Vispirms vēlos pateikties ikvienam no 37 137 Latvijas iedzīvotājiem, kas piedalījās sabiedrības aptaujā par nākamā izlaiduma eiro banknošu dizainu. Kopumā aptaujā piedalījās gandrīz 10 miljoni iedzīvotāju. Cilvēki visā Eiropā tika aicināti paust savu viedokli par to, kuru no piedāvātajiem dizainiem divās tēmās – "Eiropas kultūra" un "Upes un putni" – izmantot nākotnes eiro banknotēm.
Šajā komentārā vēlos iezīmēt tālākos soļus, kas pēc sabiedrības viedokļa apzināšanas vedīs līdz pat pirmās jaunā dizaina banknotes emisijai.
Sagaidāms, ka šā gada beigās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome, kurā darbojas arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, izvēlēsies vienu dizaina priekšlikumu. Tālāk notiks darbs ar izvēlēto dizaina priekšlikumu, lai to praktiski izvietotu uz banknotēm, iekļaujot komplicētas un augsti tehnoloģiskas drošības pazīmes un dažādus reljefa un krāsu elementus, kas nepieciešami gan banknošu pretviltošanas aizsardzībai, gan neredzīgu un vājredzīgu cilvēku atbalstam.
Naudas izstrāde ir nepārtraukta sacensība starp centrālajām bankām un naudas viltotājiem, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc naudas zīmes tiek regulāri atjaunotas un uzlabotas. Sagaidāms, ka jaunajās banknotēs tiks izmantoti dažādi moderni tehnoloģiski risinājumi, kas apgrūtinās dzīvi naudas viltotājiem. Jau esošās eiro banknotes ir salīdzinoši labi aizsargātas pret viltojumiem – eirozonā kopumā uz miljonu īstu banknošu 2025. gadā tika reģistrētas 14 viltotas naudas zīmes (salīdzinājumam 2024. gadā – 18 viltotas naudas zīmes uz miljonu īstu banknošu).
Izstrādāt skaistas un drošas eiro banknotes ir tikai viens no soļiem. Būtiski, lai emisijas brīdī tās varētu izmantot bez ierobežojumiem – par jauno naudu būtu informēti kasieri, banknotes pieņemtu tirdzniecības automātos un atpazītu viltojumu atpazīšanas iekārtas, ko izmanto veikalos. Lai to panāktu, ir jāveic nozīmīgs darbs, gan informējot iesaistītos profesionālos naudas lietotājus, gan pārprogrammējot dažādas iekārtas. Protams, jaunu naudas zīmju nonākšana apgrozībā ir valsts līmeņa notikums, un pirms tās notiks plaša informācijas kampaņa.
Arī jaunajām eiro banknotēm spēkā būs princips – aptausti, apskati, pagrozi (https://www.ecb.europa.eu/euro/banknotes/current/security/html/index.lv.html#feel). Tā ikviens varēs pārliecināties par to īstumu. Eiro banknotēs ir vairāki desmiti dažādu grūti viltojamu elementu – pat ja kādu no tiem izdodas atdarināt, ļoti reti ir sastopami viltojumi, kuros atveidoti vairāki pretviltošanas elementi.
Pašlaik vēl nav pieņemti lēmumi par jauno eiro banknošu ieviešanas termiņiem un tehnisko procesu. Tomēr iepriekšējā pieredze ar pirmās un otrās sērijas eiro banknotēm ļauj droši prognozēt, ka šis process būs pakāpenisks un pārdomāts.
Būtiski arī atcerēties, ka eiro banknošu gadījumā ir spēkā princips, ka pēc jauna dizaina naudas zīmju emisijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem vecās nekur speciāli nav jānes un jāmaina. Vecās banknotes saglabā oficiāla maksāšanas līdzekļa statusu bez ierobežojumiem laikā, bet ar jauna dizaina banknotēm tiek aizstātas, nonākot centrālajā bankā.
