Dažādi negadījumi un diemžēl arī traģēdijas laiku pa laikam notiek un ir daļa no reizēm skaudrās dzīves realitātes. Lai kā mums gribētos domāt, ka ārkārtas gadījumi mūs mūža laikā piemeklēs reti, tomēr dzīve un statistika pierāda pretējo. Apdrošināšana bija, ir un būs viens no labākajiem un drošākajiem veidiem, kā mazināt šādu – neparedzētu un pēkšņu – nelaimes gadījumu radītos finansiālos zaudējumus.
Domāt par apdrošināšanu pēc nelaimes – par vēlu
Klients, pērkot apdrošināšanu, faktiski pērk apdrošināšanas atlīdzības pakalpojumu. Tieši tā ir reālā pakalpojuma vērtība, ko klients var saņemt nelaimes brīdī nākotnē, ja par apdrošināšanu ir parūpējies laikus.
Par apdrošināšanas nozīmi sabiedrība visbiežāk sāk domāt tad, kad nelaime jau ir notikusi. Plašāku rezonansi un diskusijas par apdrošināšanas nozīmi un produktiem sabiedrībā raisa lielas nelaimes, kas ietekmē plašu iedzīvotāju loku. Nesenā pagātnē diskusijas par apdrošināšanas lomu zaudējumu segšanā izvērsās 2023. gada sākumā saistībā ar Jēkabpils plūdiem, tā paša gada vasarā – saistībā ar vētras un krusas radītajiem zaudējumiem daudzviet Latvijā, bet 2024. gadā – pēc jūlija beigās notikušās vētras un stiprajām lietusgāzēm dažādos Latvijas reģionos. Ilgstošās lietavas 2025. gada vasarā radīja lielus zaudējumus lauksaimniekiem. Arī 2026. gads ir sācies ar nelaimi – gāzes noplūdes izraisītu sprādzienu un tā radītajām nopietnajām sekām daudzdzīvokļu ēkā Rīgā, Bauskas ielā, nemaz nerunājot par notikušajām ugunsnelaimēm.
Šādi notikumi, kas izraisa plašākas diskusijas publiskajā telpā, regulāri atgādina, cik būtiski ir tas, lai ikviens no mums ikdienā jau laikus būtu parūpējies par apdrošināšanu. Iegādāties apdrošināšanu šodien nozīmē parūpēties par savu finansiālo drošību nākotnē – tajā brīdī, kad nāksies aci pret aci sastapties ar nelaimi un tās sekām.
Brīžos, kad nelaime notikusi, cilvēki bieži uzdod vienu un to pašu jautājumu: "Vai zaudējumus segs apdrošināšana?" Taču pieredze rāda – pamatā strīdi starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju un vilšanās rodas nevis tāpēc, ka "apdrošinātāji jau nemaksā", bet tāpēc, ka apdrošinājuma ņēmējs līdz galam nav sapratis, kas tieši ir ietverts iegādātajā polisē un tādējādi ir apdrošināts un kas nav.
Latvijā sperts būtisks solis, lai pakalpojumi kļūtu klientiem saprotamāki
Plūdu un citu dabas katastrofu pieredze ir skaidri parādījusi, ka minēto strīdu un vilšanos pamatā nav tikai individuāla nevērība vai samērā bieži sastopamā nevēlēšanās rūpīgi iepazīties ar polises un līguma nosacījumiem. Problēmas pamatā nereti ir apdrošināšanas līgumi un noteikumi, kas rakstīti sarežģītā, ar juridiskajiem terminiem pieblīvētā valodā, kuru cilvēkiem bez finanšu un juridiskajām zināšanām objektīvi ir grūti uztvert un izprast. Šādas problēmas ir konstatētas visā Eiropā, taču līdz šim praktiski un visaptveroši risinājumi pārsvarā nav ieviesti.
Tāpēc Latvija ir īstenojusi būtisku un Eiropas mērogā unikālu reformu, lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par apdrošināšanu un stiprinātu patērētāju aizsardzību reālās dzīves situācijās. Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju 2024. gada septembrī rosināja Ekonomikas ministriju ieviest nacionālajā regulējumā papildu prasības, kas paredz nepārprotamu norādi, ka apdrošināšanas noteikumi ir neatņemama līguma sastāvdaļa, skaidru un strukturētu risku segumu atspoguļojumu polisēs, kā arī prasību līguma noteikumus formulēt vienkāršā, klientam saprotamā valodā.
