2010

3/2010 Aktīvu cenas un finanšu ierobežojumi monetārajā transmisijā Latvijā
Kristīne Vītola, Ludmila Fadejeva

Pētījums

Kopsavilkums
Šā pētījuma mērķis ir kvantificēt finanšu ierobežojumu lomu monetārajā transmisijā Latvijā. Izstrādātajā modelī M. Jakovjello (M. Iacoviello) pieeja papildināta ar trim aspektiem. Vispirms, iekļaujot patēriņa preču importu un ārvalstu aizņēmumus, pievienotas atvērtas tautsaimniecības iezīmes. Otrkārt, paplašināts pieņēmums par fiksētu nekustamā īpašuma fondu, pieļaujot ieguldījumus. Visbeidzot, iekļauts pieņēmums par ārvalstu aizņēmumu riska prēmiju, kas atkarīga no neto ārējo aktīvu pozīcijas. Modelis novērtēts ar Beijesa metodi, un impulsu reakcijas uz šokiem salīdzinātas dažādu scenāriju apstākļos. Papildus bāzes scenārijam pētīta stingrāku aizņemšanās ierobežojumu un lielākas ārējās riska prēmijas elastības loma modeļa dinamikā. Secināts, ka stingrāki kreditēšanas ierobežojumi vājina šoku transmisiju uz nekustamā īpašuma pieprasījumu un patēriņu. Ārvalstu procentu likmes un riska prēmijas šoku gadījumā augstāka riska prēmijas elastība, palielinot ārējā finansējuma izmaksas, samazina monetārās transmisijas ietekmi uz iekšzemes tautsaimniecību.

Atslēgvārdi: finanšu ierobežojumi, monetārā transmisija, nekustamā īpašuma cenas, DSGE modelis, Beijesa pieeja
JEL klasifikācija: C11, E32, E44, E52, R21

2/2010 Jauno ES valstu eksporta kvalitāte un daudzveidība: ļoti detalizētu datu sniegtā informācija
Konstantīns Beņkovskis, Ramune Rimgailaite

Pētījums

Kopsavilkums
Saskaņā ar tirdzniecības teorijām eksportēto preču vidējais apjoms nav vienīgais eksporta darbību raksturojošais rādītājs - liela nozīme ir arī eksporta daudzveidībai un kvalitātei. Šā pētījuma mērķis ir novērtēt Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas (JV) eksporta daudzveidību un kvalitāti 1999.-2009. gadā. Novērtējums veikts, izmantojot R. K. Fēnstras (R. C. Feenstra) metodoloģiju (7), ko tālāk attīstīja D. Humelss (D. Hummels) un P. Dž. Klenovs (P. J. Klenow) (13), kā arī K. Broda (C. Broda) un D. E. Veinsteins (D. E. Weinstein) (4). Lai gan eksporta kvalitātes raksturojumā svarīga loma ir arī vienības vērtībām, aprēķinos ņemts vērā tirgus daļas lielums un uzņēmumu monopolietekmes līmenis kādā noteiktā tirgū. Turklāt pētījums papildina jau veiktos pētījumus ar atšķirīgu daudzveidības novērtējumu, pieņemot, ka eksportēto zīmolu skaits pakļauts Puasona sadalījumam (Poisson distribution). Aprēķini liecina, ka salīdzinājumā ar Vācijas eksportu JV eksporta kvalitāte 2009. gadā bija zemāka un tā relatīvā kvalitāte atradās 0.30-0.55 diapazonā. Visas JV būtiski palielinājušas uz ES tirgu eksportēto zīmolu vidējo skaitu, turklāt 10 gados tām visām izdevās uzlabot savu eksporta preču vidējo kvalitāti. Visbeidzot, relatīvā kvalitāte ir daudz stabilāks rādītājs nekā relatīvās cenas, liecinot, ka izvēlētais relatīvās kvalitātes mērs ir labāks nekā tradicionālais aizstājējs - eksporta relatīvās cenas -, jo tajā nav ietvertas ražošanas relatīvās izmaksas, bet tas atspoguļo strukturālos faktorus.

