Rīgā 2008. gada 25. martā
Latvijas Banka rīko tradicionālo sabiedrības aptauju par gada monētu un aicina ikvienu izteikt savu viedokli par to, kura no 2007. gadā tapušajām jubilejas un piemiņas monētām ir "Latvijas gada monēta 2007". Aptauja ļauj centrālajai bankai noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto jubilejas un piemiņas monētu jomā un kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi šķiet pievilcīgākie.
Aicinām cilvēkus izvēlēties vienu monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša. Visvairāk balsu ieguvušās monētas autori - mākslinieki, kas veidojuši tās grafisko dizainu un plastisko veidojumu (ģipša modeli) - saņems balvu kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē.Balsošana būs iespējama, gan aizpildot drukātu anketu, gan internetā no 26. marta līdz 11. aprīlim. Drukātas aptaujas anketas ar kvalitatīviem monētu attēliem būs pieejamas pie Latvijas Bankas klientu kasēm centrālajā ēkā Rīgā un filiālēs Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē. Klientu kasēs arī būs iespēja apskatīt sešas aptaujai nominētās monētas. Elektroniskā aptaujas anketa no 26. marta būs pieejama Latvijas Bankas interneta lapā.
Aptaujas rezultāti tiks paziņoti 29. aprīlī, kad svinīgā pasākumā Gada monētas 2007 autori saņems atzinības balvu. Pasākumā tiks izlozētas arī balvas aptaujas dalībniekiem, jo iesūtītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā ir pa pieciem eksemplāriem no katras aptaujai nominētās monētas. Aptaujas un loterijas rezultāti 29. aprīlī tiks publicēti Latvijas Bankas interneta lapā.
2007. gads monētu mākslā ir bagāts izcilām, satura un izpildījuma ziņā dažādām, interesantām monētām. Ar sērijas "Valsts" monētām "Svešas varas" un "Valsts atdzimšana", ko radīja mākslinieki Ivo Grundulis un Ligita Franckeviča, noslēdzās Latvijas monētu vēsturē apjomīgākā programma "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības". Sigulda, atzīmējot Siguldas pils astoņsimtgadi, ieguva Arvīda Priedītes un Jāņa Strupuļa veidoto tēlaino stāstu par pilsētas vēsturi un ainavu. Ilmāra Blumberga un Ligitas Franckevičas "Dzīvības monēta" satur sudraba uz zelta saspēles atklātu simbolisku veltījumu mātes mīlestībai un dzīvības rašanās tematikai. Neparasto monētu klāstu papildināja bimetāla "Laika monēta II", kur šoreiz niobijs, ieskauts Zodiaka aplī, ieguvis dziļu violeti sarkanīgu blāzmojumu. Par santīmu mazākā tīra zelta monētā "Zelta ābele" attēlota pazīstamā grāmatu apgāda grafiskā zīme, kuras autors ir viens no pirmajiem tā izdoto grāmatu ilustratoriem Voldemārs Krastiņš. Abu pēdējo monētu autori ir Laimonis Šēnbergs un Jānis Strupulis.
Latvijas Televīzijas raidījums "100 g kultūras" 25. martā būs veltīts naudas mākslai, dizainam un Latvijas monētām pasaules apritē. Studijā raidījuma vadītājs Arno Jundze sarunāsies ar mākslinieku un daudzu monētu veidotāju Laimoni Šēnbergu, kurš ilgstoši vada Monētu dizaina komisiju.
Turpmākajos raidījumos aptaujas laikā "100 g kultūras" veidotāji piedāvās ieraudzīt un uzzināt sešu 2007. gada skaistāko Latvijas monētu stāstus, kā arī aicinās skatītājus piedalīties diskusiju forumā Latvijas Televīzijas interneta lapā www.ltv1.lv par tēmu "Kāpēc Jums patīk vai nepatīk Latvijas nauda?" Latvijas Bankas rīkotās aptaujas noslēgumā 29. aprīlī raidījums "100 g kultūras" vienai no monētām piešķirs arī savu balvu!
Papildinformācija redaktoriem
Latvijas pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Kopš tā laika Latvijas Banka gan nacionālu, gan starptautisku monētu programmu ietvaros laidusi klajā jau tuvu sešdesmit jubilejas un piemiņas monētu, kuras kā dāvanu iecienījuši mūsu iedzīvotāji, valsts iestādes un ārvalstu viesi un augstās kvalitātes dēļ savām kolekcijām pievieno arī numismāti visā pasaulē.
Latvijai ir izcili sasniegumi šajā īpašajā mākslas žanrā - monētu mākslā, kur māksliniekam jāspēj sižetu un ideju ietvert dažu kvadrātcentimetru laukumā un ģipša modeļa veidotāja darbs prasa juveliera precizitāti. Pavisam nesen, šī gada februārī, sērijas "Valsts" monēta "Brīvības cīņas" Pasaules naudas izstādē Berlīnē saņēma izdevuma World Coins balvu kā gada labākā mūsdienu notikumam veltītā monēta. 2001. gadā tūkstošgades mijai veltītā monēta poga šī izdevuma konkursā tika atzīta par pasaules gada novatoriskāko monētu, bet 2003. gadā sērijas "Pamati" lats "Liktenis" - par gada mākslinieciskāko monētu.
2002. gadā Latvijas Banka Bāzelē saņēma Vreneli balvu kā radošākā valsts banka.
Bimetāla monēta ar zilo niobiju - Laika monēta saņēma Pasaules bimetāla monētu kluba balvu kā labākā 2004. gadā.
"Barons Minhauzens" izstādē "Vicenza Numismatica" Itālijā ieguva galveno balvu kā 2005. gada izcilākā monēta.
"Ciparu monēta" Krievijā rīkotajā starptautiskajā konkursā 2007. gadā tika atzīta par nominācijas "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums" uzvarētāju.
Latvijas Banka arī pēc eiro ieviešanas turpinās izlaist jubilejas un piemiņas monētas ar Latvijai būtiskiem sižetiem.