"Monetārais Biļetens" 10/1997

Oktobrī Latvijas finansu sistēmas attīstību ietekmēja Igaunijas un citu pasaules fondu tirgu satricinājumi, izraisot cenu svārstības Rīgas Fondu biržā. Tas atturēja ārvalstu investorus no plašākas līdzdalības Latvijas finansu tirgū un veicināja Latvijas banku kredītdarbību iekšzemes tirgū. Paplašinājās kredītu izsniegšana iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām. Šo procesu stimulēja arī neto kredīta valdībai samazināšanās, kas atbrīvoja vairāk resursu kreditēšanai. Naudas piedāvājums joprojām palielinājās, lai gan tā pieauguma temps oktobrī bija lēnākais pēdējo deviņu mēnešu laikā. Augstāks latu pieprasījums veicināja Latvijas Bankas kredītu pieprasījuma palielināšanos, kā arī starpbanku naudas tirgus likmju kāpumu. Vienlaikus palielinājās skaidrās naudas pieprasījums un tādēļ - arī naudas bāze. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šī gada desmit mēnešos pārsniedza izdevumus par 41.7 milj. latu. Palielinājās arī valsts speciālā budžeta pārpalikums. Kritās valdības parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes. Samazinājās gada inflācijas līmenis. Kredītriska mazināšanās un ienesīgas līdzekļu izvietošanas ierobežotās iespējas veicināja uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmju samazināšanos. Latvijas Bankas refinansēšanas likme (4%) jau sesto mēnesi nemainījās. Galvenie tautsaimniecības rādītāji oktobrī turpināja uzlaboties, īpaši pieauga rūpniecības produkcijas apjoms. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga arī ostu darbību un piena ražošanu raksturojošie rādītāji.

Dow Jones Rīgas Fondu biržas indekss (DJRSE indekss)

Avots: Dow Jones Telerate dati.

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms oktobrī samazinājās par 1.3 milj. latu jeb 0.3%, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 41.9%. Latos veikto noguldījumu apjoms kritās par 1.4 milj. latu jeb 0.6%, bet ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms gandrīz nemainījās. Noguldījumu kopapjoma samazinājumu izraisīja tikai pieprasījuma noguldījumu apjoma kritums (par 3.2%), bet termiņnoguldījumu apjoms palielinājās (par 11.1%).

Skaidrās naudas pieprasījuma pieaugums bija visstraujākais kopš marta, un tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 3.3% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 28.6%). Plašās naudas apjoms palielinājās par 1.1% (salīdzinājumā ar 1996. gada oktobri - par 36.5%) - līdz 814.2 milj. latu.

Oktobrī banku sektora izsniegto kredītu apjoms pieauga par 25.2 milj. latu jeb 8.2% (straujākais mēneša pieaugums kopš 1994. gada februāra), galvenokārt pieaugot uzņēmumiem pamatlīdzekļu iegādei un investīciju projektu finansēšanai izsniegto kredītu apjomam. Īstermiņa kredītu apjoms pieauga par 11.4%, ilgtermiņa - par 5.9%. Latos izsniegto kredītu kāpums bija straujāks (12.5%) nekā ārvalstu valūtā izsniegto kredītu apjoma pieaugums (4.8%), jo uzņēmēji vairāk pieprasīja aizņēmumus nacionālajā valūtā. Auga gan privātajam (kredītu atlikums palielinājās par 6.9%, t.sk. privātpersonām izsniegto kredītu - par 8.0%), gan valsts sektoram banku izsniegto kredītu apjoms. Nedaudz pieauga kredītu īpatsvars banku aktīvos - kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām veidoja 21.4% (septembrī - 19.8%), bet kredītu kopapjoms - 27.8% (septembrī - 25.4%) no banku sektora aktīvu kopsummas.

Oktobrī ārvalstu kapitāla ieplūde banku sektorā bija minimāla. Banku sektora ārzemju pasīvu kopsumma samazinājās par 0.5 milj. latu jeb 0.1%. Piesaistītie līdzekļi ārpus Latvijas tika izvietoti visai piesardzīgi. Bankas turpināja meklēt drošus un ienesīgus līdzekļu ieguldīšanas veidus un palielināja savu vērtspapīru portfeli (ārvalstu valdību vērtspapīru apjoms tajā pieauga par 13.1 milj. latu jeb 7.6%, bet ārvalstu banku - par 5.1 milj. latu jeb 12.5%). Vienlaikus samazinājās banku sektora aizdevumu apjoms ārvalstu bankām. Banku sektora ārzemju aktīvu kopapjoms samazinājās par 2.1 milj. latu jeb 0.2%.

Iekšzemes starpbanku tirgū bija augsts atsevišķu banku pieprasījums gan pēc latiem, gan pēc ārvalstu valūtas. Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu kopapjoms oktobrī bija 205.4 milj. latu - par 3.0% lielāks nekā septembrī, bet ārvalstu valūtā izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu apjoms pieauga 1.7 reizes. Pieprasījuma ietekmē starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme paaugstinājās līdz 4.2%, bet OECD valstu valūtās izsniegto kredītu likmes sasniedza 6.2%. Augsts bija arī pieprasījums pēc Latvijas Bankas piedāvātajiem aizdevumiem - to izsniegtais apjoms (16.2 milj. latu) bija lielākais kopš 1996. gada februāra. Latvijas Bankas rīkotajās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsolēs izsniegto kredītu apjoms bija 13.3 milj. latu. Pirmo reizi kopš 1996. gada oktobra tika izsniegti arī pieprasījuma lombarda kredīti. Banku termiņnoguldījumu apjoms Latvijas Bankā oktobra beigās bija 1.5 milj. latu (likme - 1.5% gadā).

