Publicēts: 20.03.2024.
Arnis Jankovskis
Arnis Jankovskis
Latvijas Bankas Regulējošo prasību, analīzes un metodoloģijas pārvaldes galvenais metodikas eksperts

2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un vides riskiem – globāli šī gada februāris bija siltākais līdzšinējo novērojumu vēsturē, turklāt šīs ziemas laikā un arī tepat Latvijā krasu temperatūras svārstību dēļ ir iznīkuši teju visi rapša lauki Vidzemē un Latgalē. Līdztekus tam abos Atlantijas okeāna krastos sarukusi politiskā griba ierobežot šodienas vēlmes nākotnes vajadzību vārdā. Ne mazāk svarīgs šajā ziņā ir arī finansiālais aspekts – kļūst nepārprotami skaidrs, ka pāreja uz ilgtspējīgu tautsaimniecību nebūs iespējama bez ļoti apjomīgām investīcijām.

Apstākļos, kad valdību parādsaistības ir lielas, bet kases – patukšas, būtiska loma būs privātajām investīcijām, tai skaitā mūsu katra veiktajām izvēlēm ieguldīt ne tikai droši un pelnoši, bet arī ņemot vērā ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.

 


Lai sasniegtu klimatneitralitāti un nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību ne tikai mūsu, bet arī nākamajām paaudzēm, mums katram ir jāapzinās un jāspēj pildīt savu lomu. Starptautiskā līmenī ir jāspēj izveidot globālus standartus un rast vienotu pieeju svarīgāko ilgtspējas jautājumu risināšanā. Valdībām, izstrādājot un ieviešot skaidru klimata politiku, ir jāspēj palūkoties nākotnē, kas ir tālāka par nākamo vēlēšanu ciklu. Savukārt uzņēmējiem ir jāveic pāreja uz videi draudzīgām tehnoloģijām un jānodrošina, ka to darbība nes labumu plašākai sabiedrībai.

Arī finanšu sektoram ir sava, turklāt ļoti būtiska loma – jāizstrādā inovatīvi risinājumi, lai veicinātu efektīvu kapitāla plūsmu ilgtspējīgu projektu īstenošanai. Savukārt, valstu centrālās bankas, tai skaitā Latvijas Banka, strādā, lai apzinātu un mazinātu finanšu stabilitātes riskus, kā arī konsultētu un izglītotu sabiedrību, finanšu sektoru un politikas veidotājus ilgtspējas jomā.

Bet nekas no tā nebūs pietiekami, ja arī katrs no mums nebūs gatavs kopējam labumam pievienot savu artavu – padarot ilgtspējīgākus savus ikdienas paradumus, balsojot ar maciņu, pieņemot ilgtspējīgākus finanšu lēmumus vai arī jebkurā citā veidā. Viskodolīgāk šo domu vārdos ietērpis plaši pazīstamais angļu dabaszinātnieks sers Deivids Atenboro, kurš savulaik sacījis: "Ja, darbojoties atsevišķi, mēs esam pietiekami spējīgi, lai destabilizētu mūsu planētu, tad noteikti, strādājot kopā, mēs esam pietiekami spējīgi arī to glābt."

Par ilgtspējas, klimatneitralitātes un zaļā kursa tematiem publiskajā telpā un dažādās sabiedrības grupās valda daudzpusīgi, bet arī ļoti pretrunīgi viedokļi. Pavisam drīz, 23. martā plkst. 20.30, notiks viena no pasaulē vērienīgākajām vides akcijām – Zemes stunda. Tā katru gadu apvieno pasaules iedzīvotājus, lai atbalstītu mūsu planētu Zemi. Tomēr tā nav tikai simboliska apgaismojuma izslēgšana. Tas ir laiks, kas iedvesmo domāt par pārmaiņām un paradumu maiņu.

Klausies "Skanošais" raidierakstus

Latvijas Banka uzskata par savu pienākumu aktualizēt ilgtspējīgu finanšu tematu un rosināt par šiem jautājumiem domāt plašāku sabiedrību, tāpēc četrās Latvijas Bankas raidieraksta "Skanošais" epizodēs mūsu eksperti centīsies atbildēt uz šādiem jautājumiem:

  • ko nozīmē apzināties savas vēlmes ilgtspējas jomā un ieguldīt ilgtspējīgi;
  • kas ir vides, sociālie un pārvaldības jeb tā dēvētie ESG (Environmental, Social and Governance) faktori;
  • kādus ilgtspējīgus ieguldījumu un finansējuma piesaistes produktus finanšu sektors piedāvā jau šobrīd.

Sarunās īsi aplūkosim arī svarīgākos tehniskos terminus, par kuriem ir noderīgi zināt, plānojot ilgtspējīgus ieguldījumus, kā, piemēram, Eiropas Savienības taksonomiju un tā dēvētos gaiši un tumši zaļos ieguldījumu fondus, kā arī lielākās zaļā virziena "bedres", kuras, mērojot šo ceļu, jāmēģina apiet, tai skaitā zaļmaldināšanu un par finanšu pakalpojumiem pieejamās ilgtspējas informācijas nepārskatāmību.

Par raidieraksta "Skanošais" ilgtspējīgu finanšu epizodēm vairāk uzzini Latvijas Bankas informācijas kanālos un populārākajās video un audio satura straumēšanas platformās.


Citi jaunumi

18.04.2024.

Uzraudzības eksperti papildina zināšanas par finanšu noziegumu riskiem kriptoaktīvu pakalpojumu jomā

17. un 18. aprīlī Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas...
18.04.2024.

Latvijas gada monēta 2023 – Zvaigžņu putekļi

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2023"...
11.04.2024.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "ŠĶILBĒNI'' licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 10. aprīlī pieņēma...
10.04.2024.

Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "Pāri laikiem"

Otrdien, 16. aprīlī, Latvijas Banka izlaidīs kolekcijas...
09.04.2024.

Iedzīvotāji un uzņēmēji maksājumus no valsts turpmāk saņems zibenīgi

Līdztekus jau 2 gadus nodrošinātajiem ienākošajiem...
08.04.2024.

2023. gadā audzis Latvijas kapitāla tirgus apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2023. gadā tirdzniecībai bija...
05.04.2024.

Latvijas Banka piemēro sodu Baltic International Bank SE bijušajām amatpersonām

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot Baltic...
05.04.2024.

Latvijas apdrošināšanas sektora rādītāji 2023. gada 4. ceturksnī

Latvijas apdrošināšanas sektora rādītājiPDF
04.04.2024.

Noliktavas telpu nomas piedāvājumu atlases procedūras sludinājums

Latvijas Banka no 2024. gada 1. maija uz 12 mēnešiem vēlas nomāt...
04.04.2024.

Seminārs par Vienotās ziņošanas sistēmas izmaksu un guvumu papildu novērtējuma aptaujas rezultātiem

Latvijas Banka informē, ka Eiropas Centrālā banka ir apkopojusi...
03.04.2024.

Eiro viltojumu skaits saglabājas zemā līmenī, arī Latvijā

Publiskota jaunākā eirozonas statistika par eiro viltojumu skaitu...
03.04.2024.

Likuma līmenī stiprināsim skaidrās naudas lomu

Skaidrās naudas pieejamībai Latvijas Banka īpašu vērību...