Atslēgvārdi: jaunās ES valstis, eksports, kvalitāte, daudzveidība
JEL klasifikācija: C43, F12, F14, O52

1/2010 LATCOIN: Latvijas ekonomiskās izaugsmes vidēja termiņa un ilgtermiņa tendenču reālā laika prognozēšana
Konstantīns Beņkovskis

Pētījums

Kopsavilkums
Šajā pētījumā izstrādāta Latvijas tautsaimniecības pašreizējās situācijas novērtēšanas metode. Novērtējuma objekts ir reālā IKP vidēja termiņa un ilgtermiņa pieauguma temps, bet ne pats faktiskais IKP, un tas palīdz nodalīt dažādus vienreizējus efektus un ļauj koncentrēties uz vidēja termiņa un ilgtermiņa tendencēm. Izvēlēto rādītāju LATCOIN var uzskatīt par EUROCOIN adaptāciju Latvijas situācijai ar atsevišķām metodoloģijas pārmaiņām. LATCOIN ir Latvijas reālā IKP vidēja termiņa un ilgtermiņa izaugsmes mēneša novērtējums, ko aprēķina katra nākamā mēneša devītajā darbadienā. Izmantojot lielu makroekonomisko mainīgo kopu, konstruēti vairāki izlīdzināti, tautsaimniecību raksturojoši nenovērojami faktori. Tālāk šie faktori izmantoti LATCOIN novērtējumā.

Atslēgvārdi: Latvijas reālais IKP, joslu filtrs, sakritības rādītājs, vispārināti galvenie komponenti, reālā laika sniegums, pagrieziena punkti
JEL klasifikācija: C22, C50, E32

2009

4/2009 Fiksēta valūtas kursa režīma priekšrocības vispārējā līdzsvara stāvokļa apstākļos
Viktors Ajevskis, Kristīne Vītola

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījumā novērtēts mazas atvērtas tautsaimniecības DSGE modelis Latvijai atbilstoši T. A. Labika (T. A. Lubik) un F. Šorfheides (F. Schorfheide) pētījumam (9), izmantojot Beijesa (Bayes) pieeju. Strukturālo parametru novērtējumi ir ticamības robežās. Simulāciju rezultāti rāda, ka, nosakot inflācijas mērķi, inflācija ir daudz nepastāvīgāka nekā valūtas kursa piesaistes gadījumā Latvijā. Papildus stabilizējot produkcijas izlaides novirzes, inflācijas svārstības samazinās, tomēr tās ir spēcīgākas nekā īstenotā fiksēta valūtas kursa ar ±1% svārstību koridoru apstākļos. Tāpēc modeļa rezultāti apstiprina esošā valūtas kursa politikas pareizību.

Atslēgvārdi: DSGE, maza atvērta tautsaimniecība, valūtas kursa politika, Beijesa pieeja
JEL klasifikācija: C11, C3, C51, D58, E58, F41

3/2009 Latvijas tautsaimniecības nozaru kopējās faktoru produktivitātes un faktoru izmantošanas novērtējums
Ludmila Fadejeva, Aleksejs Meļihovs

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījumā veikts sešu Latvijas tautsaimniecības nozaru KFP izaugsmes novērtējums, izmantojot nozaru 2000.-2008. gada ceturkšņa datu kopu. Novērtējums iegūts, ņemot vērā ražošanas faktoru kvalitatīvās pārmaiņas un lietojot mehānismu darba un kapitāla izmantošanas intensitātes atspoguļošanai. Divi svarīgākie pētījuma secinājumi ir šādi. Pirmkārt, darba un kapitāla izmantošanas intensitātes rādītāja lietošana ļauj samazināt KFP svārstības un salīdzinājumā ar Solova atlikuma pieeju - arī tās atkarību no produkcijas izlaides pieauguma. Otrkārt, salīdzinot divas pieejas, ar Solova atlikuma metodi veiktais Latvijas apstrādes rūpniecības, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī viesnīcu un restorānu KFP izaugsmes novērtējums varētu būt pārāk zems, bet transporta, glabāšanas un sakaru nozares KFP izaugsmes novērtējums - pārāk augsts.

