Novērtējums veikts 2025. gada 3. un 4. ceturksnī
Mērķis
- Novērtēt atalgojuma politikas atbilstību, koncentrējoties uz atalgojuma mainīgās daļas (turpmāk – AMD) noteikšanu, darbinieku darbības rezultātu novērtējumu, to amatpersonu un darbinieku amatu identifikāciju, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu (turpmāk – RPI), kontroles funkciju iesaisti un neatkarīgu pārbaužu veikšanu.
- Noteikt uzrauga gaidas un labo praksi, ņemot vērā pārbaudē analizēto informāciju.
Novērtējums attiecas uz mazāk nozīmīgajām kredītiestādēm
Novērtējuma būtiskākie secinājumi
RPI amatu identificēšana, tostarp būtisku struktūrvienību noteikšana
RPI amatu identificēšanas jomā nav ieviesti praksē pielietojami būtisku struktūrvienību noteikšanas kritēriji.
Uzrauga novērojumi
- Vairāku kredītiestāžu iekšējos normatīvajos dokumentos nav aprakstīti būtisku struktūrvienību noteikšanas kritēriji un process vai kā kritērijs ir noteikts iekšējā kapitāla apmērs vismaz 2 % apmērā no iestādes iekšējā kapitāla, kuru praksē būtisku struktūrvienību noteikšanai nepiemēro, savukārt citus kritērijus un to piemērošanas kārtību kredītiestādes nav noteikušas.
- Vairākas kredītiestādes, nosakot būtiskas struktūrvienības, nav veikušas struktūrvienību izvērtējumu un nav sniegušas pamatojumu būtisku struktūrvienību izvēlei.
Latvijas Bankas 14.10.2024. (spēkā no 01.01.2025.) noteikumi Nr. 322 "Noteikumi par kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi" (turpmāk – Noteikumi par kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi) nosaka minimālos kritērijus RPI amatu noteikšanai, t. sk. nepieciešamību identificēt būtiskas struktūrvienības:
"2. Par kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu (turpmāk – kredītiestādes riska profilu ietekmējošie amati), kredītiestāde uzskata vismaz:
2.2. amatpersonas vai darbiniekus ar vadītāja atbildību par kādu no kontroles funkcijām vai būtisku kredītiestādes struktūrvienību;
2.3. amatpersonas vai darbiniekus, kuriem ir tiesības uz būtisku atalgojumu iepriekšējā pārskata gadā, ja ir spēkā abi turpmāk minētie noteikumi:
2.3.1. amatpersonas vai darbinieka atalgojums ir vienāds ar 500 000 euro vai lielāks par šo summu un vienāds ar kredītiestādes padomes un valdes locekļiem un augstākajai vadībai piešķirtā vidējā atalgojuma līmeni vai lielāks par to;
2.3.2. amatpersona vai darbinieks ir nodarbināts kredītiestādei būtiskā struktūrvienībā un tā profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz attiecīgās struktūrvienības riska profilu; [..]
3. Kredītiestāde nosaka kredītiestādes riska profilu ietekmējošos amatus, ievērojot Regulā Nr. 2021/923 noteiktās prasības."
Komisijas 2021. gada 25. marta Deleģētās regulas (ES) 2021/923 1. panta 3. punktā ir noteikta būtiskas struktūrvienības definīcija, proti, struktūrvienība ir būtiska, ja tā atbilst kādam no šiem kritērijiem:
a) tai ir piešķirts iekšējais kapitāls vismaz 2 % apmērā no iestādes iekšējā kapitāla, kas minēts Direktīvas 2013/36/ES 73. pantā, vai iestāde ir kaut kā citādi novērtējusi, ka struktūrvienībai ir būtiska ietekme uz iestādes iekšējo kapitālu;
b) tā ir galvenā darbības joma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 36) apakšpunktā.
Uzrauga gaidas
- Kredītiestāde nosaka būtisku struktūrvienību noteikšanas kritērijus (piemēram, struktūrvienībai ir būtiska loma iestādes ienākumu, peļņas, stratēģisko mērķu nodrošināšanā), ko tā spēj novērtēt un piemērot praksē un kas ir atbilstoši kredītiestādes riska profilam, apjomam un stratēģiskiem mērķiem.
- Kredītiestāde izvērtē un pamato būtisku struktūrvienību izvēli, dokumentējot atbilstības kritērijiem izvērtēšanu.
