Latvijas Banka sadarbībā ar dabaszinātņu jomas zinātniekiem izstrādājusi "Vadlīnijas dabas daudzveidībai nelabvēlīgās un labvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai." Tās ir praktisks instruments, kas sniedz iespēju kredītiestādēm sistēmiski novērtēt, vai klienta saimnieciskā darbība veicina vai apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā.
Vadlīnijas pieejamas Latvijas Bankas tīmekļvietnē.
Vadlīnijās iekļautās nozares – lauksaimniecība (augkopība un lopkopība), mežsaimniecība, enerģētika, kā arī ēku būvniecība un inženierbūvniecība – tika atlasītas, ņemot vērā divus savstarpēji papildinošus apsvērumus. Pirmkārt, sākotnēji izmantojot ENCORE metodoloģiju, tika izvērtēta katras nozares materiālā nozīmība Latvijas kredītiestāžu kredītportfeļos – iekļautas tās nozares, kurās kredītiestāžu ekspozīcija ir pietiekami būtiska, lai ar dabu saistītie riski varētu ietekmēt portfeļa kvalitāti. Otrkārt, balstoties uz iepriekšminēto atlasi, pievienots ekspertu sākotnējais novērtējums par to, kurās nozarēs saimnieciskā darbība tieši Latvijas apstākļos rada vislielāko tiešo ietekmi uz dabas daudzveidību.
Vadlīniju pamatā ir zinātniski pamatota metode – pieeja, kas starptautiskajā finanšu regulējumā un uzraudzības praksē arvien biežāk tiek atzīta par standartu ar dabu saistītu risku novērtēšanā. Šādas pieejas būtiskākā iezīme ir tā, ka izvērtējuma kritēriji nav formulēti no vispārīgiem ilgtspējības apsvērumiem vai politiskiem mērķiem, bet gan izriet no dabas zinātņu atziņām par konkrētiem mehānismiem, caur kuriem saimnieciskā darbība ietekmē ekosistēmu funkcijas. Katrs kritērijs – zemes izmantošanas izmaiņas, barības vielu piesārņojums, invazīvo sugu ieviešanās, tieša biotopu degradācija – atbilst identificētiem cēloņsakarību ceļiem, kas dokumentēti zinātniskajā literatūrā un atspoguļoti starptautiskos novērtējumos (piemēram, IPBES, 2019).
Vadlīniju kodols ir strukturēta ekspertu aptauja, kurā tika iesaistīts plašs Latvijas dabaszinātņu jomas zinātnieku loks, tostarp pārstāvji no Latvijas Universitātes, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Mežzinātnes institūta "Silava", Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR, kā arī vairākām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Aptaujas formāts ļāva nodrošināt, ka kritēriji atspoguļo dažādu nozaru speciālistu konsolidēto vērtējumu, nevis atsevišķu ekspertu individuālos spriedumus.
Katrai saimnieciskās darbības kategorijai vadlīnijās noteikti konkrēti, pārbaudāmi kritēriji, kas grupēti divās dimensijās – nelabvēlīga ietekme uz biodaudzveidību un labvēlīga ietekme uz biodaudzveidību. Pie katra kritērija norādīti verificēšanas mehānismi – konkrētas datubāzes, valsts iestāžu izziņas, pašapliecinājumi un ekoshēmu atbilstības pārbaudes –, kas ļauj kredītiestādei objektīvi novērtēt katru gadījumu. Tā kā kritēriji balstās reproducējamā loģikā – ja zināms, ka konkrēta darbība izraisa konkrētas ekoloģiskas sekas, tad šīs sekas var sistemātiski identificēt un klasificēt –, novērtējuma rezultāts nav atkarīgs no nejaušiem spriedumiem. Šāda pieeja veido pamatu, uz kura dabas risku apsvērumus var integrēt kredītiestāžu esošajos kredītriska novērtēšanas procesos un turpmāk attīstīt portfeļa līmeņa analīzi.
Ekonomiskā darbība ir fundamentāli atkarīga no ekosistēmu sniegtajiem pakalpojumiem – klimata regulācijas, apputeksnēšanas, ūdens cikla nodrošināšanas un augsnes auglības uzturēšanas – tomēr dabas kapitāls vēsturiski ir ticis sistemātiski nenovērtēts, kas ir veicinājis pārmērīgu resursu izmantošanu un uzkrātu "dabas parādu" (NGFS–INSPIRE, 2022). Ar dabu saistītie finanšu riski – fiziskie riski, kas izriet no ekosistēmu degradācijas, un pārejas riski, ko rada politikas, tehnoloģiju un tirgus pārmaiņas dabas aizsardzības virzienā – ir nelineāri, potenciāli neatgriezeniski un ķēdveidīgi, līdz ar ko tie kvalitatīvi atšķiras no tradicionālajiem finanšu riskiem (NGFS, 2024; OECD, 2023). Finanšu sistēmā šie riski izpaužas vairākos kanālos – kredītriskos (maksātspējas pasliktināšanās dabas degradācijas vai regulējuma maiņu dēļ), tirgus riskos (aktīvu pārvērtēšana nozarēs ar augstu ietekmi uz dabu), operacionālajos riskos un sistēmiskajos riskos (korelētu šoku izplatīšanās, ņemot vērā ciešo savstarpējo saistību starp nozarēm un finanšu starpniekiem) (NGFS, 2024; IPBES, 2019).
Centrālās bankas arvien aktīvāk iesaistās dabas risku analīzē, jo to mandāts aptver cenu un finanšu stabilitāti, kuras tiek apdraudētas, dabas degradācijas radītajiem šokiem materializējoties plašā mērogā vai pārejai uz ilgtspējīgu dabas izmantošanu noritot haotiski (NGFS, 2023). Turklāt finanšu sistēmai ir divējāda loma – tā ne tikai absorbē dabas riskus, bet arī tos rada, jo finansējuma plūsmas ekonomikā ietekmē reālo ekonomiku un līdz ar to arī dabas kapitāla stāvokli. Tas nozīmē, ka efektīva risku pārvaldība var vienlaikus mazināt finanšu nestabilitāti un veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu (NGFS, 2024; OECD, 2023).
IPBES (2019). Global Assessment Report on Biodiversity and Ecosystem Services. Brondizio, E. S., Settele, J., Díaz, S. un Ngo, H. T. (red.). Bonna: IPBES sekretariāts. Global Assessment Report on Biodiversity and Ecosystem Services | IPBES secretariat
NGFS–INSPIRE (2022). Central Banking and Supervision in the Biosphere: An Agenda for Action on Biodiversity Loss, Financial Risk and System Stability. NGFS Occasional Paper, marts 2022. central_banking_and_supervision_in_the_biosphere.pdf
NGFS (2024). Nature-related Financial Risks: a Conceptual Framework to Guide Action by Central Banks and Supervisors. NGFS, jūlijs 2024. ngfs_conceptual-framework-on-nature-related-risks.pdf
OECD (2023). A Supervisory Framework for Assessing Nature-related Financial Risks: Identifying and Navigating Biodiversity Risks. OECD Business and Finance Policy Papers, Nr. 33. A supervisory framework for assessing nature-related financial risks (EN)
NGFS (2023). Recommendations Toward the Development of Scenarios for Assessing Nature-related Economic and Financial Risks. NGFS, decembris 2023. ngfs_nature_scenarios_recommendations.pdf
