Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2026. gada februārī bijusi 79 % pret 21 %, liecina jaunākais – 2026. gada pavasara – Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – līdz šim tāds bija 2025. gada februārī (78 %). 2026. gada pavasara rādītājs ir par 5 procentpunktiem lielāks nekā 2025. gada rudenī, kad bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 74 % pret 26 %.
Jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem "Maksājumu radarā" apkopota, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības dinamika un mijiedarbība (stāvoklis 2026. gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.
Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība
Pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika mērīta 2017. gada februārī: tad tā bija 58 % maksājumu bezskaidrajā naudā un 42 % maksājumu skaidrajā naudā. Kopš tā laika bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars pakāpeniski palielinās un pēdējos gados stabilizējies tuvu 80 %.
2026. gada februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 15.1 (2025. gada augustā – 17.9, bet 2025. gada februārī – 14.1), t. sk. 11.9 maksājumi bezskaidrajā naudā un 3.2 maksājumi skaidrajā naudā. Pēc šo datu dziļākas analīzes "Latvijas Fakti" secina, ka viens pieaugušais Latvijas iedzīvotājs nedēļas laikā veic vidēji 7 maksājumus ar karti, 5 maksājumus internetā un 3 norēķinus skaidrajā naudā.
Modernās tehnoloģijas maksājumu jomā
"Maksājumu radara" dati liecina, ka moderno tehnoloģiju izmantošana maksājumu jomā pakāpeniski mainās. Arvien vairāk cilvēku maksājumos bezkontakta karti aizstāj ar viedtālruni. Tāpēc sarukuši norēķini ar bezkontakta karti (2025. gada augustā tos ikdienā izmantoja 58 % iedzīvotāju, 2026. gada februārī – 55 %), savukārt būtiski kāpuši norēķini ar viedtālruni (2025. gada augustā tos ikdienā izmantoja 21 % iedzīvotāju, 2026. gada februārī – 32 %). Viedtālrunis kā norēķinu veids ievērojami populārāks ir gados jaunākajā sabiedrības daļā – to izmanto vairākums no respondentiem vecumā līdz 34 gadiem.
Pieaugusi sabiedrības informētība par digitālo eiro. Darbs pie šā projekta turpinās, un cilvēku digitālajos maciņos digitālais eiro tuvāko gadu laikā vēl nenonāks. Tomēr 29 % aptaujāto 2026. gada februārī prognozēja, ka lietotu digitālo eiro, ja tāds tiktu ieviests (2025. gada augustā – 20 %). Vienlaikus no 45 % līdz 50 % audzis to cilvēku skaits, kuri neplāno lietot digitālo eiro. Tādējādi no 35 % līdz 21 % samazinājies to cilvēku skaits, kuriem bija grūti atbildēt uz jautājumu par iespējamo digitālā eiro lietošanu.
Aug sabiedrības informētība par finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos
"Maksājumu radara" komentāru sadaļā Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma informē, ka pakāpeniski uzlabojas sabiedrības informētība par finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos.
Kā liecina "Latvijas Faktu" 2026. gada februārī veiktā sabiedriskās domas aptauja, jau gandrīz trešdaļa (29 %) iedzīvotāju ir informēti par risinājumu, kas izveidots pēc Latvijas Bankas iniciatīvas un ļauj norēķināties ar maksājumu karti noteiktās tirdzniecības vietās, degvielas uzpildes stacijās un aptiekās arī tad, kad nav pieejami sakari. 2025. gada augustā par šādu iespēju bija dzirdējuši 23 % iedzīvotāju.
Paredzēts, ka sabiedrības informētība par šo risinājumu augs, jo tie tirgotāji, kuri to jau ir ieviesuši, plāno informēt savus klientus par paveikto darbu. Savukārt Latvijas Banka gada otrajā pusē plāno aktualizēt informatīvo bukletu par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem, papildinot to ar apkopoto informāciju par šādiem tirgotājiem. Minētais risinājums nodrošina bezskaidrās naudas norēķinus brīžos, kad ir traucēti interneta un telekomunikācijas sakari.