Atslēgvārdi: kopējā faktoru produktivitāte, Solova atlikums, faktoru izmantošana
JEL klasifikācija: C22, D24

2/2009 Latvijas dabiskā bezdarba un ražošanas jaudu izmantošanas līmeņa novērtējums
Aleksejs Meļihovs, Anna Zasova

Pētījums

Kopsavilkums
Inflācija un tās dinamika ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības dalībnieku - ražotāju, patērētāju, investoru -, kā arī monetārās un fiskālās politikas veidotāju uzmanības centrā esošajiem rādītājiem. Augstas inflācijas vai deflācijas draudi tautsaimniecībā palielina nepieciešamību vispusīgi pētīt faktorus un iemeslus, kuri varētu noteikt to īstenošanos, un rast konkrētas rīcības iespējas, lai novērstu nelabvēlīgas inflācijas dinamikas negatīvās sekas. Optimāla tautsaimniecības jaudas izmantošana ir viens no veidiem, kā izvairīties no endogēnā spiediena, kas veicina inflācijas pieaugumu vai deflāciju.
Šā pētījuma mērķis ir novērtēt īstermiņa sakarību starp tautsaimniecības jaudas izmantošanas līmeni un inflāciju. Autoru uzdevums ir noteikt tautsaimniecības jaudas izmantošanas līmeni, kurš nerada spiedienu uz inflācijas tempu, un noskaidrot, vai Latvijas tautsaimniecības jaudas izmantošanas līmenis veicināja inflācijas pieaugumu pēc pievienošanās ES.

Atslēgvārdi: NAIRU, NAIRCU, Kalmana filtrs
JEL klasifikācija: C51, E31, D24

Pētījums publicēts: Assessment of the natural rate of unemployment and capacity utilisation in Latvia. Baltic Journal of Economics, 2009, No. 9 (2), pp. 25-46. Pieejams:
http://www.biceps.org/en/AssessmentOfTheNatural

1/2009 Procentu likmju termiņstruktūras konverģences modelis
Viktors Ajevskis, Kristīne Vītola

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījumā izstrādāts procentu likmju termiņstruktūras konverģences modelis saistībā ar pievienošanos EMS. Salīdzinājumā ar citiem šajā jomā līdz šim izveidotajiem modeļiem modeļa specifikācija nodrošina iekšzemes īstermiņa procentu likmju konverģenci ar atbilstošajām eiro zonas procentu likmēm. Šāda konverģence panākta, pieņemot, ka iekšzemes un eiro zonas īstermiņa procentu likmju starpības dinamika atbilst Brauna tilta procesam. Izstrādāts arī teorētiskajam modelim atbilstošs ekonometriskais modelis. Lai risinātu modeļa nestacionaritātes un nelinearitātes problēmu, koeficientu novērtēšanā izmantota paplašinātā Kalmana filtra pieeja.

Atslēgvārdi: procentu likmju termiņstruktūra, Brauna tilts, EMS, nelineārais Kalmana filtrs
JEL klasifikācija: E43, F36, G12, G15

Pētījums publicēts: A Convergence Model of the Term Structure of Interest Rates. Review of Finance, 2008, pp. 1-21. Pieejams:
http://rof.oxfordjournals.org/cgi/content/abstract/rfn030

2008

5/2008 Mēneša rādītāju izmantošana Latvijas reālā iekšzemes kopprodukta pieauguma īstermiņa prognozēšanā
Konstantīns Beņkovskis

