Publicēts: 12.05.2010. Aktualizēts: 13.01.2011.

2010. gada 12. maijā

Šogad pirmo reizi Muzeju naktī būs atvērtas arī Latvijas Bankas galvenās ēkas durvis Rīgā, K. Valdemāra ielā 2A. Ieskats klasiskas, vēsturiskas bankas ēkas arhitektūrā, stāsts par naudu no tapšanas līdz iznīcināšanai izstādē "Nauda - droša, tīra un skaista", modernais un iesaistošais apmeklētāju centrs "Naudas pasaule" un sarunas par ekonomiku ar bankas ekspertiem Latvijas Bankas padomes sēžu zālē ir tas, ko Latvijas Banka piedāvās viesiem 15. maijā no plkst. 19:00 līdz pat 1:00 nākamajā rītā.

Latvijas Bankas vēsturiskā ēka

Krievijas impērijas laikā būvētā tipveida bankas ēka, kuras arhitektonisko veidolu, fasāžu un interjera dekoratīvo apdari plānojis arhitekts Augusts Reinbergs (1860-1908), ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ikdienā cilvēku gaitas uz centrālo banku neved, taču atnākušie nereti saka, ka ēkā jūtas kā muzejā. Labi saglabātā vēsturiskā bankas atribūtika - seifu durvis, klientu kasu lodziņi u.c. - un vērienīgās, plašās un bagātīgi dekorētās klientu zāles ir arī ieinteresējušas ēkā filmēt epizodes vairākām atjaunotās Latvijas spēlfilmām un dokumentālām filmām.

"Naudas pasaule" - interaktīva ekspozīcija par naudu un tās lomu ekonomikā vēsturiskajā naudas glabātavā

Savā ziņā pretmets klasiskajam ēkas interjeram ir Latvijas Bankas Apmeklētāju centrs, kas kopš 2005. gada - pēc tam, kad tika uzbūvēta jaunā Rīgas filiāles ēka, - ierīkots vēsturiskajā naudas glabātavā. Šo centru mēdz saukt par muzeju, un tas arī darbojas līdzīgi kā daudzi modernie muzeji Eiropā un pasaulē - izglītojot, atkodējot informāciju, dodot cilvēkiem noderīgu saturu viegli uztveramā formā un iesaistot tos. Naudas pasaule stāsta par naudu, Latvijas ekonomiku šodien un rīt, taču fiksē arī atjaunotās Latvijas Republikas naudas un naudas politikas vēsturi.

Stāsts par naudu - izstāde "Nauda - droša, tīra, skaista"

Ir daudz lietu, ar ko cilvēki ikdienā aprod un īpašu uzmanību tām nepievērš. Taču tām ir neredzamā puse, stāsti, kas padara vienkāršas norises interesantas. Arī tas, kādu naudu mēs lietojam, kā tā aprit, cik ilgi dzīvo. Viens no piemēriem: svinot atjaunotās Latvijas Republikas 20 gadus, cilvēki interesējās par naudu tajos laikos, un daudzi atceras maciņos ierastās stipri nolietotās rubļa zīmes. Pašlaik esam pieraduši pie tīras naudas, jo viena banknote savā mūžā Latvijas Bankā iegriežas 2-5 reizes, un tad jau mašīna to atzīst par nolietotu un iznīcina. Neliela izstāde ar ikdienā neredzamiem naudas paraugiem un citiem eksponātiem ievedīs viesus naudas pasaules aizspogulijā ar stāstu par naudas ceļu no tapšanas līdz iznīcināšanai, par naudas drošību un Latvijas skaisto naudu - tajā skaitā vairāk nekā 70 zelta un sudraba monētām, kas ieguvušas daudzas starptautiskas balvas.

Vakara sarunas par ekonomiku

Tomēr pats galvenais, kas cilvēkus interesē, runājot par naudu, ir tas, kad tās būs vairāk - proti, kādas likumsakarības valda ekonomikā, kas darāms, lai uzlabotu situāciju Latvijas tautsaimniecībā, lai tā būtu dzīvotspējīga un lai augtu valsts un cilvēku ienākumi un saglabātos ietaupījumi. Latvijas Bankas ekonomisti tiksies ar viesiem piecās sarunās, kuru kopējais ietvars ir "Skaidra ekonomiskā politika - ceļš uz sabalansētu izaugsmi un labklājību". Pēdējā no sarunām - īsi pirms pusnakts būs par to, kā ķirbi pārvērst atpakaļ karietē jeb kā izeja no krīzes meklējama līdzsvarotā budžeta un monetārajā politikā.

2010. gada 15. maijā Latvija sesto reizi piedalīsies Eiropas Muzeju naktī. Šogad Latvijā tā noritēs ar moto "Par tīru pasauli!". Muzeji, kā katru gadu, piedāvās īpaši šim pasākumam veidotas programmas. Vairāk - http://www.muzeji.lv.