Savukārt, lai parūpētos par skaidrās naudas pieejamību, izšķirošā loma ir bankomātu tīklam, t. sk. kritiskajiem bankomātiem, par kuru pieejamību, energoapgādi un saslēgumu ar sakaru centriem padomāts īpaši. 96 % Latvijas iedzīvotāju ir informēti par bankomātiem tuvējā apkārtnē (2025. gada augustā šis rādītājs bija 93 %). Tiesa, informētība par kritisko bankomātu tīklu pašlaik ir neliela – par tiem ir informēti vien 9 % iedzīvotāju.
Vēl viens socioloģiskās aptaujas jautājums bija veltīts tam, vai iedzīvotāji ieklausās padomā glabāt sev ātri pieejamā vietā skaidro naudu, ar ko ārkārtas situācijā pietiktu vienas nedēļas pamatvajadzību segšanai. Šo padomu ņēma vērā divas trešdaļas jeb 66 % iedzīvotāju.
Ilze PosumaLatvijas Bankas padomes locekle"Dzīvojam trauksmainā laikā, un ir būtiski, cerot uz to labāko, būt gataviem sliktākajam. Tas attiecas arī uz dažādām krīzes situācijām – ne tikai uz militāriem konfliktiem, bet arī uz dabas un tehnogēnām katastrofām u. tml. Atbildīgo institūciju, arī Latvijas Bankas, uzdevums ir veikt priekšdarbus, sagatavojot infrastruktūru un plānus dažādiem scenārijiem. Finanšu jomā esam pavirzījušies tālu, un mūsu pieredze ir izrādījusies noderīga arī citām Eiropas valstīm. Savukārt iedzīvotājiem jāatceras, ka krīzes situācijās ir stress, neskaidrība un steiga, tāpēc ir svarīgi iespēju robežās tām sagatavoties. Lai to izdarītu, iesakām iepazīties ar informatīvo materiālu "Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijās"."
Eiro banknošu un monētu viltojumu skaits samazinās
Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš ziņo, ka Latvijā 2025. gadā konstatētas 1040 viltotas eiro naudaszīmes, t. sk. 455 banknotes un 585 monētas. Salīdzinājumā ar 2024. gadu atklāto viltojumu skaits ir samazinājies par 20 % (2024. gadā tika konstatētas 1304 viltotas naudaszīmes, t. sk. 593 viltotas banknotes un 711 monētas). Arī viltoto naudaszīmju vērtība ir samazinājusies par 24 %. 2024. gadā viltoto naudaszīmju vērtība bija 27 802 eiro, bet 2025. gadā – 21 085 eiro.
Aleksandrs AntiņšLatvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs"Eiro ir droša nauda, ko vilto reti. Šī likumsakarība ir vērojama arī Latvijā, turklāt 2025. gadā gan eiro banknošu un monētu viltojumu skaits, gan to vērtība samazinājās."
Latvijā izplatītākie ir 2 eiro monētu viltojumi (2025. gadā – 536, 2024. gadā – 663 viltojumi), tiem seko 50 eiro banknošu viltojumi (2025. gadā – 205, 2024. gadā – 243 viltojumi) un 20 eiro banknošu viltojumi (2025. gadā – 150, 2024. gadā – 149 viltojumi).
Eirozonā kopumā 2025. gadā no apgrozības tika izņemti 444 000 viltotu banknošu, no kurām aptuveni 80 % bija 20 eiro un 50 eiro nomināla naudaszīmes. Uz miljonu īstu banknošu tika reģistrēts 14 viltotu naudaszīmju. Salīdzinājumā ar 2024. gadu viltojumu skaits ir samazinājies (tad tika atklāti 554 000 viltotu eiro banknošu jeb 18 viltotu naudaszīmju uz miljonu īstu banknošu).
Lai gan eiro viltojumu skaits saglabājas zems, eirozonas valstis gatavojas nākamās, trešās sērijas, eiro banknošu izlaišanai. Par šo banknošu dizainu un apgrozībā laišanas laiku jau šogad lēmumu varētu pieņemt Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome.
Zibpārbaudes servisa darbības pirmo mēnešu rezultāti apstiprina praktisku sabiedrības ieguvumu
2025. gada 9. oktobrī visā Eiropā stājās spēkā prasība maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, t. i., finanšu iestādēm, pirms maksājuma uzsākšanas obligāti veikt maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura savstarpējās atbilstības pārbaudi (vārda un konta numura atbilstības pārbaude). Tā ir papildu drošības elements, kura mērķis ir nodrošināt, ka maksājuma veicējs pirms rīkojuma par maksājuma izpildi saņem informatīvu paziņojumu par vārda un konta numura atbilstības pārbaudes rezultātu, un samazināt krāpšanas un kļūdu risku.
