Publicēts: 30.04.2010. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2010. gada 30. aprīlī

Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem ir veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Latvijā. Tāpēc Latvijas Banka veic maksājumu sistēmu pārraudzību un ir sagatavojusi publikāciju "Latvijas Bankas 2009. gadā veiktā maksājumu sistēmu pārraudzība", ar ko var iepazīties tās interneta lapā sadaļās "Jaunumi" un "Maksājumu un norēķinu sistēmas".

Maksājumu sistēmas ir salīdzināmas ar dzelzceļu, pa kuru tiek transportētas kravas. Maksājumu sistēmu jomā kravas pielīdzināmas maksājumu plūsmai. Latvijas Banka ir gan kā sliežu nodrošinātājs, gan kā pārraugs šim "dzelzceļam" - ja tās ir drošas, modernas, tad tas ir pirmais nosacījums, lai arī bankas klientiem varētu piedāvāt drošu un ātru maksājumu pakalpojumus.

Latvijas Banka maksājumu sistēmu lietotājiem piedāvā drošas, ātras un lētas norēķinu iespējas. Jāpiezīmē, ka Latvijas Bankas maksājumu sistēmu tiešie lietotāji ir bankas un Valsts kase. Savukārt klienti - iedzīvotāji, uzņēmumi, iestādes maksājumus veic caur bankām.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu drošība. Sistēmas darbojas nepārtraukti, noteiktajos darba laikos, un gada laikā konstatēti daži nelieli pārtraukumi. Sistēmas ir drošas pret nesankcionētu maksājumu informācijas mainīšanu, ko panāk attiecīgs tehniskais un organizatoriskais nodrošinājums

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu ātrums. Gan sistēmas, kas paredzētas lielajiem, sistēmiskajiem starpbanku norēķiniem, gan sistēma klientu ikdienas maksājumiem dod iespēju ātriem norēķiniem. Finanšu stabilitātei ir svarīgi, lai norēķini starp bankām, kā arī starp centrālo banku un bankām notiktu momentāni, ko nodrošina tā sauktās reālā laika bruto norēķinu sistēmas (SAMS latos un Target2-Latvija eiro). Arī uzņēmumam vai cilvēkam var būt nepieciešamība norēķināties momentā, ko iespējams par lielāku komisijas maksu veikt ar šo sistēmu starpniecību. Ikdienas klientu norēķinus latos un eiro Latvijā bankas veic caur Latvijas Bankas sistēmu EKS, kurā norēķins notiek divas reizes dienā, kas faktiski dod iespēju no rīta pārskaitītai naudai pēcpusdienā nonākt pie saņēmēja.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu izmaksas. Latvijas Bankai nav uzdevuma pelnīt, un tā nodrošina sistēmu lietotājiem lētas norēķinu iespējas.

Turpinot iepriekšējo analoģiju, maksājumu sistēmu pārraudzība ir kā dzelzceļa novērtēšana no attīstības viedokļa un kravu pārvadāšanas drošības un efektivitātes (ātruma un izmaksu attiecības) puses, lai palīdzētu sasniegt maksimālu drošības un efektivitātes kompromisu. Jo tautsaimniecībai nozīmīgākas kravas tiek pārvadātas (maksājumu sistēmās tie ir lielie, steidzamie maksājumi), jo lielāka vērība jāpievērš dzelzceļa drošībai un regulārai pārraudzībai. Līdzīgi ir arī maksājumu sistēmu jomā - Latvijas Banka lielāko uzmanību pievērš lielo maksājumu sistēmas SAMS pārraudzībai, gan novērtējot sistēmu pēc starptautiskiem drošības un efektivitātes standartiem, gan ikdienā novērojot sistēmas darbību, lai laikus pamanītu un novērstu riskus. SAMS pamatā lieto bankas, lai norēķinātos par ļoti lielām summām starpbanku darījumos, un tajā norēķins notiek nekavējoties. Šai sistēmā 2009. gadā tika apstrādāti 200.2 tūkst. maksājumu 167.5 mljrd. latu apjomā.

Otrā pārraugāmā sistēma pēc svarīguma ir EKS - klientu maksājumu sistēma. Klients veic maksājumu savā bankā, un tā pārskaita naudu saņēmēja bankai, izmantojot Latvijas Bankas EKS. Šajā sistēmā maksājumi pēc apjoma nav lieli, bet to ir ļoti daudz pēc skaita. EKS nav "ātrvilciens", tomēr arī šo sistēmu Latvijas Banka pārrauga līdzīgi SAMS, lai nodrošinātu klientu maksājumus Latvijā atbilstoši visaugtākajiem standartiem. 2009. gadā EKS tika apstrādāti 32.1milj. maksājumu 11.1 mljrd. latu apjomā.

Tālāk seko ārpus Latvijas Bankas darbojošās maksājumu sistēmas: SIA "First Data Latvia" norēķinu karšu apstrādes un norēķinu sistēmas, VAS "Latvijas Pasts" norēķinu sistēmas un AS "Itella Information" tiešā debeta sistēma. Par šiem "mazākajiem sliežu ceļiem" atbild to uzturētāji. Latvijas Banka kā pārraugs galvenokārt tos novēro, apkopojot statistiskos datus un analizējot sistēmu attīstību, kā arī informē uzturētājus par starptautiskiem standartiem un iesaka nodrošināt atbilstību tiem.