Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku sagatavoto 13 likumprojektu pakotni patērētāju kreditētāju uzraudzības reformas īstenošanai. Reformas īstenošanas rezultātā plānots ieviest vienotu uzraudzības modeli, kas būs efektīvāks, mazinās administratīvo slogu, novērsīs funkciju dublēšanos un veicinās godīgas konkurences apstākļus.
Ministru kabinets reformu konceptuāli atbalstīja 17. martā, izskatot Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru tika rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju, kā arī patērētāju tiesību un interešu aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā nodot Latvijas Bankai.
Likumprojektu pakotnes pamatā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz integrēt nebanku patērētāju kreditētāju un kredītu starpnieku uzraudzību Latvijas Bankā, vienlaikus stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā. Tāpat Latvijas Banka turpmāk nodrošinās negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.
Lai nodrošinātu vienotu regulējuma piemērošanu, sagatavoti grozījumi arī vairākos saistītajos normatīvajos aktos, tostarp Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Reklāmas likumā, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Civilprocesa likumā un Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā.
Latvijas Banka atbalsta nebanku patēriņa kreditētāju integrēšanu vienotā finanšu sektora uzraudzības ietvarā, lai nodrošinātu caurskatāmu pieeju kreditētāju licencēšanai un uzraudzībai, mazinātu sadrumstalotību un birokrātisko slogu, sekmētu godprātīgu uzņēmējdarbību, klientiem saprotamus produktus un to nosacījumus, kā arī aizsargātu patērētāju intereses. Nebanku patēriņa kreditēšanas nozare strauji aug, un tas nozīmē, ka nākotnē pieaugs arī riski, kas ir prasmīgi jāuzrauga un jāvada. Lielākajā daļā Eiropas valstu ir tieši šāds – integrēts un centralizēts – uzraudzības modelis, 17 valstīs to veic finanšu sektoru uzraugošā iestāde.
Latvijas Banka, uzraugot nebanku patēriņa kreditētājus, īstenos sistēmisku pieeju, nevis fokusēsies uz sūdzībām un pārkāpumiem, kad tie jau ir notikuši un no tiem cietuši patērētāji. Latvijas Banka pašlaik uzrauga vairāk nekā 200 dažādus finanšu tirgus dalībniekus, ikdienā analizē to darbības riskus un uzraudzības aktivitātes fokusē uz tām jomām, kurās koncentrēti lielākie riski. Uz risku izvērtējumu balstīta uzraudzības pieeja daudzos gadījumos var samazināt, nevis palielināt uzraudzības aktivitātes.
Finanšu sektora tirgus dalībnieku uzraudzības konsolidācija: 1) samazinās uzraudzības izmaksas, kuras sedz šā sektora uzņēmumi; 2) mazinās sadrumstalotību, līdz ar to patērētājiem būs vieglāk aizstāvēt savas tiesības, savukārt uzņēmējiem būs skaidrāk noteikta uzņēmējdarbības vide; 3) nodrošinās efektīvāku pārstāvību starptautiskajos novērtējumos un organizācijās, jo būs viens uzraudzības modelis un viena atbildīgā institūcija. Tirgus dalībnieku Latvijas Bankai veiktie maksājumi šobrīd ir un arī nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības gadījumā būs balstīti uz uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamajām izmaksām, kas ir pretēji pašreizējai Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieejai.
Jaunais uzraudzības finansēšanas modelis rada uzraudzības izmaksu ietaupījumu, jo Latvijas Bankas mērķis ir iekasēt maksājumus tikai tādā apmērā, lai segtu uzraudzības izdevumus. Plānots ieviest proporcionalitātes principu, uzraudzības maksu piesaistot kredītportfeļa apjomam. Šobrīd mazākie nebanku patēriņa kreditēšanas tirgus dalībnieki dotē lielāko tirgus dalībnieku uzraudzību, kas Latvijas Bankas ieskatā nav taisnīgi. Atbilstoši jaunajam uzraudzības finansēšanas modelim uzraudzības izdevumi varētu pieaugt tikai diviem lielākajiem tirgus dalībniekiem, bet pārējiem un nozarei kopumā – būtiski samazināties.
Jautājums par vienotas patērētāju kreditētāju uzraudzības institūcijas izveidi ir vērtēts ilgstošā starpinstitucionālu konsultāciju procesā gandrīz gada garumā. Lai detalizētāk pārrunātu dažādus uzrauga maiņas aspektus, Latvijas Banka bija izveidojusi piecas tematiskās darba grupas ar nebanku patēriņa kreditēšanas nozares un Fintech Latvija Asociācijas pārstāvjiem par šādām jomām: 1) naudas atmazgāšanas novēršanas; 2) kredītriska un patērētāju kredītspējas novērtēšana; 3) pārvaldība; 4) reklāmas ierobežojumi; 5) līgumā atklājamā informācija un tā saturs. Latvijas Banka ir atvērta dialogam un ir pārliecināta, ka uz visiem jautājumiem tiks atrastas atbildes, jo Latvijas Banka balstās uz likumdevēja noteikto regulējumu, vērtē nozari vienotā uzraudzības un finanšu stabilitātes ietvarā un ir vērsta uz problemātisko jautājumu risināšanu sadarbībā ar nozari.
Latvijas Banka ir tikusies ar Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju un Latvijas Kredītņēmēju asociāciju, lai pārrunātu galvenās nebanku patērētāju kreditēšanas nozares problēmas. Latvijas Banka apliecina, ka fokuss uz patērētāju tiesību aizsardzību nemazināsies un finanšu sektora patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas tiks pārņemtas un veiktas pilnā apmērā, rūpīgi iedziļinoties problemātikā, izvērtējot iesniegumus un sniedzot priekšlikumus regulējuma pilnveidei.
Likumprojekti vēl jāpieņem Saeimā.
