Publicēts: 05.04.2022.

Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2021. gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eiro zonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību pagājušajā gadā, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.

Gada pārskata ievadvārdos Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver, ka pērn Latvijas Bankai ir izdevies paveikt daudzas paliekošas un nozīmīgas lietas, kā arī uzsākt virkni jaunu darbu, kas veidos spēcīgāku finanšu sektoru nākotnē. Tostarp Latvijas Republikas Saeima pieņēmusi jaunu un modernizētu Latvijas Bankas likumu, kas noteiks regulējumu, kā vienotā institūcijā no 2023. gada 1. janvāra strādās centrālā banka un finanšu sektora uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesa priekšdarbi tika uzsākti jau 2021. gadā.

Pērn veiktas nozīmīgas pārmaiņas centrālās bankas vadības modelī, izbeidzot valdes darbību un pārejot uz viena augstākā līmeņa pārvaldību. Tādējādi tiek turpināta politika nodrošināt efektīvu un jaudīgu centrālās bankas darbību, ar tiem pašiem vai mazākiem resursiem izdarot vairāk un labāk.

Latvijas Bankas darbības jomās paveikti vairāki nozīmīgi darbi, piemēram, turpināts attīstīt zibmaksājumu infrastruktūru, ieviešot modernus un inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus un 2022. gada sākumā piesaistot jaunus finanšu tirgus – arī publiskā sektora – dalībniekus (Valsts kasi).

Skaidrās naudas jomā panākta sabiedrības drošībai būtiska vēsturiska vienošanās ar finanšu sektoru par skaidrās naudas pieejamības saglabāšanu. Arī turpmākajos gados Latvijas Banka pievērsīs pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, nodrošinot, lai sabiedrībai būtu izvēles iespējas norēķinos. To veicinās arī jauna naudas veida – digitālā eiro – ieviešana jau pārskatāmā nākotnē. Darbs šajā visas eiro zonas projektā notiek aktīvi, un tajā iesaistīti arī Latvijas finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvji.

"Arvien nozīmīgāka loma darba kārtībā ir ilgtspējības jautājumiem. Eiro zonas līmenī to veicinās monetārās politikas stratēģijas pārskatīšana, iekļaujot tajā faktorus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Savukārt nacionālajā līmenī Latvijas Bankā esam pirmo reizi pieņēmuši Ilgtspējības stratēģiju, kas iezīmē plānotos darbības virzienus ilgtspējības jomā, proti – ilgtspējīga monetārā politika, finanšu sistēma, naudas aprite, ārējo rezervju un pārējo finanšu ieguldījumu pārvaldīšana un ilgtspējīga institūcija kopumā. Tas nav untums – caur ilgtspējības prizmu skatāmies gan uz ikvienu individuālu darbu, gan uz mūsu kopējo vīziju," akcentē centrālās bankas vadītājs.

Latvijas Bankai 2022. gads, kā ierasts, būs darbīgs – gan saistībā ar monetārās politikas izaicinājumiem, gan īstenojot priekšdarbus sekmīgai FKTK integrācijai. Mērķis ir nodrošināt tādu abu institūciju integrāciju, lai 2023. gada 1. janvārī šīs nozīmīgās pārmaiņas notiktu raiti un nemanāmi.

"Turpināsim aktīvi strādāt jau ierastajās darbības jomās – uzņēmēju un iedzīvotāju ikdienā arvien plašāk ieviešot inovatīvās maksājumu iespējas un zibprasījumus un skaidrās naudas jomā rūpējoties par tās pieejamību visā Latvijas teritorijā. Turpināsim attīstīt ekonomikas pētniecību, kā arī veicināsim jaunā statistisko datu veida – kartēm piesaistīto maksājumu datu – plašāku izmantošanu tautsaimniecības norišu analīzē, tādējādi palīdzot ekonomikas politikas īstenotājiem pārdomātāku lēmumu pieņemšanā," uzsver M. Kazāks.

Latvijas Bankas 2021. gada peļņa bija 20.9 milj. eiro, no tās 70% jeb 14.6 milj. eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā. Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 113.2 milj. eiro, no kuriem 78 milj. eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos.

Informācija par Latvijas Bankas būtiskākajiem paveiktajiem darbiem 2021. gadā pirmo reizi izvietota īpaši veidotā vietnē un formātā (kā arī ierastajā vietnē).

Latvijas Bankas 2021. gada pārskats pieejams tīmekļvietnē www.bank.lv. Latvijas Bankas tīmekļvietnē pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2021. gada finanšu pārskati ar neatkarīgu revidentu ziņojumu.

Citi jaunumi

28.04.2025.

Latvijas Banka aicina uzņēmumus piedalīties aptaujā par kredītu pieejamību

Sākot ar 2025. gada 28. aprīli, Latvijas Banka ar tirgus...
25.04.2025.

Latvijas Banka brīdina par xuexa.com piedāvātajiem aizdomīgiem finanšu pakalpojumiem

Latvijas Banka brīdina par tīmekļvietnē: xuexa.com...
22.04.2025.

Grozījumi monētu programmā

Latvijas Bankas padome grozījusi 2025. gada monētu izlaides...
17.04.2025.

Latvijas Banka Saeimā iesniegusi priekšlikumus elastības nodrošināšanai uzkrātā pensiju kapitāla izmantošanā

Latvijas Banka ir sagatavojusi un Saeimas Budžeta un finanšu...
17.04.2025.

Latvijas Banka anulē kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības "LAKRS KS" licenci

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 16. aprīlī pieņēma lēmumu...
15.04.2025.

Monēta "Kāposts" kļuvusi par "Latvijas gada monētu 2024

Gadskārtējā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2024"...
14.04.2025.

2024. gadā dubultojies Latvijas kapitāla tirgū esošo vērtspapīru apgrozījums

Latvijas kapitāla tirgū 2024.gadā tirdzniecībai bija iekļauti...
14.04.2025.

Par Latvijas Bankas darbu svētku laikā

Lieldienu un maija svētku laikā mainīts Latvijas Bankas darba...
11.04.2025.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmai EKS pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai...
11.04.2025.

Ilgtspējas regulējuma prasības finanšu tirgus dalībniekiem

No 2021. gada 10. marta uzsākot piemērot regulējumu par...
09.04.2025.

Ilgtspējas brokastīs diskutē par ESG datiem

8. aprīlī norisinājās Latvijas Bankas organizētā ilgtspējas...
08.04.2025.

Plašākas iespējas Eiropai – lielāka stratēģiskā autonomija ar digitālo eiro

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna...