Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas Bankas aktivitāte valūtas tirgū 1. ceturksnī bija neliela - centrālā banka galvenokārt veica valūtas mijmaiņas darījumus. Valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs tika pārdoti 58.0 milj. latu (par 39.7% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī) ar vidējo svērto procentu likmi 4.9% (4. ceturksnī - 7.5%). Lielākā aktivitāte valūtas mijmaiņas darījumos bija martā. Tas saistīts ar augušo nacionālās valūtas pieprasījumu sakarā ar marta beigās notikušo valsts iekšējā aizņēmuma 5 gadu obligāciju emisiju, kā arī ar a/s "Latvijas Gāze" akciju izsoli. Latvijas Banka 1. ceturksnī neto nopirka ārvalstu valūtu 6.2 milj. latu apjomā.

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi 1. ceturksnī palielinājās par 1.0% un marta beigās bija 526.8 milj. latu. Emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem gandrīz visu ceturksni pārsniedza 103-105%, bet marta beigās sasniedza 109.2% (sk. 17. att.). 

17. attēls
Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
Naudas bāze

Lai gan eiro zonas valstīs bija vērojama tautsaimniecības izaugsme, kopš gada sākuma eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru nepārtraukti pazeminājās. Eiro vērtības krišanās, energoresursu cenu, iekšzemes pieprasījuma un privātajam sektoram izsniegto kredītu lielais pieaugums izraisīja pamatotas bažas par iespējamu inflācijas tempu pieaugumu. Gan februārī, gan martā eiro zonas valstu vidējā inflācija pirmo reizi pārsniedza Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto 2% inflācijas mērķi, tāpēc 1. ceturksnī ECB divas reizes paaugstināja bāzes procentu likmes par 0.25 procentu punktiem. ASV tautsaimniecība arī 2000. gada pirmajos mēnešos turpināja strauji attīstīties. Lai novērstu tautsaimniecības pārkaršanu, Federālo rezervju sistēma martā paaugstināja īstermiņa kredītu procentu likmes līdz 6%, tomēr privātais patēriņš un ieguldījums turpināja augt. Pēc aptuveniem novērtējumiem, privātā patēriņa pieaugums 2000. gada 1. ceturksnī varētu būt sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 15 gadu laikā. Arī Japānas eksporta, ražošanas, privātā patēriņa un ieguldījumu rādītāji bija stabili, un bažas par tautsaimniecības recesijas atsākšanos nepiepildījās. 

Atbilstoši pasaules valūtas tirgus tendencēm lata kurss samazinājās attiecībā pret ASV dolāru un Lielbritānijas sterliņu mārciņu (attiecīgi par 2.2% un 0.7%), bet pieauga attiecībā pret eiro un Japānas jenu (attiecīgi par 3.3% un 0.9%; Latvijas Bankas noteiktā ASV dolāra un eiro kursa pārmaiņas sk. 18. att.).

18. attēls
Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss
(latos)

ASV dolāra kurss
Eiro kurss

Palielinājās Latvijas banku valūtas tirgū veikto darījumu apjoms. Valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu kopapjoms sasniedza 18.3 mljrd. latu (par 37.2% vairāk nekā 1999. gada 4. ceturksnī). Darījumi galvenokārt tika veikti ASV dolāros (55.2% no visiem darījumiem; 1999. gada 4. ceturksnī - 53.7%) un eiro (attiecīgi 20.3% un 19.7%). Strauji pieauga Šveices frankos veikto darījumu īpatsvars (līdz 8.8%; 4. ceturksnī - 1.7%), bet saruka Krievijas rubļos veikto darījumu īpatsvars (līdz 8.4%; 4. ceturksnī - 15.5%).