Kredītiestādes darbinieku un amatpersonu darbības rezultātu novērtēšana un AMD noteikšana
Amatpersonu un/vai darbinieku darbības rezultātu novērtēšanas dokumenti (novērtēšanas anketas, veidlapas) neietver pietiekami detalizētu informāciju, kas pamatotu amatpersonas un darbinieka darba izpildes vērtējumu un šā vērtējuma sasaisti ar AMD piešķiršanu un tās apmēra noteikšanu. Darbības rezultātu novērtēšanas process netiek kvalitatīvi dokumentēts vai ir formāls.
Uzrauga novērojumi
- Vairākas kredītiestādes nav noteikušas amatpersonu un/vai darbinieku darbības rezultātu novērtēšanas kvantitatīvos un kvalitatīvos mērķus vai ir noteikušas tikai vienu no tiem. Mērķi tiek noteikti vispārīgi un neskaidri, kā arī mēdz būt neizmērāmi (t. i., nav noteikti mērķu sasniegšanas kritēriji), tostarp daudzos gadījumos mērķiem nav sasaistes ar kredītiestādes stratēģijā noteiktajiem mērķiem, limitiem un riska apetīti.
- Konstatēti gadījumi, kad kredītiestādes risku darbinieka mērķis ir saistīts ar kredītiestādes saimnieciskās darbības rezultātu sasniegšanu.
- Vairāku kredītiestāžu amatpersonu un/vai darbinieku darbības rezultātu novērtēšanas dokumentos nav norādīta kvantitatīvo un kvalitatīvo mērķu attiecība (īpatsvars), tostarp nav norādīts, kāds ir amatpersonai un/vai darbiniekam noteiktā kvantitatīvā/kvalitatīvā mērķa īpatsvars katrā kvantitatīvajā un kvalitatīvajā mērķī, kā arī īpatsvars kopējā vērtējumā.
- Lielākā daļa kredītiestāžu amatpersonu un/vai darbinieku darbības rezultātu novērtēšanas dokumentos nav iekļāvusi informāciju par koriģējošo pasākumu piemērošanu vai nepiemērošanu.
- Daudzu kredītiestāžu amatpersonu un/vai darbinieku darbības rezultātu novērtēšanas dokumentos nav sniegts vērtētāja komentārs un secinājumi par attiecīgā mērķa izpildi, kā arī nav sniegts kopējais darbības rezultātu novērtējums, kas pamatotu AMD piešķiršanu un piešķirtā AMD apmēru vai AMD nepiešķiršanu.
- Konstatēti gadījumi, kad kredītiestāžu iekšējos normatīvajos dokumentos noteiktā amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanas kārtība ir nepilnīga un pretrunīga. Kredītiestāžu iekšējos normatīvajos dokumentos nav iekļautas vai precizētas prasības kontroles funkciju darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai un AMD piešķiršanai (mērķu noteikšana, kritēriji mērķu izpildei, novērtēšanas kritēriji, u. tml.).
Noteikumi par kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi:
"7. Kredītiestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidu, sarežģītību, specifiku un organizatorisko struktūru, nodrošina tādas atalgojuma politikas, tai skaitā pensiju politikas, izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas: [..]
7.8. paredz, ka kontroles funkciju veicēji ir pilnvaroti veikt nepieciešamās pārbaudes, tie ir funkcionāli neatkarīgi no kredītiestādes struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, un to atalgojumu nosaka saskaņā ar kontroles funkciju veicējiem noteikto mērķu sasniegšanu neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem to kontrolētajās darbības jomās. [..]
17. Kredītiestāde nosaka kārtību kredītiestādes amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai, piešķiršanai un neatsaucamu tiesību uz to iegūšanai un nodrošina, ka minētā kārtība un novērtējumu rezultāti ir dokumentēti, kā arī ar tiem ir iepazīstinātas attiecīgās amatpersonas un darbinieki, kuru darbības rezultāti tiek novērtēti.
18. Kredītiestādes amatpersonu un darbinieku individuālo darbības rezultātu novērtēšanai izmanto ne tikai darbības apjomu raksturojošos (kvantitatīvos) finanšu rādītājus (piemēram, ienākumus vai apgrozījumu), bet arī nefinanšu (kvalitatīvos) rādītājus (piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar klientiem, un noteikto limitu ievērošanu, taisnīgu attieksmi pret klientiem, klientu apmierinātību). [..]
23. Kredītiestādes amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanai izmantojot nefinanšu rādītājus, ņem vērā katras amatpersonas vai darbinieka individuālos darbības rezultātus. Nosakot nefinanšu rādītāju nozīmi, kredītiestāde ievēro, ka nefinanšu rādītāju izmantošana individuālo darbības rezultātu novērtēšanā ir būtiska, jo nefinanšu rādītāju neievērošana (vai nepilnīga ievērošana) var ietekmēt kredītiestādes riska profilu vai tās finanšu rezultātus."