Pētījums

Kopsavilkums
Operatīva mēneša rādītāju informācija, piemēram, rūpnieciskās ražošanas, mazumtirdzniecības apgrozījuma, M3, konfidences un citi mēneša dati, varētu daļēji aizstāt IKP datus pirms to pirmās oficiālās publiskošanas. Mēneša rādītājus var lietot IKP īstermiņa prognožu modeļos, izmantojot ceturkšņa tilta vienādojumus (bridge equations) vai stāvokļa-telpas (state space) modeļus. Daudzos gadījumos mēneša rādītāji tiek publiskoti ar novēlošanos, un uz faktiskajiem skaitļiem pamatotas IKP prognozes kļūst pieejamas tikai īsi pirms datu oficiālās publiskošanas. Lai to novērstu, trūkstošos mēneša rādītājus var prognozēt, izmantojot vienkāršus laikrindu modeļus.
Lai veiktu tilta vienādojumu un stāvokļa-telpas modeļu reālā laika prognozētspējas analīzi, izveidota reālā laika datubāze ar reālā IKP 28 dažādu periodu ceturkšņa laikrindām.
Saskaņā ar autora aprēķiniem tikai tilta vienādojumi un stāvokļa-telpas modeļi ar M3 mēneša rādītājiem sniedz labākus prognozēšanas rezultātus nekā ARIMA etalonmodelis. Šie abi modeļi ar M3 rādītāju nodrošina noderīgu informāciju, prognozējot pirmās un pēdējās publiskošanas IKP datus. Tas, protams, nenozīmē, ka citus konjunktūras rādītājus nevajadzētu izmantot prognozēšanā, jo šajā analīzē netiek ņemtas vērā nākotnē iespējamās mēneša rādītāju un IKP ceturkšņa pieauguma attiecības pārmaiņas.

Atslēgvārdi: tilta vienādojums, stāvokļa-telpas modelis, ārpusizlases prognozēšana, interpolācija
JEL klasifikācija: C22, C53, E37

4/2008 Eksporta strukturālā transformācija preču telpas modelī
Kristīne Vītola, Gundars Dāvidsons

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījumā aplūkots eksporta strukturālās transformācijas modelis, kas paredz pāreju no preču ar mazu pievienoto vērtību ražošanas un eksporta uz augstvērtīgu preču ražošanu un eksportu. Tas ir būtiski valsts labklājības pieaugumam, jo novērojumi liecina, ka ilgtermiņā valsts tautsaimniecības attīstības līmenis saistīts ar eksporta komplicētības līmeni. Strukturālās transformācijas ātrums ir atkarīgs no potenciālās eksporta preces un pašreizējās eksporta preces, kurai valstī atklāta salīdzinošā priekšrocība, attāluma preču telpā. Pētījumā veiktie novērtējumi liecina, ka Latvijas eksporta preču relatīvais tuvums precēm ar salīdzinošo priekšrocību ir samērā mazs. Gandrīz visu pašlaik ražoto preču grupu iespējas būt par attīstības virzītājspēku zināmā mērā jau izmantotas. Lai palielinātu Latvijas eksporta struktūras komplicētību, jāattīsta to preču ražošana, kurās ietvertais ienākumu līmenis pārsniedz pašreizējo eksporta preču groza vidējo svērto vērtību. Potenciālo eksporta preču klāstā ir farmaceitiskie preparāti, medicīniskie, precīzijas un optiskie instrumenti, kā arī ķīmiskās vielas un izstrādājumi. Taču novērtētās varbūtības attīstīt to salīdzinošo priekšrocību bez papildu veicinošiem pasākumiem un valdības atbalsta ir samērā nelielas.