Augstais ārvalstu valūtas pieprasījums un straujās kursa svārstības pasaules valūtas tirgū atturēja bankas no piedalīšanās valūtas apmaiņas (swap) darījumu izsolēs, kā arī no ārvalstu valūtas pārdošanas Latvijas Bankai. Oktobrī Latvijas Bankas tīro ārējo aktīvu lielumu galvenokārt ietekmēja iepriekš noslēgto valūtas apmaiņas darījumu termiņu beigšanās. Latvijas Banka atpirka no bankām latus par ASV dolāriem, tādēļ mēneša beigās tās tīrie ārējie aktīvi samazinājās par 0.7% - līdz 428.4 milj. latu, nodrošinot emitētās nacionālās valūtas segumu 109.5% apmērā. Valdības noguldījumu atlikums centrālajā bankā samazinājās (par 4.4 milj. latu), bet Latvijas Bankas neto kredīts valdībai pieauga (par 6.9 milj. latu). Naudas bāze palielinājās par 8.9 milj. latu jeb 2.3% (līdz 391.2 milj. latu).

Oktobrī pasaules valūtas tirgu ietekmēja krīze lielākajās fondu biržās. Krīze visvairāk iespaidoja ASV dolāra un Japānas jenas kursu, vienlaikus nostiprinot Rietumeiropas valstu valūtas. Attiecībā pret latu Lielbritānijas sterliņu mārciņas, Francijas franka un Vācijas markas kurss pieauga attiecīgi par 2.5%, 1.1% un 0.9%, bet Japānas jenas un ASV dolāra kurss samazinājās attiecīgi par 0.4% un 1.4%.

Oktobrī Finansu ministrija piecās izsolēs piedāvāja 1 un 3 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un trīs izsolēs - arī 6 mēnešu parādzīmes. Notika viena 2 gadu obligāciju izsole, kura būtiski ietekmēja vērtspapīru piedāvājumu (oktobrī tas bija 28.3 milj. latu jeb 1.5 reizes lielāks nekā septembrī).

Lai gan valdības vērtspapīru ienesīgums turpināja samazināties, banku pieprasījums pēc tiem saglabājās visai augsts. Visu termiņu vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma attiecība oktobrī bija 1.9 (septembrī - 2.1). Visaugstākais bija ilgtermiņa vērtspapīru - 2 gadu obligāciju - pieprasījums (pieprasījuma un piedāvājuma attiecība - 2.1; obligācijas pārdotas 17.0 milj. latu apjomā). Pārdoto 6, 3 un 1 mēneša parādzīmju apjoms bija ievērojami mazāks. Tika pārdoti visi izsolēs piedāvātie vērtspapīri.

Oktobrī apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms palielinājās par 0.4% un perioda beigās bija 149.4 milj. latu. Oktobra beigās 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars bija 54.1%, 2 gadu obligāciju - 22.8% un 6 mēnešu parādzīmju - 15.4% no vērtspapīru kopapjoma.

Raksturīga bija valdības parādzīmju diskonta likmju pazemināšanās tendence, kuru nepārtrauca arī procentu likmju kāpums starpbanku tirgū. 1 un 3 mēnešu parādzīmju diskonta likmes noslīdēja līdz 3.5-3.8% robežai. 29. oktobrī tika fiksēta līdz šim viszemākā 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme (3.9%). Arī oktobrī notikušajā valdības obligāciju izsolē fiksētā peļņas likme bija negaidīti zema (7.0%).

Patēriņa cenu indekss oktobrī bija 100.8% un šī gada desmit mēnešos - 106.2%, bet gada inflācija - 7.7% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 15.7%). Visvairāk cenu kāpumu ietekmēja uztura produktu cenu sezonālais pieaugums (par 1.5%, t.sk. dārzeņiem - par 23.9%), kā arī sakaru pakalpojumu cenu palielināšanās (par 1.7%, t.sk. maksa par vietējām telefona sarunām - par 13.3%). Cenu līmeni pazemināja benzīna cenu kritums par 1.0%. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar 1996. gada oktobri palielinājās par 3.4%.

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)  *

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Oktobrī sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 2.0% un bija Ls 135.64. Strādājošo pirktspēja oktobrī palielinājās par 1.2%, bet pēdējo 12 mēnešu laikā - par 12.9%.

Ekonomiskās aktivitātes kāpums veicināja bezdarba līmeņa samazināšanos. Reģistrēto bezdarbnieku skaits saruka par 2.9 tūkst. cilvēku, un bezdarbnieku īpatsvars samazinājās līdz 6.8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Turpinājās pieaugums tautsaimniecības reālajā sektorā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 13.6% (t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 14.1%). Piena ražošana pieauga par 2.7%. Par 18.9% palielinājās ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms.

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)