Uzrauga gaidas
- Kredītiestāde amatpersonām un darbiniekiem izstrādā mērķu kartes, kurās nosaka kredītiestādes stratēģijā noteiktajiem mērķiem, limitiem un riska apetītei atbilstošus individuālos kvantitatīvos un kvalitatīvos mērķus, kā arī skaidrus un izmērāmus to sasniegšanas kritērijus.
- Kredītiestāde kontroles funkciju darbiniekiem nosaka to darbības jomai un specifikai atbilstošus individuālos kvantitatīvos un kvalitatīvos mērķus.
- Kredītiestāde nosaka, kādu daļu no kopējiem mērķiem veido kvantitatīvie mērķi un kādu veido kvalitatīvie mērķi, t. sk. to, kāds ir katra kvantitatīvā un kvalitatīvā mērķa īpatsvars. Labā prakse būtu noteikt īpatsvaru procentos vai ballēs un katram individuāli noteiktajam mērķim noteikt kritērijus, saskaņā ar kuriem tiek vērtēta faktiskā mērķa izpilde (piemēram, procentuāli, ar skaitli/balli atbilstoši noteiktai skalai, atbilst/daļēji atbilst/neatbilst, u. tml.).
- Kredītiestāde amatpersonu un darbinieku darbības rezultātu novērtēšanas dokumentos iekļauj informāciju par koriģējošo pasākumu piemērošanu vai nepiemērošanu, to pamatojot.
- Kredītiestāde amatpersonu un darbinieku individuālo darbības rezultātu novērtēšanas ietvaros sniedz vērtējumu, komentārus un secinājumus par attiecīgā mērķa izpildi, kā arī sniedz kopējo vērtējumu ar pamatojumu AMD piešķiršanai vai nepiešķiršanai.
Kredītiestādes finanšu stabilitātes sasaiste ar AMD
Kredītiestādes nav noteikušas skaidrus kritērijus AMD piešķiršanas, samazināšanas vai neizmaksāšanas gadījumiem, ja tās darbībā tiek konstatēti finanšu stabilitāti apdraudošie riski. Amatpersonu un/vai darbinieku darba līgumos nav atsauces uz iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, kas regulē AMD piešķiršanas un izmaksas kārtību.
Uzrauga novērojumi
- Kredītiestādes savos iekšējos normatīvajos ir noteikušas nekonkrētus kritērijus, kuru iestāšanās rezultātā amatpersonām un/vai darbiniekiem nepiešķir AMD, to samazina vai neizmaksā. Minētie kritēriji ir noteikti, nenosakot kredītiestādes finanšu vai citu rādītāju izmaiņu apmērus.
- Kritēriju piemērošana ir noteikta vēlējuma izteiksmē ("varētu neizmaksāt/samazināt/pārskatīt").
- AMD piešķiršanas un izmaksas kārtība ir noteikta tikai kredītiestādes iekšējos normatīvajos dokumentos, un tā nav saistīta ar amatpersonu un/vai darbinieku darba līgumiem.
Noteikumi par kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi:
"7. Kredītiestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidu, sarežģītību, specifiku un organizatorisko struktūru, nodrošina tādas atalgojuma politikas, tai skaitā pensiju politikas, izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas: [..]
7.2. neierobežo kredītiestādes likviditāti un spēju stiprināt tās pašu kapitālu īsā laika periodā un ilgtermiņā. [..]
14. Kredītiestāde nekavējoties pārskata atalgojuma politikas pamatprincipus atalgojuma mainīgajai daļai (piemēram, attiecīgi samazinot atalgojuma mainīgo daļu, paredzot atlikt lielāku tās daļu uz ilgāku laiku vai lielāku daļu piešķirot nemonetāros instrumentos), ja kredītiestādes darbības procesā ir konstatēti riski finanšu stabilitātei nākotnē."
Uzrauga gaidas
- Kredītiestāde nosaka skaidrus, izvērtētus un uz kredītiestādes finanšu datiem, likviditāti un regulējošajām prasībām balstītus kvantitatīvos kritērijus gadījumiem, kad AMD piešķiršana un izmaksa amatpersonām un/vai darbiniekiem tiek samazināta vai pilnībā atcelta. Ja kredītiestāde ir paredzējusi atšķirīgu pieeju dažādām amatu kategorijām vai struktūrvienībām, tad arī šādi atsevišķu struktūrvienību vai amatu kopu kritēriji jāapraksta atalgojuma politikā.