Atslēgvārdi: strukturālā transformācija, salīdzinošā priekšrocība, eksporta komplicētība
JEL klasifikācija: F14, F19, O33, O40

3/2008 Baltijas valstu un Eiropas ekonomiskās aktivitātes kopīgie faktori
Ludmila Fadejeva, Aleksejs Meļihovs

Pētījums

Kopsavilkums
Šā pētījuma mērķis ir raksturot ekonomiskās aktivitātes svārstības, kas kopējas Baltijas valstīm, Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīm (CAEV), eiro zonas valstīm un Krievijai. Par šo valstu ekonomiskās attīstības rādītāju izvēlēts standartizētais reālā IKP ceturkšņa pieaugums. Izmantotas trīs metodes: statiskā faktoranalīze, dinamiskais faktoru modelis un dinamiskā korelācija. Īpaša uzmanība veltīta Latvijas tautsaimniecības analīzei.
Iegūtie rezultāti pierāda, ka Baltijas valstīm ir kopējā attīstības dinamika un tāpēc - vienots kopīgais faktors. Pēc 2000. gada korelācija starp reālo standartizēto IKP pieaugumu Baltijas valstīs un eiro zonai un Baltijas valstīm kopīgo faktoru ir kļuvusi spēcīgāka, norādot uz ekonomiskās attīstības sinhronizācijas pieaugumu starp šo valstu grupām.
Lai izpētītu, cik liela ir galapatēriņa komponentu (eksporta, privātā patēriņa un investīciju) ietekme uz reālā standartizētā IKP pieauguma svārstībām Baltijas valstīs, tika izveidoti kopīgie faktori katram komponentam un dinamiskā korelācija starp komponentiem katrai valstij.

Atslēgvārdi: ekonomiskās attīstības ciklu sinhronizācija, dinamiskais faktoru modelis, dinamiskā korelācija
JEL klasifikācija: E32, F20, C10

Pētījums publicēts: The Baltic States and Europe: Common Factors of Economic Activity. Baltic Journal of Economics, 2008, No. 8 (1), pp. 75-96. Pieejams:
http://www.biceps.org/en/article3

2/2008 Dinamisko faktoru modeļu lietojums Latvijas iekšzemes kopprodukta prognozēšanā
Viktors Ajevskis, Gundars Dāvidsons

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījuma mērķis ir novērtēt lielu faktoru modeļu lietojuma lietderību Latvijas IKP prognozēšanā. Tiek izmantoti divi faktoru modeļi: Stoka-Votsona faktoru modelis un vispārējais dinamiskais faktoru modelis, šo modeļu prognožu rezultātus salīdzinot ar autoregresīvo parauga modeli. Rezultāti rāda, ka gan Stoka-Votsona faktoru modelis, gan arī vispārējais dinamiskais faktoru modelis salīdzinājumā ar vienkāršākiem autoregresīvajiem modeļiem tomēr spēj sniegt prognozes uzlabojumu, taču pagaidām šis uzlabojums nav statistiski nozīmīgs, ja lieto formāli statistiskus tekstus.

Atslēgvārdi: prognozēšana, faktoru modeļi, plašas dimensijas
JEL klasifikācija: C32, C33, C53

1/2008 Banku aizdevumu kanāls Latvijas monetārās politikas transmisijā
Konstantīns Beņkovskis

Pētījums

Kopsavilkums
Pētījuma mērķis ir noteikt banku sektora lomu Latvijas Bankas monetārās politikas transmisijā un pārbaudīt banku aizdevumu kanāla darbību Latvijā. Lai veiktu Latvijas banku aizdevumu kanāla empīrisko analīzi, izmantota pieeja, kas pamatojas uz standarta paneļu regresiju. Banku aizdevumu kanāla darbības pierādījumi iegūti, novērtējot bankas aizdevumu funkciju un ņemot vērā ne tikai monetārās politikas rādītājus un makroekonomiskos mainīgos, bet arī individuālo banku atšķirīgas aizdevumu reakcijas uz monetārās politikas pasākumiem.
Pētījumā veiktā analīze liecina, ka dažu Latvijas banku reakcija uz iekšzemes monetāro šoku ir statistiski nozīmīgi negatīva, tomēr kopējo latos izsniegto aizdevumu pieauguma vidējā svērtā reakcija ir statistiski nenozīmīga. Iekšzemes monetārajam šokam ir tikai sadalījuma efekts - tas ietekmē mazas, rezidentu īpašumā esošas bankas ar zemāku likviditāti un kapitalizāciju. Banku aizdevumu kanāls darbojas tikai latu aizdevumu piedāvājumā, un tas būtiski samazina šā kanāla nozīmi.