Latvijas Banka ir viena no divām centrālajām bankām eirozonā, kuras maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniedz saņēmēja vārda vai nosaukuma atbilstības pārbaudes pakalpojumu. Zibpārbaudes serviss ir pieejams ieinteresētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ne tikai no Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm.
Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Jānis Katkovskis informē, ka apkopoti pirmo piecu mēnešu Zibpārbaudes servisa darbības rezultāti. Veikta arī iedzīvotāju aptauja par to, cik noderīgs bijis šis pakalpojums. Tās rezultāti apstiprina, ka jaunā drošības funkcionalitāte ir devusi praktisku labumu sabiedrībai un novērsusi tādu maksājumu iespējamību, kad nauda varētu tikt pārskaitīta uz konta numuru, kurš neatbilst saņēmēja vārdam vai nosaukumam.
Kopumā no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada februāra beigām Zibpārbaudes servisā apstrādāti 57.4 milj. atbilstības pieprasījumu. Finanšu iestādēm ir iespēja izvēlēties vārda un konta numura atbilstības pārbaudes pakalpojuma sniedzēju, un divas no lielajām Latvijas komercbankām ir izvēlējušās citu pakalpojuma sniedzēju, ne Latvijas Banku. To iestāžu saraksts, kuras izmanto Latvijas Bankas nodrošināto servisu, ir publicēts Latvijas Bankas tīmekļvietnē.
"Latvijas Faktu" 2026. gada februārī veiktās aptaujas dati liecina, ka jau 68 % Latvijas iedzīvotāju, veicot pārskaitījumu internetā vai mobilajā lietotnē, ir pamanījuši, ka notiek maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura atbilstības pārbaude. Tieši pusei šo respondentu Zibpārbaudes serviss un citi līdzvērtīgi pakalpojumi ir ļāvuši novērst neatbilstošu pārskaitījumu, viņiem saņemot paziņojumu, ka naudas saņēmēja vārds vai nosaukums neatbilst konta numuram. 41 % no aptaujātajiem nav radušās problēmas ar vārda un konta numura neatbilstību.
Latvijas Banka atgādina, ka vārda un konta numura atbilstības pārbaudes ieviešana uzlabo drošību un mazina krāpšanas risku, sniedzot iespēju apturēt maksājuma izpildi gadījumos, kad krāpnieki nomaina rēķina rekvizītus un norāda maksātājam zināmu saņēmēja vārdu vai nosaukumu, bet konta numuru nomaina pret krāpnieku izvēlēto.
No idejas līdz ieviešanai: kas kavē digitālā eiro projektu?
Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks "Maksājumu radarā" komentē digitālā eiro projekta gaitu un šķēršļus.
Reinis VecbaštiksLatvijas Bankas moderno maksājumu eksperts"Bieži saņemam jautājumu: kad digitālais eiro tiks ieviests? Uz to nav iespējams sniegt viennozīmīgu atbildi, jo projekts norit divās plaknēs vienlaikus – tehniskās izstrādes darbs, ko veic ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas (arī Latvijas Banka), un digitālā eiro regulējuma izstrāde, ko veic Eiropas Savienības institūcijas. Šie procesi savā starpā ir cieši saistīti, taču formāli nodalīti. ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas var nodrošināt tehnisko gatavību, bet digitālo eiro nav iespējams emitēt, ja nav izstrādāts un pieņemts ES līmeņa tiesiskais regulējums."
Ja digitālā eiro regula tiks pieņemta 2026. gadā, digitālā eiro emisija varētu tikt uzsākta 2029. gadā. Tomēr jebkura kavēšanās regulējuma pieņemšanā var šo grafiku būtiski ietekmēt.
Kā skaidro eksperts, tiesību aktu pieņemšanas process Eiropas Savienībā ir standartizēts:
- Eiropas Komisija izstrādā tiesību akta priekšlikumu un nosūta to Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei;
- Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome izskata priekšlikumu, sagatavo savus grozījumus un definē savu pozīciju;
- lai paātrinātu vienošanos, institūcijas iesaistās trialogos – Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas sarunās, kuru mērķis ir saskaņot gala tekstu, ko pēc tam oficiāli apstiprina Eiropas Parlaments un ES Padome.
