Rīgā 1999. gada 14. oktobrī
Latvijas Bankas valde 14. oktobrī pieņēma lēmumu izsniegt licenci Pūņu Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai, kā arī piekrita Jāzepa Višņevska apstiprināšanai par šīs sabiedrības valdes priekšsēdētāju. Krājaizdevu sabiedrību dibina 32 Talsu rajona Valdgales pagasta iedzīvotāji, tās dibināšanas pamatkapitāls - 2 000 latu. Sabiedrības mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, paaugstināt viņu materiālās labklājības līmeni, dodot iespēju noguldīt ietaupījumus un saņemt kredītus, kā arī veicot kvalitatīvus finanšu pakalpojumus.
Jāatzīmē sabiedrības Latvijas Bankai iesniegtais saimnieciskās darbības plāns un citi dokumenti, kas sniedz skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošo darba organizāciju. Saimnieciskās darbības plānā detalizēti izanalizēta ekonomiskā situācija reģionā, noteikts iespējamais nākamo biedru loks sabiedrības pieauguma gadījumā, pamatota sabiedrības vieta finanšu pakalpojumu sniegšanā pagasta iedzīvotājiem, zemnieku saimniecībām. Ir izstrādāta pamatota kredītu politika, procedūras un riska kontroles pamatnostādnes. Piemēram, noguldījumu un kredītu procentu likmes, aizdevumu lielums un termiņš paredzēts atkarībā no aizdevuma izmantošanas mērķa un nodrošinājuma kvalitātes.
Līdz šim Latvijā darbojās astoņas krājaizdevu sabiedrības. Vienu no tām izveidojuši uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" darbinieki, vienu - izglītības darbinieku arodbiedrības locekļi, pārējās - dažādu Latvijas pagastu iedzīvotāji. Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem tika pieņemti grozījumi "Kredītiestāžu likumā", ar kuriem tika paplašināts krājaizdevu sabiedrību potenciālo dibinātāju loks un no desmit tūkstošiem uz diviem tūkstošiem latu samazināts minimālais dibināšanas pamatkapitāls. Šo grozījumu mērķis bija atvieglot un veicināt krājaizdevu sabiedrību dibināšanu. Taču, no otras puses, biedru loka paplašināšana zināmā mērā apdraudēja pašas krājaizdevu sabiedrības būtību, kas ir vairāk vai mazāk pazīstamu cilvēku savstarpēja uzticēšanās un palīdzība naudas lietās. Tādējādi radās it kā samērā viegla iespēja ar krājaizdevu sabiedrības nosaukumu veidot mazas banciņas (bankas rīkojas ar svešu, aizņemtu, ne tikai dibinātāju naudu) vai pat ko līdzīgu slavenajām noguldījumu firmām. Tas nozīmēja nepieciešamību Latvijas Bankai ļoti nopietni sekot krājaizdevu sabiedrību dibināšanas procesam, dibinātāju savstarpējai saistībai un mērķiem, iesniegto dokumentu kvalitātei, utt. "Kredītiestāžu likums" dod Latvijas Bankai tiesības neizsniegt licenci jaundibināmai kredītiestādei, ja, to dibinot, nav ievēroti likumi un kredītiestādes plānotā darbība neatbilst Latvijas valsts interesēm. Tādējādi laikā kopš grozījumu spēkā stāšanās Latvijas Banka izsniegusi licences četrām jaunām krājaizdevu sabiedrībām (ieskaitot Pūņu KKS), bet četrreiz licences izsniegšanu atteikusi.
Krājaizdevu sabiedrību skaits Latvijā nav liels, bet vajadzības un iespējas to dibināšanai ir visai reālas - to apliecina Valdgales pagasta iedzīvotāji un citi veiksmīgi piemēri. Saskaņā ar "Kredītiestāžu likumu" krājaizdevu sabiedrību var dibināt fiziskās personas, kuras ir viena pagasta vai vienas pilsētas iedzīvotāji, vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu darbinieki, viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), vienas iestādes darbinieki vai vienas Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izveidotas arodbiedrības, sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas biedri. Krājaizdevu sabiedrības minimālais dibināšanas kapitāls ir 2 tūkstoši latu. Citas dibināšanas prasības noteiktas Latvijas Bankas "Kredītiestāžu darbības licenču un atļauju izsniegšanas noteikumos", kas saņemami Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldē un atrodami arī Latvijas Bankas Interneta lapā /images/img_lb.