Atslēgvārdi: monetārās politikas transmisija, banku aizdevumu kanāls
JEL klasifikācija: C23, E52, G21

 

2007

4/2007 Inflācija un inflācijas nenoteiktība Latvijā ( 468 KB)
Viktors Ajevskis

Kopsavilkums
Pētījumā analizēta Latvijas inflācijas un inflācijas nenoteiktības savstarpējā sakarība. Par inflācijas mēru izmantots PCI mēneša pieaugums no 1994. gada janvāra līdz 2007. gada jūnijam. Izmantojot GARCH-M modeli ar inflācijas vērtības laika nobīdēm GARCH vienādojumā, pierādīta inflācijas un inflācijas nenoteiktības savstarpējā pozitīvā sakarība. Tas nozīmē, ka liela inflācijas nenoteiktība paaugstina inflāciju, un otrādi - augsta inflācija rada lielu nenoteiktību par nākotnes inflāciju.

Atslēgvārdi: inflācija, inflācijas nenoteiktība, GARCH-M

JEL klasifikācija: C22, E31, E37
3/2007 Filipsa līknes novērtējums Latvijai ( 478 KB)
Aleksejs Meļihovs, Anna Zasova

Kopsavilkums
Pētījuma galvenais mērķis - novērtēt uzņēmēju inflācijas gaidu veidošanās mehānismu, lai noskaidrotu, kā tās ietekmē inflācijas dinamiku. Lai sasniegtu šo mērķi, pētījuma autori novērtēja tradicionālo Filipsa līkni, jauno Keinsa-Filipsa līkni un hibrīda Filipsa līkni. Rezultāti liecina, ka hibrīda Filipsa līkne raksturo Latvijas pamatinflācijas dinamiku piemērotāk nekā tradicionālā un jaunā Filipsa līkne. Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijā uzņēmumi diezgan bieži koriģē produkcijas cenas; tas nozīmē, ka pārmaiņas inflācijas gaidās samērā drīz atspoguļojas faktiskajās cenu pārmaiņās.

Atslēgvārdi: Filipsa līkne, jaunā Keinsa-Filipsa līkne, hibrīda Filipsa līkne, inflācijas līmeņa noturīgums

JEL klasifikācija: C22, E31
2/2007 Sērijveida dzīvokļu tirgus analīze saistībā ar kreditēšanas un iedzīvotāju maksātspējas novērtējumiem ( 1,81 MB)
Kristīne Vītola, Gundars Dāvidsons, Ludmila Mjagkiha
1/2007 Inflācijas gaidas Latvijā: patērētāju apsekojuma rezultāti ( 1,38 MB)
Konstantīns Beņkovskis, Daina Paula

Kopsavilkums
Pētījuma mērķis ir inflācijas gaidu Latvijā kvantificēšana, izmantojot patērētāju apsekojuma rezultātus, un to ietekmes uz inflāciju novērtēšana. Lai sasniegtu šo mērķi, pētījuma autori inflācijas gaidas kvantificēja, izmantojot plaši lietoto varbūtības pieeju, un izstrādāja VAR modeli, kurā iekļauta inflācija un kvantificētās inflācijas gaidas. Gan apsekojuma bilances dati, gan inflācijas gaidu kvantificētās vērtības rāda, ka pirms Latvijas pievienošanās ES bija nozīmīgs inflācijas gaidu kāpums un gaidāmais inflācijas līmenis būtiski pārsniedza faktiski novēroto cenu pieaugumu. VAR modeļa, kurā iekļautas inflācijas gaidas, rezultāti liecina, ka inflācijas gaidas statistiski nozīmīgi ietekmē inflāciju Latvijā. Savukārt inflācijas gaidas pozitīvi reaģē uz inflācijas un iekšzemes pieprasījuma šoku, lai gan novirzes rāda, ka reakcija uz iekšzemes pieprasījuma šoku nav statistiski nozīmīga.

