Banku sektora aktīvi 2. ceturkšņa laikā pieauga par 460 milj. eiro jeb 1.4 %. To pamatā ietekmēja noguldījumi, kas auguši par 416 miljoniem eiro jeb 1.6 %, saglabājoties augstam gada pieauguma tempam (11.5 %). To galvenokārt noteica mājsaimniecību noguldījumu kāpums (par 436 milj. eiro jeb 3.1 %), nedaudz pieauga arī finanšu institūciju noguldījumi, savukārt nefinanšu sabiedrību un valdības noguldījumi saruka. Augot procentu likmēm, termiņnoguldījumi pieauga straujāk par pieprasījuma noguldījumiem, kā rezultātā termiņnoguldījumu īpatsvars palielinājās līdz 25.2 %.
Ceturkšņa laikā kopējais banku izsniegto kredītu apjoms nebanku klientiem pieaudzis par 704 milj. eiro jeb 3.7 %. Straujāka kredītportfeļa izaugsme vērojama uzņēmumu segmentā, kur izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 437.6 milj. eiro jeb 4.6 % un lielākā daļa attiecināma uz iekšzemes klientiem. Vienlaikus mājsaimniecību kreditēšana turpinājusi stabilu izaugsmi, kopējam portfelim palielinoties par 277.5 milj. eiro jeb 3.2 %. To lielā mērā noteica stabila hipotekārā kredītportfeļa izaugsme, 2. ceturksnī izsniegto kredītu apmēram pieaugot par 2.6 % jeb vairāk nekā 141 milj. eiro, taču arī patēriņa kredītu atlikums manāmi audzis (par 57.7 milj. eiro jeb 4.9 %).
Banku sektora ienākumus nenesošo kredītu (INK) īpatsvars nebanku klientu portfelī saglabājas nemainīgs 2.9 % līmenī. Pēc straujāka INK apjoma pieauguma vairāku secīgu ceturkšņu garumā 2. ceturksnī INK apjoms sektorā kopumā audzis būtiski lēnāk (par 6.9 milj. eiro jeb 1.2 %), un to noteica INK apjoma pieaugums iekšzemes mājsaimniecību segmentā vienā kredītiestādē. Neskatoties uz INK apjoma pieaugumu, INK rādītājs iekšzemes mājsaimniecību portfelī joprojām saglabājas stabili zems (1.5 %). Vienlaikus, atsevišķām kredītiestādēm palielinot izdevumus uzkrājumiem, uzlabojies banku sektora kopējais INK seguma rādītājs, sasniedzot 40 %. Lai arī citi kredītportfeļa kvalitāti raksturojošie rādītāji saglabājas stabili ar nelielām izmaiņām atsevišķu banku ietekmē, kredītrisks saglabājas kā viens no būtiskākajiem finanšu riskiem banku sektorā, ņemot vērā lielo nenoteiktību ģeopolitisko notikumu ietekmē un energocenu kāpumu.
2026. gada 2.ceturknī banku sektora peļņa bija 205 milj. eiro, kas ir par 2.9 % mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā. Lai arī banku pamatdarbības ienākumi auguši par 26.2 milj. eiro jeb 4.1 %, peļņas samazinājumu galvenokārt noteica administratīvo izdevumu pieaugums, kā arī lielāki izdevumi uzkrājumiem. Kapitāla atdeves rādītājs un izmaksu attiecība pret ienākumiem (CIR) 2026. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, uzlabojās attiecīgi līdz 11.8 % un 56.4 %.
Banku sektora likviditāte gada laikā saglabājās augsta, ievērojami pārsniedzot minimālo prasības (100 %). Likviditātes seguma rādītājs 2. ceturkšņa laikā samazinājās līdz 200 % (272 % iepriekšējā ceturksnī), ko noteica atsevišķu banku operācijas grupas ietvaros, kā arī spēcīgāks kreditēšanas pieaugums.
Kapitāla rādītāji turpināja pakāpeniski samazināties, tomēr joprojām saglabājas augsti. 2. ceturkšņa laikā riska svērtie aktīvi kopumā pieauga par 785.8 milj. eiro jeb 5.9 %, ko noteica gan banku aktīvā kreditēšana, gan arī strukturālas izmaiņas riska svērto aktīvu aprēķina pieejā. Vienlaikus pašu kapitālam augot tikai par 39 milj. eiro jeb 1.4 %, 2. ceturksnī kapitāla rādītāji samazinājās par gandrīz 1 procenta punktu, kopējam kapitāla rādītājam sasniedzot 20.6 %, bet CET1 kapitāla rādītājam – 18.4 %.