Publicēts: 17.11.2005. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2005. gada 17. novembrī

Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes, taču palielināja rezervju normu bankām un ārvalstu banku filiālēm no 6% uz 8% (lēmums stājas spēkā 24.12.2005.), lai veicinātu makroekonomisko stabilitāti kā priekšnoteikumu turpmākai tautsaimniecības izaugsmei.

Lēmums balstīts uz šādiem apsvērumiem par tautsaimniecības attīstību.

2005. gada oktobrī gada inflācija sasniedza 7.6% – augstāko līmeni pēdējo divpadsmit mēnešu laikā. Daļēji šo pieaugumu skaidro augošās energoresursu – degvielas, gāzes – cenas pasaules tirgos, kas ietekmē arī cenu līmeni mūsu valstī. Taču Latvijas Bankas analīze liecina par to, ka augsto inflācijas līmeni Latvijā arvien vairāk sāk ietekmēt stiprais iekšzemes pieprasījums. Pēdējo mēnešu laikā arvien skaidrāk novērojama arī inflācijas gaidu ietekme, kas inflācijas procesu padara arvien grūtāk kontrolējamu.
Ņemot vērā inflācijas dinamiku iepriekšējos šī gada mēnešos, kā arī gaidāmo atsevišķu administratīvi regulējamo cenu kāpumu līdz gada beigām, piemēram, lielākus siltumenerģijas tarifus Rīgā, Latvijas Banka paaugstina šī gada vidējās inflācijas prognozi līdz 6.7%.

Viens no būtiskākajiem iekšzemes pieprasījumu stimulējošiem nosacījumiem ir banku piekoptā joprojām intensīvā kreditēšanas politika. Pašlaik novērojamā straujā kreditēšanas attīstība, kas septembrī pietuvojās jau 60% gada pieaugumam, nav uzturama ilgtermiņā. Bažas pastiprina fakts, ka kreditēšana vairāk sekmē patēriņa, nevis ražojošās kapacitātes nostiprināšanos – hipotekāro kredītu gada pieaugums šobrīd ir virs 90%, bet industriālie kredīti pieaug vidēji par 30%.

Latvijas Banka atkārtoti uzsver, ka šajos makroekonomiskajos apstākļos nepieciešama konkrēta rīcība no valsts institūciju puses, lai neapdraudētu turpmāku sabalansētu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Ņemot vērā procentu likmju ierobežoto iedarbību Latvijā pēc lata piesaistes eiro, Latvijas Bankas padome nolēma paaugstināt bankām piemērojamo obligāto rezervju prasību normu no 6% uz 8%, vienlaicīgi norādot uz monetārās politikas lēmumu ierobežotību fiksēta valūtas kursa apstākļos un stingrākas fiskālās politikas nepieciešamību.

Tautsaimniecības straujas izaugsmes un augstas inflācijas apstākļos fiskālā politika būtu jāvirza uz pilnībā sabalansēta budžeta sasniegšanu, papildu iekasētos nodokļu ieņēmumus novirzot nevis papildu izdevumu finansēšanai, bet gan budžeta deficīta ierobežošanai.

Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
– refinansēšanas likme – 4.0% gadā;
– banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
          – septiņām dienām – 2.0% gadā,
          – četrpadsmit dienām – 2.25% gadā;
– lombarda kredīta procentu likmes:
– līdz 10 dienām – 5.0% gadā,
– 11.–20. dienā – 6.0% gadā,
– sākot no 21. dienas – 7.0% gadā.

Obligāto rezervju norma ir viens no centrālās bankas monetārās politikas instrumentiem un tās tālākas palielināšanas mērķis ir sadārdzināt bankām noguldījumu un cita īstermiņa kapitāla piesaistīšanu, lai tādējādi ietekmētu banku kreditēšanas iespējas. Banku rezervju normas palielināšanas no 6% līdz 8% rezultātā sagaidāms, ka obligātās rezervju prasības pieaugs par aptuveni 135–145 milj. latu.

Vēl šogad makroekonomiskās situācijas stabilizācijas nolūkā Latvijas Banka banku obligāto rezervju normu palielināja no 2005. gada 24. augusta (no 4% uz 6%) un pērn – no 2004. gada 24. jūlija (no 3% uz 4%), savukārt ar 2005. gada 24. janvāri obligāto rezervju bāzē ietvēra banku saistības pret ārvalstu bankām un ārvalstu centrālajām bankām, lai vienādotu banku savstarpējās konkurences nosacījumus, ņemot vērā Latvijas banku atšķirīgos resursu piesaistes avotus.

Banku obligātās rezerves aprēķina kā noteiktu procentu no uzņēmumu un privātpersonu (precīzāk, rezidentu finanšu iestāžu un nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību) noguldījumiem bankās un banku emitētajiem vērtspapīriem, kas jāglabā Latvijas Bankā, un šī prasība jāizpilda vidēji mēnesī. Obligāto rezervju normas izpilde tiek vērtēta aprēķina periodā no 24. datuma līdz nākamā mēneša 23. datumam.

Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu un prognozes par valsts makroekonomisko attīstību atradīsiet Latvijas Bankas interneta lapā http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/zurnal/preskonf/.