Par skaidro naudu apgrozībā

Rīgā 2003. gada 18. jūlijā

Laika posmā no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 15% un šī gada 1. jūlijā veidoja 628.8 milj. latu.

599.5 milj. latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 8%, Ls 10 - 12%, Ls 20 - 37%, Ls 50 - 9%, Ls 100 - 20%, Ls 500 - 14%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 22% (bimetāla divlatnieki - 18%, citi - 4%), Ls 1 - 36%, Ls 0.50 - 16%, Ls 0.20 - 8%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir Ls 20 banknotes - 11.0 milj. Tālāk seko Ls 5 - 10.0 milj., Ls 10 - 7.2 milj., Ls 100 - 1.2 milj., Ls 50 - 1.0 milj. un Ls 500 - 168 tūkst. banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 81.5 un 50.2 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas - 9.4 milj., Ls 1 - 10.6 milj., Ls 2 - 3.2 milj. Apgrozībā laisti arī 20 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.

Kā redzams no 1. tabulas, Ls 10 naudas zīmju daudzums apgrozībā gada laikā samazinājies par 4%. Pārējo banknošu apjoms ir pieaudzis - Ls 5 par 3%, Ls 20 - par 21%, Ls 50 - par 0.1%, Ls 100 - par 19%, Ls 500 - par 43%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

2. tabula. Monētas apgrozībā