtisku atšķirību šī krīzes pārvarēšanā nav bijis;
- Tajā pašā laikā redzam, ka pēdējos 10 gadus Igaunija un Lietuva ir augusi straujāk un tas mudina domāt, ka ekonomiku ir jāspēcina ar strukturālām lietām, par ko runāts jau iepriekš;
- Augošā ekonomikā, kāda tā prognozējas tuvākajos pāris gados, jostu savilkšana nav tik grūta kā krītošā ekonomikā, Latvija ir eiro zonā un ir iespēja aizņemties – šajā krīzē tas arī tika darīts;
- Skatoties uz priekšu, jāatzīst, ka budžets būs jāpieskata un nauda jātērē tur, kur strukturāli ekonomika kļūtu spēcīgāka; jāspēcina Rīga kā Baltijas ekonomikas centrs;
- Mudinātu skatīties plašāk par klimata pārmaiņām – skatīties uz ilgtspēju, kas ir gan sociālais aspekts, iedzīvotāju prasmes, spēja piedalīties darba tirgū, veselība; pat, ja Latvijā klimata pārmaiņas tik tieši nejūtam, tie mehānismi, kas ir iedarbināti Eiropā un pasaulē, nozīmē, ka tradicionālie energoresursi kļūs krietni dārgāki; ja negribam būt zaudētāju pusē, ilgtspējas aspekts ir jāņem vērā.