Nenoteiktība joprojām ir augsta. Pretstatā iepriekšējām gaidām konflikts Tuvajos Austrumos turpinās, un piegādes ķēdes joprojām saskaras ar traucējumiem. Naftas cenas joprojām ir augstas un var saglabāties paaugstinātā līmenī ilgāku laiku. Inflācijas spiediens ir kļuvis plašāks: eirozonas kopējā inflācija maijā pieauga līdz 3.2 % (aprīlī – 3.0 %), savukārt pamatinflācija – līdz 2.5 % (no 2.2 %). Preču cenu inflācija palielinājās nedaudz – līdz 0.9 % (iepriekš – 0.8 %), savukārt pakalpojumu cenu inflācija sasniedza 3.5 % (iepriekš – 3.0 %). Būtiska sekundārā ietekme pagaidām nav vērojama, un vidēja un ilgāka termiņa inflācijas gaidas saglabājas stabilas. Īstermiņa inflācijas gaidas kopš konflikta sākuma ir būtiski palielinājušās, un uzņēmumi norāda uz pieaugošu cenu spiedienu, kas, visticamāk, izraisīs turpmāku cenu īstermiņa kāpumu.
Lai ierobežotu inflācijas spiediena tālāku paplašināšanos un mazinātu sekundārās ietekmes risku, ECB Padome pagājušajā ceturtdienā vienbalsīgi nolēma par 25 bāzes punktiem paaugstināt galvenās procentu likmes. Šāds pakāpenisks pieaugums ir atbilstošs un pamatots dažādos iespējamajos attīstības scenārijos – gan tad, ja riski materializējas augšupvērstā virzienā, gan tad, ja tie īstenojas lejupvērsti attiecībā pret bāzes scenāriju. Naftas cenu dinamika pēdējā laikā bijusi lēna, un monetārās politikas transmisija joprojām ir laba, tādējādi procentu likmes var pielāgot pakāpeniski. Ar šo lēmumu ECB Padome saglabā labas iespējas nepieciešamības gadījumā reaģēt uz turpmākajām norisēm, lai ierobežotu inflācijas spiedienu un vidējā termiņā nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2 % mērķrādītāja līmenī.
Aktualizētā kopējās inflācijas prognoze 2026. gadam ir paaugstināta līdz 3.0 % (martā publicētā prognoze – 2.6 %), 2027. gadam – līdz 2.3 % (iepriekš – 2.0 %), bet 2028. gadam saglabājas 2.0 % līmenī (iepriekš – 2.1 %). Pamatinflācijas prognoze pašreiz ir 2.5 % 2026. gadam (iepriekš – 2.3 %), 2.5 % 2027. gadam (iepriekš – 2.2 %) un 2.2 % 2028. gadam (iepriekš – 2.1 %). Savukārt izaugsmes prognoze ir pārskatīta un noteikta 0.8 % apmērā 2026. gadam (iepriekš – 0.9 %), 1.2 % apmērā 2027. gadam (iepriekš – 1.3 %) un 1.5 % apmērā 2028. gadam (iepriekš – 1.4 %). Salīdzinājumā ar inflācijas prognozēm izaugsmes prognožu korekcijas ir nelielas, jo lielākā daļa korekciju tika veikta jau marta prognozēs. Pašreizējā prognoze neietver pēc prognožu sagatavošanas termiņa publicētos pārskatītos 2026. gada 1. ceturkšņa IKP datus, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi uzrādīja kritumu par 0.2 %. Tomēr šie dati nebūtu ietekmējuši monetārās politikas lēmumu, jo izaugsmes prognozes pārskatīšana galvenokārt saistīta ar Īriju. Izslēdzot Īriju, eirozonas tautsaimniecība pieauga par 0.3 %, un attiecīgās izmaiņas lielā mērā attiecas uz grāmatvedību, nevis tautsaimniecības pamatdinamiku.
Ieilgušais konflikts Tuvajos Austrumos un ilgstošie piegādes traucējumi nozīmē straujāku naftas rezervju samazināšanos, savukārt to atjaunošanai, visticamāk, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Tas nozīmē, ka naftas cenas var saglabāties augstas ilgāk. Lai gan darbaspēka piedāvājuma apstākļi nedaudz uzlabojas, tas joprojām ir samērā ierobežots. Šāda situācija var veicināt noturīgāku inflāciju, palielināt vēlākas sekundārās ietekmes risku un radīt nelinearitāti. Turklāt enerģijas cenu šoks ir globāls, tādējādi tas var ietekmēt arī importa cenas. Līdz ar to inflācijas riski joprojām ir augšupvērsti. Augstas nenoteiktības un inflācijas kāpuma gaidu apstākļos izaugsmes riski saglabājas lejupvērsti.
Ņemot vērā augsto nenoteiktību, ir lietderīgi saglabāt līdzšinējo reakcijas funkciju un darbības veidu, proti, pieņemt uz datiem balstītus lēmumus katrā sanāksmē atsevišķi, iepriekš nenosakot procentu likmju virzību. Katrā sanāksmē notiek pilnvērtīga lēmumu pieņemšana, saglabājot pilnīgu rīcības brīvību, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2 % mērķrādītāja līmenī.