Rīgā 2006. gada 11. maijā
Latvijas Bankas padome šodien nolēma nemainīt refinansēšanas, banku noguldījumu Latvijas Bankā un lombarda kredīta procentu likmes, kā arī obligāto rezervju normu un aprēķina kārtību. Latvijas Bankas padome rūpīgi izvērtēs nesen pieņemto monetārās politikas lēmumu ietekmi un sekos līdz turpmākajām norisēm Latvijas tautsaimniecībā, vajadzības gadījumā veicot nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti valstī.
Nosakot tālāko monetārās politikas virzību, Latvijas Bankas padome īpašu vērību pievērsa cenu pārmaiņām, ekonomikas izaugsmes faktoriem, eksporta un importa attīstībai un kreditēšanai.
Inflācijas līmenis valstī šogad joprojām saglabājas nepieņemami augsts, tas jau trešo gadu turas virs 6%. Liela ietekme ir jau notikušajiem un vēl gaidāmajiem elektrības, gāzes un citu regulējamo cenu kāpumam, algu pieauguma ietekmei uz ražotāju cenām, mazākai konkurences ietekmei augsta pieprasījuma apstākļos un svārstīgajām naftas cenām. Bez ārējiem un faktiski nenovēršamiem cēloņiem ļoti aktīvs inflācijas dzinējspēks ir augsts iekšējais pieprasījums, ko nosaka gan darba samaksas kāpums, gan rekordstraujā kreditēšanas izaugsme - martā virs 300 miljoniem latu jeb 64% gadā.
Iekšējā pieprasījuma stimulētā inflācija un augstais algu kāpums, kas nav līdzsvarā ar produktivitātes kāpumu, var bremzēt Latvijas ražotāju un secīgi tranzīta pakalpojumu eksportu. Taču pretējā - importa - virzienā augsts iekšējais pieprasījums darbojas veicinoši. Tādējādi pieaug Latvijas tautsaimniecības ārējā nesabalansētība - tekošā konta deficīts (importa pārsvars pār eksportu) šogad var nokrist zemāk par jau līdz šim nevēlamo līmeni. Negatīvas tendences vērojamas arī nekustamo īpašumu sektorā - kreditēšanas dzītas, cenas šai tirgū kāpj daudz straujāk, nekā pieaug vidējie ienākumi. Lielā mēro straujo kreditēšanas pieaugumu uztur ļoti zemās reālās procentu likmes (procentu likmes, atņemot sagaidāmo inflāciju). Mājsaimniecībām izsniegto kredītu reālās likmes Latvijā šī gada martā bija 1.2%, bet ES vidēji - 4.7%.
Tādējādi ir skaidrs, ka pārāk straujo kreditēšanas tempu mazināšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijas tautsaimniecības sabalansētai un veiksmīgai attīstībai arī turpmāk. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir panākt būtisku inflācijas samazinājumu jau tuvākajā nākotnē, lai inflācija nekļūtu par hronisku slimību, kas ilgstoši negatīvi ietekmēs Latvijas attīstību. Latvijas Bankas padome atbalsta darbības, kas vērstas uz kreditēšanas tempu normalizēšanu, tai skaitā šobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisijā apspriešanas stadijā esošo projektu, kas paredz likviditātes prasību pastiprināšanu bankām.
Atgādinām, ka Latvijas Bankas noteiktās procentu likmes ir šādas:
- refinansēšanas likme - 4.0% gadā;
- banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes:
- septiņām dienām - 2.0% gadā,
- četrpadsmit dienām - 2.25% gadā;
- lombarda kredīta procentu likmes:
- līdz 10 dienām - 5.0% gadā,
- 11.-20. dienā - 6.0% gadā,
- sākot no 21. dienas - 7.0% gadā.
Rezervju norma bankām un ārvalstu banku filiālēm kopš 2005. gada 24. decembra ir 8%.
Latvijas Bankas prezidenta I. Rimšēviča šīs dienas preses konferencē sniegto ziņojumu un prognozes par valsts makroekonomisko attīstību atradīsiet Latvijas Bankas interneta lapā.