Atslēgvārdi: inflācijas gaidas, apsekojuma dati, VAR modelis

JEL klasifikācija: C32, C83, D84, E31

Paplašināts pētījums publicēts: The Role of Inflation Expectations in the New EU Member States: Consumer Survey Based Results. Czech Journal of Economics and Finance, 2008, No. 58 (7-8), pp. 298-317. Pieejams:
http://journal.fsv.cuni.cz/mag/article/show/id/1133

 

2006

3/2006 Ražošanas progresa un cilvēkkapitāla nozīme Latvijas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā ( 747 KB)
Aleksejs Meļihovs, Gundars Dāvidsons

Kopsavilkums
Šā pētījuma mērķis ir novērtēt ražošanas progresa un cilvēkkapitāla nozīmi Latvijas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā, kā arī Latvijas ilgtermiņa izaugsmes tempa noteikšana. Pētījuma autori mēģināja konstruēt ražošanas funkciju, izmantojot nelineāro modelēšanu. Lai uzlabotu Latvijas ražošanas funkcijas modeli, pētījuma autori mēģināja to paplašināt ar cilvēkkapitāla aproksimāciju.

Atslēgvārdi: ražošanas funkcija, nelineārā modelēšana, cilvēkkapitāls, kopējais faktoru ražīgums

JEL klasifikācija: C32, E23, J24, O47
2/2006 Latvijas makroekonomiskais modelis ( 2,42 MB)
Konstantīns Beņkovskis, Dainis Stikuts

Kopsavilkums
Pētījumā konstruēts Latvijas makroekonomiskā modeļa (LMM) pirmais variants, kas veidots, izmantojot AWM un MCM tipiska valstu bloka pazīmes un struktūru. Tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem izveidot ekonometrisku modeli, kas attiektos uz visu Latvijas tautsaimniecību kopumā, vienlaikus modelējot piedāvājuma un pieprasījuma pusi, cenu, fiskālo un ārējo bloku.

Atslēgvārdi: makroekonomiskais modelis, Latvija

JEL klasifikācija: C3, C5, E12, E17
1/2006 Procentu likmju termiņstruktūras faktoru modelis un riska prēmijas novērtēšana Latvijas naudas tirgū ( 795 KB)
Viktors Ajevskis, Kristīne Vītola

Kopsavilkums
Pētījuma mērķis ir Latvijas naudas tirgus procentu likmju termiņstruktūrā ietvertās riska prēmijas analīze. Ņemot vērā F. Dībolda, G. Rūdebuša un B. Arubas pieeju, pieņemts, ka Nelsona-Zīgeļa modeļa koeficienti nav novērojami, tāpēc pētījuma modelis analizēts, izmantojot Kalmana filtru. Riska prēmijas uzvedība iegūta dažādu termiņu un atšķirīgu prognozes horizontu procentu likmēm periodā no 2000. gada maija līdz 2005. gada jūlijam. Rezultāti liecina, ka riska prēmija bija nozīmīga pēc lieluma un periodā no 2000. gada līdz 2002. gadam tās svārstības bija būtiskas. Pēc 2002. gada riska prēmijas uzvedība stabilizējās, un pēc 2004. gada novērojama riska prēmijas samazināšanās tendence.

Atslēgvārdi: procentu likmju termiņstruktūra, riska prēmijas, Nelsona-Zīgeļa modelis, Kalmana filtrs

JEL klasifikācija: C32, D84, E43, E47, G10