Ikdienā par maksājumu nozīmi piedomājam tikai tad, kad kaut kas notiek un maksājumus veikt nav iespējams. Kamēr viss strādā, tikmēr šķiet pašsaprotami, ka ar maksājumu karti tās fiziskā veidolā vai viedierīcē var nopirkt jebko un tas ir ātri, droši un vienkārši. Taču, arvien vairāk paļaujoties tikai uz digitāliem risinājumiem, kļūstam atkarīgi no ārējiem faktoriem, piemēram, interneta un elektrības pieslēguma.
Vairāki pēdējo gadu notikumi – Krievijas iebrukums Ukrainā, dažādi klimata notikumi Eiropā un citur pasaulē, elektroapgādes pārrāvums Dienvideiropā – liek pārvērtēt mūsu maksājumu iespēju noturību. Latvijas Banka un pirms tam Finanšu un kapitāla tirgus komisija darbu pie šiem jautājumiem sāka jau pirms vairāk nekā 5 gadiem, un 2023. gadā atbilstoši mūsdienu problemātikai tika pārskatīts to kritisko finanšu pakalpojumu saraksts, kuri jānodrošina komercbankām ar lielāko tirgus daļu ("Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle).
Kritiskie finanšu pakalpojumi ir paredzēti tam, lai krīzes situācijā (pēdējos gados ar to tiek saprasts karš, tomēr krīzes var būt dažādas, piemēram, plūdi, energoapgādes traucējumi) sabiedrībai tiktu nodrošināta piekļuve naudas līdzekļiem un iespēja veikt maksājumus. Aicinām ikvienu iepazīties ar informāciju par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Vislabāk to darīt vēl pirms krīzes situācijas iestāšanās, lai apsvērtu savu un ģimenes potenciālo rīcību un labāk sagatavotos iespējamiem izaicinājumiem.
Lai gan skaidrās naudas īpatsvars ikdienas maksājumos Latvijā ir 26 %, mēs labi apzināmies tās nozīmi ekonomiskās drošības kontekstā, un tāpēc pēdējos gados ir nostiprināta tās piekļuves infrastruktūra – bankomātu tīkls. Ir noteikti kritiskie bankomāti, kuriem nodrošināti risinājumi nepārtrauktai energoapgādei un sakariem un kuri krīzes situācijā tiktu prioritāri apgādāti ar skaidro naudu. Tomēr, un to apliecina arī Ukrainas pieredze, lielas vai ilgstošas krīzes apstākļos paļauties tikai uz skaidro naudu nav pietiekami – tās pārvadāšana un cilvēku nokļūšana līdz bankomātam var būt bīstama, tāpēc nepieciešami arī digitāli rezerves risinājumi.
Šajā jomā Latvijas Banka ir bijusi soli priekšā citām centrālajām bankām, sadarbībā ar tirgus dalībniekiem un kritisko pakalpojumu sniedzējiem ieviešot kartes maksājumus bezsaistē. Tie ļaus iedzīvotājiem norēķināties par pirmās nepieciešamības precēm pie konkrētiem tirgotājiem neilgu maksājumu karšu infrastruktūras darbības traucējumu laikā. Šī iespēja gan darbosies tikai tad, ja fiziski ievieto karti terminālī un ievada PIN kodu, tāpēc Latvijas Banka joprojām iesaka turēt maksājumu karti pa rokai un laiku pa laikam to lietot arī ikdienā, nepaļaujoties tikai uz mobilajiem risinājumiem. Pašlaik turpinās darbs ar veikalu un aptieku tīkliem (degvielas uzpildes stacijās jau ir veiktas nepieciešamās darbības ), lai nodrošinātu saprātīgu šā pakalpojuma pieejamību visā Latvijas teritorijā.
Maksājumu noturības ziņā ir pašsaprotami, ka, jo vairāk alternatīvu ir pieejams, jo lielāka ir sabiedrības drošība. Šīs alternatīvas var nodrošināt arī katrs individuāli – ne tikai paļaujoties uz centralizētiem risinājumiem, bet veidojot skaidrās naudas uzkrājumus tādā apjomā, kāds ļautu nodrošināt ģimenes iepirkumus vairākas dienas. Vienlaikus pa rokai jātur fiziska maksājumu karte. Drošības apsvērumu dēļ var atvērt kontus pie dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, vairākās bankās). Viens no nākotnes alternatīvajiem risinājumiem ir digitālais eiro, kura izstrādes prioritāte ir maksājumu noturības stiprināšana.
Viens no Eiropas Centrālās bankas (ECB) definētajiem principiem digitālā eiro izstrādē ir resilience-by-design jeb noturība. Paredzēts, ka digitālo eiro, ja tiks pieņemts lēmums par tā ieviešanu, varēs lietot arī bezsaistes režīmā, lai uzglabātu naudas līdzekļus savā viedierīcē (piemēram, viedtālrunī vai viedkartē) un veiktu tūlītējus norēķinus. Paredzēts, ka digitālā eiro bezsaistes maksājumus varēs veikt, izmantojot tuvās darbības lauka saziņas (NFC) tehnoloģiju. Tā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar pašlaik virzītajiem risinājumiem, kuri prasa maksājumu kartes fizisku ievietošanu maksājumu terminālī.
Svarīgs aspekts ir tas, ka digitālie eiro glabātos Eirosistēmas (to veido ECB un eirozonas nacionālās centrālās bankas) infrastruktūrā un iedzīvotāji nebūtu piesaistīti vienai bankai vai vienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam. Ja kāda banka kļūtu nepieejama, lietotājs varētu ar cita starpnieka un tehniska pierādījuma jeb "paroles" palīdzību piekļūt saviem naudas līdzekļiem Eirosistēmas infrastruktūrā un tos izmantot pirkumam.
Ir gandrīz neiespējami precīzi paredzēt nākotnes krīzes situāciju iestāšanos, to raksturu un sekas dažādās dzīves jomās, arī ietekmi uz maksājumiem. Labākais veids, kā tam sagatavoties, no centrālās bankas skatpunkta ir izstrādāt vairākus alternatīvus krīzes risinājumus. Savukārt iedzīvotāji tiek aicināti iepazīties ar šiem risinājumiem, lai haosa un satraukuma apstākļos būtu vairāk iespēju rīkoties apdomīgi un tālredzīgi.