Šī iniciatīva neaprobežojas tikai ar dokumentu vienkāršošanu – apdrošinātāji pēc būtības pārskata savus produktus, padarot tos loģiskākus, caurskatāmākus un klientiem saprotamākus visā produkta dzīves ciklā. Eiropas kontekstā šāda pieeja izceļ Latviju kā labās prakses piemēru.
Latvijas Bankas uzraudzības fokusā – apdrošināšanas atlīdzību izmaksa
Latvijas Banka uzrauga apdrošinātāju darbību, tostarp to, kā praksē notiek apdrošināšanas atlīdzību izmaksa. Mums ir svarīgi, lai atlīdzību noteikšanas un izmaksas process būtu skaidrs, savlaicīgs un taisnīgs, nodrošinot to, ka apdrošināšana pilda savu galveno funkciju – sniedz atbalstu brīdī, kad klients ir nonācis nelaimē. Tāpēc Latvijas Banka veic regulāru datu analīzi un pārbaudes, izvērtē tirgus tendences un nepieciešamības gadījumā sniedz rekomendācijas apdrošināšanas segmenta regulējuma un citu aspektu pilnveidei.
Latvijas Bankā saņemtās iedzīvotāju sūdzības par apdrošināšanu pārsvarā ir tieši par apdrošināšanas atlīdzību – tās apmēru, izmaksas kārtību un atlīdzību procesa norisi kopumā. Tomēr saņemto sūdzību skaits ir salīdzinoši neliels – vidēji ap 35 sūdzībām gadā. Turklāt pēdējos gados sūdzību skaits samazinās.
Arī pēc Latvijas Bankas pasūtījuma veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina par iedzīvotāju kopumā pozitīvo pieredzi apdrošināšanas atlīdzību saņemšanā. Pēdējo trīs gadu laikā 27 % no aptaujātajiem 1008 iedzīvotājiem bija saņēmuši apdrošināšanas atlīdzību, un 82 % no viņiem atlīdzības saņemšanas procesu novērtējuši kā vienkāršu, savukārt 91 % aptaujāto, kuri saņēmuši apdrošināšanas atlīdzību, pozitīvi novērtējuši atlīdzības pieteikuma izskatīšanas laiku. Ar saņemto apdrošināšanas atlīdzību ir apmierināti 84 % apdrošināšanas atlīdzību saņēmušo respondentu.
Tas liecina, ka vairumā gadījumu atlīdzību process darbojas efektīvi un klientiem saprotami, sasniedzot mērķi – sniegt klientam atbalstu nelaimes brīdī.
Vienlaikus Latvijas Bankai ir būtiski izprast iemeslus, kāpēc, lai arī mazākā daļa, tomēr ir klienti, kuri nav apmierināti ar atlīdzību procesu vai saņemto atlīdzību. Tieši šie gadījumi sniedz vērtīgāko informāciju par to, kur praksē rodas neskaidrības, atšķirīgas gaidas vai procesuālie šķēršļi.
Tāpēc 2026. gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs apdrošināšanas atlīdzību jautājumiem – gan veicot mērķtiecīgas pārbaudes par to, kā apdrošinātāji organizē atlīdzību procesu praksē, gan arī kopā ar apdrošināšanas segmentu rīkotā dialogā apspriežot iespējamos uzlabojumus. Mērķis ir vēl labāk līdzsvarot apdrošinātāju un klientu tiesības un pienākumus, vienlaikus stiprinot uzticēšanos apdrošināšanai un samazinot strīdus nelaimes brīdī.
Tomēr arī vislabākais regulējums nevar aizstāt vienu būtisku soli – paša klienta iesaisti. Pirms apdrošināšanas polises iegādes ir jāizlasa noteikumi, jānoskaidro, kādi riski ir segti un kādi nav, kā arī jāuzdod apdrošinātājam tieši sev interesējošie jautājumi, precizējot, vai klients visu ir sapratis pareizi. Katrs jautājums pirms līguma noslēgšanas nozīmē mazāk pārsteigumu un vilšanos brīdī, kad zaudējumi jau ir radušies.
Apdrošināšana gan no uzrauga un apdrošinātāja puses, gan no klienta puses ir stāsts par atbildību – spēju novērtēt riskus un pasargāt sevi un savu ģimeni no nelaimēm, kas var gadīties.