Eiropas Komisija digitālā eiro regulas priekšlikumu publicēja 2023. gada 28. jūnijā. Pēc tam dokuments tika nodots Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei. Padome pēc divus gadus ilgām diskusijām 2025. gada 19. decembrī apstiprināja savu nostāju. Tā būtībā atbilst Eiropas Komisijas piedāvātajam virzienam, taču ietver precizējumus, galvenokārt drošības, turējumu limitu, kompensācijas modeļa un datu aizsardzības jomā.
Pašlaik visa uzmanība ir pievērsta Eiropas Parlamentam, kur jautājuma virzība ir ievērojami lēnāka, nekā sākotnēji tika cerēts. Neraugoties uz mērķi pabeigt darbu līdz 2026. gada maijam, virzība ir "iestrēgusi" galvenokārt saistībā ar politisko grupu dažādiem uzskatiem par to, vai digitālais eiro ir nepieciešams un, ja tā, tad kādam tam jābūt. Daļai Eiropas Parlamenta deputātu ir atšķirīgs redzējums par digitālā eiro dizainu, un viņi ir rosinājuši diskusiju par iespēju prioritizēt tikai digitālā eiro bezsaistes versiju. Šāds priekšlikums ir vērsts uz to, lai ierobežotu tiešsaistes funkcionalitāti, pamatojot to ar nepieciešamību novērst pārlieku konkurenci ar privātā sektora maksājumu risinājumiem. Pret šādām pārmaiņām iebilda gan ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas, gan Eiropas Komisija, gan lielākā daļa Eiropas Parlamenta frakciju.
Jautājums par to, vai digitālā eiro funkcionalitāte jāierobežo, izslēdzot tiešsaistes lietošanu, tika nodots balsošanai Eiropas Parlamenta 2026. gada 10. februāra plenārsēdē. Balsojums bija pārliecinošs: Eiropas Parlaments atbalstīja gan tiešsaistes, gan bezsaistes digitālā eiro versiju. Tas deva signālu, ka sākotnējais strupceļš ir pārvarēts un ir cerība, ka Eiropas Parlaments spēs panākt vienotu pozīciju iepriekš plānotajā termiņā, t. i., līdz 2026. gada maijam.
Neraugoties uz pozitīvo pavērsienu, Eiropas Parlamentam priekšā vēl ir sarežģītas sarunas par vairākām būtiskām regulas detaļām. Atšķirīgi viedokļi saglabājas pat digitālo eiro atbalstošo frakciju vidū, īpaši jautājumos, kas skar kompensācijas modeli, finanšu pakalpojumu sniedzēju lomu, turējumu limitu noteikšanas principus un citus būtiskus regulas aspektus. Tāpēc vēl aizvien ir grūti prognozēt šā procesa tālāku virzību un to, vai trialogi ar Padomi un Komisiju varēs sākties šā gada vasarā.
Eirosistēma – ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas – digitālā eiro projektu ir atzinusi par prioritāru un nevēlas kavēt tā ieviešanu. Tas nozīmē, ka infrastruktūras izstrāde notiek jau tagad, balstoties uz Eiropas Komisijas sākotnējo dizainu un ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes ieviestos grozījumus. Tomēr, ja regulas tekstā Eiropas Savienības līmenī vēlākā posmā tiks ieviestas būtiskas izmaiņas, būs jāpielāgo arī tehniskā infrastruktūra.
Lai šo risku mazinātu, Eirosistēma izmanto pakāpeniskas izstrādes pieeju, saglabājot pietiekamu elastību, lai laikus ieviestu nepieciešamās korekcijas, neapturot projektu. Šī pieeja ļauj turpināt attīstīt digitālā eiro infrastruktūru un testēt tās funkcionalitāti, demonstrēt digitālā eiro praktisko lietojumu un gatavību, kā arī iespēju vienlaikus gaidīt skaidru politisko lēmumu. Pēc regulas pieņemšanas tehniskās ieviešanas posms būs ievērojami īsāks nekā tad, ja viss projekts tiktu apturēts līdz gala lēmumam, informē R. Vecbaštiks.
Socioloģiskās aptaujas datus un izvērstu informāciju sk. Latvijas Bankas 2026. gada pavasara "Maksājumu radarā".