- Kredītiestādē ir ieviesta atbilstoša pārvaldības sistēma, tostarp kontroles un atskaišu mehānisms, ar kuru kredītiestādes vadība vai attiecīgā institūcija, pamatojoties uz noteiktajiem kritērijiem, kontrolē AMD piešķiršanu, samazināšanu vai neizmaksāšanu un lemj par to.
- Kredītiestāde izveido maksimāli vienkāršu, amatpersonām un/vai darbiniekiem saprotamu procesu, kurā noteikts, kā tiek samazināta vai atcelta AMD piešķiršana un izmaksa.
- Kredītiestāde nodrošina, ka amatpersonu un/vai darbinieku darba līgumos ir atsauce uz atalgojuma politiku un citiem ar to saistītiem iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka atalgojuma politika tiek realizēta praksē.
Risku kontroles funkcijas iesaiste atalgojuma politikas izvērtēšanā
Risku kontroles funkcija netiek iesaistīta atalgojuma risku novērtēšanas procesos, proti, nepiedalās amatpersonu un/vai darbinieku sasniedzamo darba rezultātu mērķu definēšanā un AMD piešķiršanas izvērtēšanā, kā arī risku kontroles funkcijas loma un atbildība nav noteikta atalgojuma politikā.
Uzrauga novērojumi
Visās kredītiestādēs atalgojuma politikas izstrādē un ar to saistīto jautājumu izvērtēšanā ir noteikta darbības atbilstības kontroles funkcijas atbildība, savukārt risku kontroles funkcijas loma un atbildība vairākas kredītiestādes atalgojuma politikās nav skaidri aprakstīta. Atalgojuma politikā nav noteikts, kā risku kontroles funkcija iesaistās AMD risku novērtēšanā. Šādu noteikumu iekļaušana atalgojuma politikā mazinātu risku, ka atalgojuma prakse ir balstīta tikai uz biznesa rezultātiem, bet nav saskaņota ar kredītiestādes riska apetīti un ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem. Risku kontroles funkcija netiek iesaistīta atalgojuma risku novērtēšanas procesos.
Noteikumi par kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi:
"7. Kredītiestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidu, sarežģītību, specifiku un organizatorisko struktūru, nodrošina tādas atalgojuma politikas, tai skaitā pensiju politikas, izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas:
7.1. atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, bet ierobežo risku uzņemšanos virs kredītiestādes noteiktā risku uzņemšanās līmeņa. [..]
7.8. paredz, ka kontroles funkciju veicēji ir pilnvaroti veikt nepieciešamās pārbaudes, tie ir funkcionāli neatkarīgi no kredītiestādes struktūrvienībām, kuras tie pārrauga, un to atalgojumu nosaka saskaņā ar kontroles funkciju veicējiem noteikto mērķu sasniegšanu neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem to kontrolētajās darbības jomās. [..]
9. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu, tai skaitā kredītiestādes riska profilu ietekmējošo amatu izvērtēšanas procedūras, izstrādē, īstenošanā, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas procesā iesaista amatpersonas vai darbiniekus, kas kredītiestādē veic kontroles un personāla vadības funkcijas. [..]
26. Kredītiestāde nodrošina, ka, nosakot, piešķirot, kā arī iegūstot neatsaucamas tiesības uz atalgojuma mainīgo daļu vai to veidojošiem elementiem, tiek ņemts vērā ar attiecīgo darbības jomu saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējums."
Uzrauga gaidas
- Risku kontroles funkcija piedalās kredītiestādes atalgojuma risku novērtēšanas procesos, un tās viedoklis ir dokumentēts.
- Kredītiestāde atalgojuma politikā skaidri nosaka risku kontroles funkcijas lomu un atbildību atalgojuma procesa kontekstā, tostarp arī attiecībā uz kredītiestādes riskiem pielāgotu darbības rezultātu kritēriju izstrādi, novērtēšanu un uzraudzību, kā arī ar AMD saistīto risku novērtēšanu, nodrošinot atbilstību kredītiestādes risku apetītei un ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem, un novērstu, ka tā ir balstīta tikai uz biznesa rezultātiem.
Neatkarīgs ikgadējs atalgojuma politikas novērtējums
Netiek nodrošināta neatkarīga ikgadējā atalgojuma politikas pārbaude.
Uzrauga novērojumi
- Dažas kredītiestādes atalgojuma politikā ir noteikušas prasību, ka atalgojuma politikas novērtējums jāveic ne retāk kā reizi gadā, tomēr nav nodrošinājušas šīs prasības izpildi.
