en
Publicēts: 14.06.2021

Intervija Latvijas Radio 14.06.2021.

 

    • Ekonomika jau sākt atkopties un labākās zāles tai ir vakcīna, kas šobrīd ir pieejama;
    • Noskaņojums iedzīvotājiem un uzņēmējiem kopš aprīļa strauji aug;
    • Eksporta nozares jūtas samērā labi un iekšzemes patēriņš pamazām sāk atgūties;
    • Ja vakcinēšanās turpināsies un būs veiksmīga, izaugsmi gada otrajā pusē redzēsim krietni plašāku un jaudīgāku;
    • Atbalsts – gan valsts, gan Eiropas – ir bijis un ir svarīgs;
    • Skats uz ekonomiku ir diezgan optimistisks un jūnija laikā masveida atbalstu varēs beigt, bet dažām nozarēm tas būtu jāturpina;
    • Atslābt gan nav pamata, kovids vēl nav beidzies un ir daudz mājasdarbu, kas jāizdara, piemēram, lai bērni atgrieztos skolā; galvenās zāles tam ir vakcinēšana;
    • Galvenā prognožu maiņa ir saistīta ar inflāciju – tā būs mazliet augstāka nekā līdz šim prognozēts, un tam ir 3 galvenie galvenie iemesli: pārtikas cenu kāpums pasaulē; naftas cenu kāpums un kovida apgrūtinājumi piegāžu ķēdēm; visi šie faktori ir īslaicīgi;
    • Jāatceras, ka pagājušajā gadā cenas krita;
    • Tuvāk gada beigām cenu kāpums būs diezgan straujš – visticamāk virs 3%, bet nebūs tik straujš ilgstoši;
    • Iedzīvotājiem tas, protams, trāpīs pa maciņiem, bet ar algu un pensiju pieaugumu nemaz tik traki nebūs;
    • Šajā krīzē esam cietuši mazliet vairāk nekā Igaunija un Lietuva, un tam iemesls ir ekonomikas struktūra, bet būtisku atšķirību šī krīzes pārvarēšanā nav bijis;
    • Tajā pašā laikā redzam, ka pēdējos 10 gadus Igaunija un Lietuva ir augusi straujāk un tas mudina domāt, ka ekonomiku ir jāspēcina ar strukturālām lietām, par ko runāts jau iepriekš;
    • Augošā ekonomikā, kāda tā prognozējas tuvākajos pāris gados, jostu savilkšana nav tik grūta kā krītošā ekonomikā, Latvija ir eiro zonā un ir iespēja aizņemties – šajā krīzē tas arī tika darīts;
    • Skatoties uz priekšu, jāatzīst, ka budžets būs jāpieskata un nauda jātērē tur, kur strukturāli ekonomika kļūtu spēcīgāka; jāspēcina Rīga kā Baltijas ekonomikas centrs;
    • Mudinātu skatīties plašāk par klimata pārmaiņām – skatīties uz ilgtspēju, kas ir gan sociālais aspekts, iedzīvotāju prasmes, spēja piedalīties darba tirgū, veselība; pat, ja Latvijā klimata pārmaiņas tik tieši nejūtam, tie mehānismi, kas ir iedarbināti Eiropā un pasaulē, nozīmē, ka tradicionālie energoresursi kļūs krietni dārgāki; ja negribam būt zaudētāju pusē, ilgtspējas aspekts ir jāņem vērā.

Intervijas

M. Kazāks raidījumā 900 sekundes
13.07.2021

TV3 900 sekundes: saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka sacītais īsumā: Ekonomikā rāpjamies ārā no bedres. Situācija ļoti nevienmērīga, raugoties kā kurā sektorā. Kopumā gan ekonomika atgūstas...

Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio
14.06.2021

M. Kazāks: ekonomika sāk atkopties

Intervija Latvijas Radio 14.06.2021.   Ekonomika jau sākt atkopties un labākās zāles tai ir vakcīna, kas šobrīd ir pieejama; Noskaņojums iedzīvotājiem un uzņēmējiem kopš...

02.06.2021

Dienas personība ar Veltu Puriņu: Andris Vilks

01.06.2021 viesos: Andris Vilks, Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Intervija īsumā: Vēl nav datu par ēnu ekonomikas attīstību Covid-19 pandēmijas laikā,...

Andris Vilks, LETA
27.05.2021

Andris Vilks: Jābūt izlēmīgākiem darbaspēka nodokļu samazināšanā

Pēc valdības partneru pirmajām sarunām par 2022. gada budžetu, redzams, ka daudzas lietas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem un sociālo politiku Latvijā nav atrisinātas. To intervijā...

Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks intervijā LTV Rīta Panorāmai
25.02.2021

Zoom intervija ar Latvijas Bankas padomes locekli Andri Vilku

Vēl salīdzinoši nesen valsts finanšu plānošanā nozīmīgie termini "fiskālā disciplīna" un "budžeta deficīts" šķiet aizstāti ar "atbalstu krīzē cietušajiem" un "ekonomikas...

Isabele Schnabel
25.02.2021

ECB: Mums šī krīze jāizmanto kā iespēja veikt strukturālas pārmaiņas

Pašlaik Eiropas Centrālā banka (ECB) lēš, ka eiro zonas tautsaimniecībai 2022. gada vidū vajadzētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes. Vienlaikus, palielinoties ierobežojošo...

Andris Vilks
11.01.2021

Andris Vilks: Pandēmijas radītais grūdiens jāizmanto, lai Latvijas ekonomiku transformētu vēl vairāk

Covid-19 pandēmija ir radījusi pamatīgas problēmas, bet vienlaikus radījusi arī jaunas iespējas un izgaismojusi ielaistas kaites. Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs...

Mārtiņš Kazāks Latvijas Radio
04.01.2021

Mārtiņš Kazāks: Cenšamies nenogulēt to startu, kas būs pēc Covid beigām

Latvijai ir jāizmanto krīzes dotās iespējas, lai sagatavotu savu ekonomiku un nenogulētu to startu, kas sāksies pēc pandēmijas beigām. To intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt”...

    Tēmas