Ieskats eiro banknošu vēsturē
Kā vēsturiski noritēja pirmo eiro banknošu ieviešana? Pirmās sērijas eiro banknošu izstrāde sākās ilgi pirms eirozonas un ECB izveides. Šo darbu vadīja Eiropas Monetārais institūts (EMI), kas eiro banknošu tapšanas procesu aizsāka 1994. gadā. Dizaina konkurss tika izsludināts 1996. gadā, bet par uzvarētāju 1996. gada 13. decembrī tika pasludināts Austrijas Nacionālās bankas mākslinieks Roberts Kalina ar ieceri, kas atbilst tēmai "Laikmeti un stili Eiropā". Mākslinieka iecerē banknošu aversā bija attēloti logi un vārti kā atvērtības simbols, bet reversā – tilti kā sadarbības un vienotības simbols.
Turpmāko pusotru gadu noritēja eiro banknošu dizaina pilnveidošana un precizēšana, bet 1998. gada jūlijā jaunizveidotā ECB Padome oficiāli apstiprināja banknošu galīgās tehniskās specifikācijas, krāsu gammas, izmēru standartus un drošības elementus. 1999. gada jūlijā stingri sertificētās Eiropas tipogrāfijās sākās gandrīz 15 miljardu jauno eiro banknošu drukāšana.
Sabiedrībai eiro banknotes tika prezentētas 2001. gada 30. augustā, kad tika sniegta detalizēta informācija par to drošības elementiem. Tā paša gada rudenī sākās banknošu piegāde komercbankām un tirgotājiem visā eirozonā, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību jau no ieviešanas pirmās dienas rīta. Naktī no 2001. gada 31. decembra uz 2002. gada 1. janvāri eiro banknotes oficiāli nonāca skaidrās naudas apritē 12 eirozonas valstīs, aizstājot nacionālās valūtas divu mēnešu pārejas perioda laikā.
Citāda stratēģija tika izmantota otrās sērijas eiro banknošu emisijā. To izstrāde un ieviešana noritēja pakāpeniski vairāku gadu garumā, prioritāti piešķirot aizsardzībai pret viltošanu un banknošu izturībai. ECB tā laika prezidents Mario Dragi par lēmumu ieviest otro eiro banknošu sēriju ar nosaukumu "Eiropas sērija" paziņoja 2012. gada 8. novembrī, un dažādu nominālu eiro banknotes tika ieviestas pakāpeniski – vairāku gadu garumā. Pirmā apgrozībā 2013. gada maijā nonāca 5 eiro banknote. Sekoja atjaunotā 10 eiro banknote – tā apritē nonāca 2014. gada septembrī, laikā, kad Latvija nesen bija pievienojusies eirozonai un ieviesusi eiro.
2019. gada maijā apgrozībā vienlaikus tika laisti pēdējie divi Eiropas sērijas nomināli. Tas notika sešus ar pusi gadus pēc banknošu izziņošanas – process bija pakāpenisks un neradīja problēmas ne uzņēmējiem, ne sabiedrībai kopumā. Esmu pārliecināts, ka arī trešās sērijas eiro banknošu ieviešanā tiks pieņemti pārdomāti lēmumi.
Latvijas Banka ir gatava jauno eiro banknošu praktiskai ieviešanai. Izmantosim to pieredzi, kas tika gūta eiro ieviešanas laikā 2012.–2014. gadā. Īpaša vērība tiks pievērsta saziņai ar profesionālajiem naudas lietotājiem un īpaši aizsargājamām sabiedrības grupām, kā arī sabiedrības informēšanai.
Aicinu sekot līdzi ECB un Latvijas Bankas jaunumiem. Skaidrā nauda ir kas vairāk par norēķinu un uzkrāšanas līdzekli, tā ir viens no sabiedrības drošības elementiem. Mēs attīstīsim un emitēsim banknotes un monētas, kamēr vien sabiedrībā būs pēc tā pieprasījums. Skaidrajai naudai ir nākotne!