- Dažas kredītiestādes savās atalgojuma politikās ir noteikušas prasību veikt neatkarīgu atalgojuma politikas novērtējumu, un par neatkarīgu novērtējumu praksē tās uzskata darbības atbilstības kontroles funkcijas veiktu novērtējumu. Ņemot vērā to, ka darbības atbilstības kontroles funkcija piedalās kredītiestādes iekšējo normatīvo dokumentu izstrādē un pilnveidē, kā arī riska profilu ietekmējošo amatu identificēšanā, šāds novērtējums nav uzskatāms par neatkarīgu ikgadēju novērtējumu normatīvo prasību izpratnē.
Noteikumi par kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi:
"8. Kredītiestāde nodrošina, ka vismaz reizi gadā tiek veikts neatkarīgs tās īstenotās atalgojuma politikas un tās pamatprincipu atbilstības novērtējums, ja nepieciešams, arī konsolidācijas grupas līmenī, kā arī tiek izvērtēta atalgojuma politikas un tās pamatprincipu piemērotība kredītiestādes darbības specifikai, ņemot vērā ietekmi uz kredītiestādes risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti un pārmaiņas ārējos faktoros, tai skaitā ārējos normatīvajos aktos."
Uzrauga gaidas
- Kredītiestādes atalgojuma politikā nosaka, ka neatkarīgs ikgadējais atalgojuma procesa novērtējums jāveic iekšējā audita funkcijai vai neatkarīgam ārējam ekspertam. Kredītiestādes arī nodrošina šādas kārtības īstenošanas uzraudzību.
- Atalgojuma procesa neatkarīgajā novērtējumā nevajadzētu aprobežoties ar šauru atalgojuma jomas analīzi, piemēram, tikai ar atalgojuma nemainīgās daļas novērtējumu. Novērtējumam jāietver ar atalgojumu saistīto būtisko risku izvērtējums, t. sk. AMD piešķiršanas un izmaksas nosacījumi.
Izņēmumu piemērošana attiecībā uz kredītiestāžu riska profilu ietekmējošiem amatiem
Uzrauga novērojums
- Vērtējot Noteikumos par kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi ietverto prasību ievērošanu attiecībā uz kredītiestādes riska profilu ietekmējošiem amatiem, pārbaudē tika novērots, ka Noteikumu par kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi 29. punktā minētos izņēmumus kredītiestādes piemēro atšķirīgi.
Noteikumi par kredītiestāžu atalgojuma politiku un praksi:
"29. Šo noteikumu 28.1., 28.2., 28.3., 28.7.1. un 28.7.2. apakšpunktā minētās prasības nav attiecināmas uz:
29.1. kredītiestādi, kura saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 146. apakšpunktu nav atzīstama par lielu iestādi un kuras aktīvu vidējā vērtība individuālā līmenī iepriekšējo četru finanšu pārskata gadu laikā nav pārsniegusi 5 miljardus euro;
29.2. kredītiestādes amatpersonām vai darbiniekiem, kuru atalgojuma mainīgā daļa, ko piešķir par pārskata gadu vai par šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minēto periodu, kurš beidzas pārskata gadā, nepārsniedz 50 000 euro un vienlaikus neveido vairāk par vienu trešdaļu no gada kopējā atalgojuma apmēra. Gada kopējo atalgojuma apmēru veido pārskata gadā aprēķinātās atalgojuma nemainīgās daļas un piešķirtās atalgojuma mainīgās daļas summa."
Uzrauga gaidas
- Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 3. punkta oficiālā interpretācija nav pieejama. Ņemot vērā to, ka tirgū šo tiesību normu interpretē dažādi, lai veicinātu vienotu pieeju regulējuma prasību izpildei, Latvijas Banka neiebilst pret pieeju, kurā izņēmumus piemēro tām kredītiestādēm, kuras atbilst vismaz Noteikumu 29.1. apakšpunktā minētajam kritērijam. Tās kredītiestādes, kuras neatbilst Noteikumu 29.1. apakšpunkta kritērijam, izņēmumu piemēro, ņemot vērā 29.2. apakšpunktā minēto robežvērtību.
- Vienlaikus vēršam uzmanību uz noteikumos iekļautajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem, kas ir saistoši visām kredītiestādēm un nosaka, ka kredītiestādes atalgojuma sistēmai jābūt piesardzīgai un risku uzņemšanos ierobežojošai, jāatbilst kredītiestādes ilgtermiņa interesēm un jābūt vērstai uz klientu un noguldītāju interešu aizsardzības principiem. Kredītiestādei jānodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa ir pietiekami liela, lai kredītiestāde varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu (piemēram, kredītiestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai situācijās, kad nav nodrošināta kredītiestādes darbību regulējošo prasību izpilde).