Minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noteikšana kredītiestādēm

Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 60. panta 4.¹ daļa paredz, ka likvidējamām vienībām Latvijas Banka nenosaka MREL prasību. Vienlaikus minētā likuma 60. panta 4.² daļa paredz, ka Latvijas Banka novērtē, vai ir pamatoti likvidējamai vienībai individuāli noteikt MREL prasību apmērā, kas pārsniedz zaudējumu absorbcijas summu.

Novērtējumā Latvijas Banka ņem vērā iespējamo kredītiestādes likvidācijas negatīvo ietekmi uz:

• finanšu stabilitāti un finanšu sistēmu;
• noguldījumu garantiju fondā (NGF) pieejamajiem finanšu līdzekļiem.

Novērtējot ietekmi uz finanšu stabilitāti un finanšu sistēmu, tiek ņemts vērā kredītiestādes nozīmīgums Latvijas vai citas dalībvalsts ekonomikā, tās veiktās funkcijas un to pieejamība, kā arī iespējamie riski, kas varētu radīt tiešu un netiešu negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu. Vērā tiek ņemts arī likvidējamās vienības komercdarbības modelis un riska profils.

Novērtējot ietekmi uz NGF, Latvijas Banka analizē, vai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā garantēto atlīdzību izmaksai pēc NGF pieejamo finanšu līdzekļu izlietošanas var būt nepieciešams papildu finansējums. Novērtējot garantēto atlīdzību izmaksai nepieciešamā papildu finansējuma apmēru, Latvijas Banka ņem vērā 25 % no kredītiestādei pieejamajiem likvīdajiem aktīviem.

Ja novērtējuma rezultātā Latvijas Banka secina, ka MREL prasība ir jānosaka virs zaudējumu absorbcijas summas, tiek piemērots zaudējumu absorbcijas summas palielinājums šādā apmērā:

* CBR – Combined Buffer Requirement (kopējā kapitāla rezervju prasība).

Ja novērtējumā tiek konstatēta ietekme tikai uz NGF, t.i., netiek konstatēta cita iespējama ietekme uz finanšu stabilitāti vai finanšu sistēmu, MREL prasību nosaka virs zaudējumu absorbcijas summas proporcionāli papildu finansējuma apmēram, kas nepieciešams garantēto atlīdzību izmaksai. Šādā gadījumā zaudējumu absorbcijas summas palielinājumu piemēro šādi:

Latvijas Banka nosaka pieejamo aizdevuma summu, pamatojoties uz iekšējos tiesību aktos noteiktajā kārtībā veiktā NGF stresa testa rezultātiem.

Kredītiestādēm, kurām ir noteikta MREL prasība un kurām kā noregulējuma stratēģija ir paredzēts noregulējums, var tikt piemērota subordinācijas prasība, ja kredītiestāde tiek atzīta par tādu, kas finanšu grūtību gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku. Šādā gadījumā daļa MREL prasības jāizpilda ar pašu kapitālu un subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem. Subordinācijas prasības nepieciešamību novērtē Latvijas Banka, kas vienotā noregulējuma ietvaros vēršas Vienotajā noregulējuma valdē ar lūgumu šo prasību piemērot.

Subordinācijas prasības piemērošanas mērķis ir nodrošināt tādas kredītiestādes saistību struktūras izveidi, lai starp pašu kapitāla instrumentiem un parastajiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiktu izveidota atsevišķa kreditoru kārta, uzlabojot kredītiestādes noregulējamību.

Kredītiestādi atzīst par tādu, kas finanšu grūtību gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku, ja tā ir identificēta un atzīta par citu sistēmiski nozīmīgu iestādi, tā veic kritiski svarīgas funkcijas un tās ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu un tautsaimniecību ir būtiska.

Izvērtējot nepieciešamību piemērot subordinācijas prasību, Latvijas Banka analizē sasniedzamo mērķi, ietekmi uz kredītiestādes noregulējamību, noregulējuma instrumentu piemērošanas iespējas un noregulējuma mērķu sasniegšanu, kā arī kredītiestādes tiesību ierobežojuma samērīgumu.

Plašāka informācija par subordinācijas prasības piemērošanas novērtēšanas metodoloģiju pieejama šeit: Subordinācijas prasības piemērošanas kredītiestādei novērtēšanas metodoloģija.