Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējos gados ir būtiski pieaugusi, un tas ir novērojams gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību segmentā, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu Pieejamības Pārskatā 2026". Šis ir jau ceturtais gads, kad Latvijas Banka publicē šo analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.
"Finanšu Pieejamības Pārskata 2026" secinājumi tiks apspriesti ekspertu diskusijā šā gada decembrī, iesaistot finanšu sektora dalībniekus, lēmumu pieņēmējus, uzņēmēju pārstāvjus un citus ekonomikas interesentus. Finanšu pieejamība ir Latvijas Bankas prioritāte pēdējos gados, un panākts būtisks progress kreditēšanas izaugsmē. Šis temats arī turpmāk būs centrālās bankas uzmanības lokā, lai nodrošinātu atbalstu Latvijas uzņēmējiem un mājsaimniecībām, veicinot straujāku tautsaimniecības izaugsmi.
Kreditēšanas aktivitāte Latvijā saglabājas salīdzinoši augstā līmenī. 2025. gadā nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums pieauga par attiecīgi 15.3 % un 9.9 %. Līdzīga tendence ir novērojama arī 2026. gada 1. pusgadā, kad nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums, salīdzinot ar pērnā gada 1. pusgadu, pieauga par 14.4 % un mājsaimniecībām – par 10.6 %. Tie ir starp straujākajiem pieauguma tempiem eirozonas valstu starpā. Turklāt kreditēšana vēl arvien turpina augt straujāk nekā Latvijas iekšzemes kopprodukts.
Pārskatā secināts, ka kreditēšanas kāpums nav koncentrēts tikai atsevišķos kredītu veidos vai tautsaimniecības nozarēs, bet vērojams plašā kredītu produktu spektrā. Par noturīgāku kreditēšanas atkopšanos liecina arī tas, ka nozīmīgu daļu no uzņēmumu kreditēšanas pieauguma veidojuši jauni klienti, kuriem pēdējo gadu laikā nav bijis aktīvu kredītsaistību kredītiestādēs.
Pastāv vairāki faktori, kas liecina, ka kreditēšanas pieaugums galvenokārt ir saistāms ar lielāku aizdevēju gatavību finansēt plašāku uzņēmumu un mājsaimniecību loku. Uz to norāda gan salīdzinoši riskantāku pirmreizējo kredītņēmēju īpatsvara pieaugums, gan arī uzņēmumu aptauju rezultāti, kas liecina par augstāku apstiprināto kredītu pieteikumu īpatsvaru, īpaši mazo un ļoti mazo uzņēmumu segmentā.
Pozitīvas pārmaiņas vērojamas arī mājokļu kreditēšanā, kur pieaug gan ar kredītiem finansēto darījumu īpatsvars, gan aizdevēju aktivitāte ārpus Rīgas un Pierīgas. To veicinājusi konkurences pastiprināšanās, vienkāršāka pārkreditēšanās un valsts atbalsta instrumenti. Turpmākai finansējuma pieejamības uzlabošanai būtiski ir nostiprināt šo pozitīvo dinamiku, vienlaikus mazinot strukturālos šķēršļus, kas Latvijā joprojām uztur augstāku kredītu cenu un ierobežo uzņēmumu un mājsaimniecību iespējas pilnvērtīgi izmantot ārējo finansējumu.
Neraugoties uz pozitīvajām pārmaiņām, kredītu atlikuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu Latvijā joprojām saglabājas viena no zemākajām eirozonā. Finansējuma pieejamību joprojām ierobežo salīdzinoši augsta kredītu cena un stingras nodrošinājuma prasības, ko nosaka aizdevēji. Lai gan uzņēmumu finansiālā veselība turpina uzlaboties, tas nav atspoguļojies būtiski lielākā pieprasījumā pēc ārējā finansējuma, jo daļa uzņēmumu kredītu nosacījumus joprojām vērtē kā nepievilcīgus. Tas norāda uz nepieciešamību turpināt stiprināt konkurenci kreditēšanas tirgū, paplašināt kredītņēmējiem pieejamo finanšu produktu klāstu un izvērtēt jaunus finansējuma avotus, tostarp kredītu vērtspapīrošanas attīstību.