Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem.
Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatā esošajā inflācijas dinamikā.
Mēs turpināsim veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Mēs paredzam, ka tās tiks veiktas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai stiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas.
Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.
Padome šodien pieņēma arī lēmumu sākt ECB monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanu. Sīkāka informācija par šā izvērtējuma tvērumu un grafiku tiks publicēta paziņojumā presei šodien plkst. 15.30 pēc Viduseiropas laika.
Kopš pēdējās Padomes sanāksmes saņemtie dati atbilst mūsu bāzes scenārijam, kas paredz, ka euro zonas tautsaimniecības izaugsme turpināsies, bet būs lēna. Euro zonas izaugsmes tempu joprojām īpaši palēnina rūpniecības nozares vājums. Taču vērojamais nodarbinātības kāpums (kaut arī tas kļuvis lēnāks) un algu pieaugums turpina nostiprināt euro zonas tautsaimniecības noturību. Lai gan inflācijas dinamika kopumā joprojām ir ierobežota, atbilstoši gaidītajam vērojamas dažas neliela pamatinflācijas kāpuma pazīmes.
Monetārās politikas pasākumu īstenošana rada labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši izdevīgāki uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumi veicina iedzīvotāju patēriņu un ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Tas nostiprina euro zonas izaugsmi, iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un tādējādi – inflācijas noturīgu virzību uz mūsu vidējā termiņa mērķi.
Vienlaikus, ņemot vērā joprojām zemās inflācijas prognozes, nepieciešams ilgāku laiku saglabāt ļoti stimulējošu monetāro politiku, lai veicinātu pamatinflācijas spiedienu un kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Tāpēc mēs rūpīgi sekosim inflācijas norisēm un īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekmei uz tautsaimniecību. Mūsu perspektīvas norāde nodrošinās finansēšanas nosacījumu korekcijas atbilstoši inflācijas perspektīvas pārmaiņām. Jebkurā gadījumā Padome joprojām ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz tās mērķi atbilstoši Padomes saistībām nodrošināt pienācīgu simetriju.
Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2019. gada 3. ceturksnī palielinājās par 0.3% (2. ceturksnī – par 0.2%). Šī mērenas izaugsmes tendence atspoguļo vērojamo vājo starptautiskās tirdzniecības dinamiku ilgstošas globālās nenoteiktības vidē, kas īpaši ietekmējusi euro zonas rūpniecības nozari un mazinājusi arī ieguldījumu pieaugumu. Vienlaikus pakalpojumu un būvniecības sektori joprojām ir noturīgāki, neraugoties uz nelielu kāpuma tempa mazināšanos 2019. gada 2. pusgadā. Saņemtie ekonomiskie dati un apsekojumu sniegtā informācija liecina par nelielu euro zonas izaugsmes dinamikas nostabilizēšanos – gaidāms, ka īstermiņa izaugsmes temps būs līdzīgs iepriekšējo ceturkšņu rādītājiem. Raugoties nākotnē, izaugsmi euro zonā joprojām veicinās labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, turpmāks nodarbinātības kāpums saistībā ar algu kāpumu, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja un globālās aktivitātes pieaugums, kas turpinās – kaut arī lēnākā tempā.
Euro zonas izaugsmes perspektīvas riski, kas saistīti ar ģeopolitiskajiem faktoriem, pieaugošo protekcionismu un ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, joprojām ir lejupvērsti, bet vairs nav tik izteikti, nedaudz samazinoties nenoteiktībai saistībā ar starptautisko tirdzniecību.
Euro zonas SPCI gada inflācija 2019. gada decembrī palielinājās līdz 1.3% (novembrī – 1.0%), galvenokārt atspoguļojot augstāku enerģijas cenu inflāciju. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija nākamajos mēnešos, visticamāk, saglabāsies aptuveni pašreizējā līmenī. Lai gan inflācijas gaidu rādītāju līmenis joprojām ir zems, pēdējā laikā tie vai nu stabilizējušies, vai nedaudz palielinājušies. Pamatinflācijas rādītāji joprojām kopumā ir vāji, lai gan turpmākas pazīmes liecina par mērenu kāpumu atbilstoši iepriekš gaidītajam. Lai gan darbaspēka izmaksu spiediens saspringtākos darba tirgus apstākļos kļuvis spēcīgāks, izaugsmes tempa samazināšanās kavē tā ietekmi uz inflāciju. Gaidāms, ka vidējā termiņā inflācija palielināsies. To veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka ekonomiskā izaugsme un būtisks darba samaksas kāpums.
Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2019. gada novembrī bija 5.6% (kopumā nemainīgs kopš augusta). Noturīgais plašās naudas pieauguma temps atspoguļo arvien jaunu banku kredītu izsniegšanu privātajam sektoram un zemās M3 turēšanas izvēles izmaksas salīdzinājumā ar citiem finanšu instrumentiem. Runājot par atsevišķām sastāvdaļām, galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors joprojām bija šaurās naudas rādītājs M1.
Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugums joprojām bija spēcīgs. To veicināja mūsu stimulējošās monetārās politikas nostājas turpmāks atbalsts, kas atspoguļojās ļoti zemās banku aizdevumu procentu likmēs. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps novembrī bija 3.5% (tāds pats kā oktobrī), bet nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps novembrī saruka līdz 3.4% (oktobrī – 3.8%), iespējams, atspoguļojot novēlotu reakciju uz tautsaimniecības izaugsmes pavājināšanos pagātnē. Šīs norises redzamas arī 2019. gada 4. ceturkšņa euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā, kas norāda uz mazāku uzņēmumu kredītu pieprasījumu, savukārt pieprasījums pēc mājsaimniecību kredītiem mājokļa iegādei turpināja palielināties. Tomēr kredītu standarti gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtajiem aizdevumiem pamatā nemainījās, norādot uz joprojām labvēlīgajiem kredītu piedāvājuma nosacījumiem. Kopumā mūsu stimulējošā monetārās politikas nostāja palīdzēs nodrošināt ļoti labvēlīgus banku kreditēšanas nosacījumus un turpinās veicināt finansējuma pieejamību visiem tautsaimniecības sektoriem – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.
Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes potenciāla palielināšanā, kopējā pieprasījuma veicināšanā pašreizējā situācijā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālās politikas īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai stimulētu euro zonas darba ražīgumu un izaugsmes potenciālu, samazinātu strukturālo bezdarbu un palielinātu noturību. Konkrētām valstīm 2019. gadā adresētie ieteikumi būtu jāizmanto kā atbilstošas ceļa norādes.
Runājot par fiskālo politiku, gaidāms, ka euro zonas fiskālā nostāja turpinās nedaudz stimulēt ekonomisko aktivitāti. Padome, ņemot vērā vājo tautsaimniecības perspektīvu, atzinīgi vērtē Eurogrupas decembra aicinājumu diferencēt fiskālās politikas reakciju un tās gatavību veikt koordināciju. Valdībām, kurām ir fiskālās elastības iespējas, jābūt gatavām rīkoties efektīvi un laikus. Valstīs ar lielu valsts parādu valdībām jāīsteno piesardzīga politika un jāsasniedz strukturālās bilances mērķi, radot apstākļus automātisko stabilizatoru brīvai darbībai. Visām valstīm jāpastiprina centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu.
Tāpat arī euro zonas tautsaimniecības noturības veicināšanai joprojām būtiski vienmēr un visās valstīs īstenot caurredzamu un konsekventu Eiropas Savienības fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējumu. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome atzinīgi vērtē paveikto un mudina īstenot turpmākus konkrētus un apņēmīgus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.
Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.